Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +2 °C
Apmācies
Svētdiena, 22. decembris
Saulvedis

DIENASGRĀMATA

Ceļš uz Kijivu šobrīd tāls © DIENA

No nakts stundām, kas pavadītas drošākajā dzīvokļa telpā – vannasistabā –, līdz starptautiska līmeņa sanāksmēm bumbu patvertnē. Dzīve dažādās Ukrainas pilsētās patlaban rit ļoti atšķirīgi – kamēr vienā mierīgāk, citā trauksmes karte visu laiku sarkana. Taču darbs un ikdiena turpinās arī kara apstākļos, ļaujot apjaust ukraiņu milzīgo spēku un vilkt pārdomu paralēles, arī Latvijas kontekstā.

Biznesa padomi un mācības Sardīnijā © DIENA

Jeb kā ikviens ar labu biznesa ideju no Latvijas var gūt pieredzi no jau rūdītiem uzņēmējiem citviet pasaulē. Šajā gadījumā – pieredzes stāsts par biznesa attīstīšanu Sardīnijā, iedzīvinot lietotni, kas palīdzēs cilvēkiem ar īpašām vajadzībām dzīvot pilnvērtīgu sabiedrisko dzīvi.

Svētku debesis pār Ukrainu © DIENA

Palīdzība Ukrainā ir vajadzīga ne tikai armijai un karavīriem. Lai svētku laikā kaut nedaudz iepriecinātu bērnus, kuri savus vecākus gaida mājās un kuriem karš licis pieaugt pārāk ātri, jau otro gadu no Latvijas uz mazajām Ukrainas skolām brauca Ziemassvētku ekspresis. Tas uz mirkli ļāva noticēt patiesam brīnumam.

No "lauku pienam nē!" līdz mājiņām kokos © DIENA

Ceļotājs, kas strādā, jeb vorkaveijeris ir cilvēks, kurš vēlas izveidot dziļāku saikni ar vietām, ko apmeklē, un kurš labprāt kādam palīdz apmaiņā pret gultasvietu un maltītēm. Es šo iespēju savā dzīvē esmu izmantojusi trīs reizes – 2017. un 2018. gadā –, apzinot ne vien Igaunijas, Itālijas un ASV kultūru, bet arī gūstot neatsveramas mācības, kas ļāvušas gan labāk iepazīt sevi, trenēt apzinātību un dzīvesspēku, gan izprast citus.

Veļas mazgātājas piezīmes no Francijas dienvidiem © DIENA

Pavasarī aizgāju no darba žurnālistikā Latvijā. Domājot, ko darīt tālāk, atcerējos draudzenes pagājušās vasaras piedāvājumu pastrādāt kādā veļas mazgātavā Francijas kalnos. Pārvaicāju, vai piedāvājums aktuāls arī šogad, un, kad saņēmu ziņu – jā, brauc! –, sakrāmēju mazo mugursomu un sēdos lidmašīnā, lai uz mēnesi kļūtu par veļas mazgātāju Vilforas ciemā Sevēnu Nacionālajā parkā.

Došanās Šanhajas virzienā © DIENA

Vakar aizvadītās Šanhajas Sadarbības organizācijas (ŠSO) līderu virtuālās sanāksmes laikā tika oficiāli paziņots par Irānas pilntiesīgu pievienošanos šai vienai no divām galvenajām nerietumu valstu organizācijām.

It’s Kyiv, baby!* © DIENA

jeb Atzīšanās mīlestībā mirklim un pilsētai, kura vairs nekad nebūs tāda pati... * Tā ir Kijiva, mazulīt! – no angļu val.

Kāpiens līdz lavas šovam © DIENA

Šajā piektdienā varam svinēt sešu nedēļu jubileju, kopš Islandē, netālu no galvaspilsētas Reikjavikas, notika vulkāna Fagradalsfjadla izvirdums. Pa šo laiku teritorija ap vulkānu krietni mainījusies un ir notikuši vēl pieci izvirdumi, kopā veidojot vismaz sešas atveres zemes dzīlēs, no kurām šļācas laukā simtiem gadu veca magma jeb pavisam svaiga lava. Vulkāna izvirdums šajā salas daļā nebija bijis vismaz 800 gadu.

Veģetārā eksperimenta piezīmes © DIENA

Apvienoto Nāciju Organizācijas Pārtikas un lauksaimniecības organizācijas (FAO) dati liecina, ka gaļas patēriņš globāli ir audzis kopš 1961. gada. Cilvēku kļūst vairāk, un arī viņu rocība aug, tāpēc gaļu var atļauties aizvien vairāk ļaužu. Taču 2019. gadā notika kas neticams – gaļas ražošanas apjomi un līdz ar to arī patēriņš nedaudz samazinājās. Un tāpat arī 2020. gadā.

Baltsarkanbaltā "pastaiga" jeb uz Baltkrieviju pandēmijas un revolūcijas laikā © DIENA

Baltkrievijas valsts tagadējais karogs ir gandrīz tāds pats kā PSRS laika, tikai bez sirpja, āmura un zvaigznītes. Taču par šā brīža varas opozīcijas simbolu kļuvis cits – baltsarkanbalts, kas bija arī Baltkrievijas Republikas oficiālais karogs no neatkarības pasludināšanas brīža 1991. gadā līdz 1995. gadam, kad patlaban pie varas esošais prezidents Aleksandrs Lukašenko ieviesa uzlaboto padomju karoga versiju.

Kartupeļpalma vējiem līdzi © DIENA

Kā mūzikas mīļotāja sākotnēji šķietami utopiskā ideja par savu festivālu ne vien īstenojas, bet trešajā gadā par spīti visām globālajām likstām pat iegūst jaunu, starptautisku lidojumu.

Projekts ar diviem redīsiem © DIENA

Šis pavasaris ne vienam vien radīja pēkšņu vēlmi tikt pie ''sava pleķīša zemes'', kur lēnu garu rušināties un brīvos brīžos laiskoties. Taču cik viegli vai grūti ir pie tāda īsta mazdārziņa tikt, to iekopt un izaudzēt pirmās dilles un dārzeņus? Var gadīties, ka bietes neizdīgs un pats vienā brīdī vispār saputrosies, kurā dobē kas ir atrodams, taču gandarījumu tas nemazinās un nākotnes plānus ne tik.

Pandēmijas laika piezīmes: Bēres Covid laikā © DIENA

Kāds filozofisks komentētājs, izsakoties par kādu no šo piezīmju virsrakstiem citā SestDienas numurā, norādīja, ka viss labi būšot tikai zārkā. Gribētos jau ticēt, jo varbūt vairāk nekā citreiz un noteikti vairāk, nekā gribēts, šajā pavasarī daudziem bijis jānokļūst tuvu nāvei.

Pandēmijas laika piezīmes: Par dzīviem vilkiem un paēdušām kazām © DIENA(5)

Šajās nedēļās sev, tuvākajiem un Tam Augstākajam uzdodu retorisku jautājumu: kad šitais (latviski nepareizais vārds šim brīdim šķiet piemērots) beigsies? Kā mēdz gadīties ar retoriskiem jautājumiem – atbilde iekļauta cenā, un droši vien tā nebūs man izdevīgākā. Mulsi blenžot situācijas pustukšajā glāzē, šonedēļ cenšos to ieraudzīt puspilnu, spriedelējot, kam vīrusa jaunais režīms ir izdevīgs.

Tumšie vīrusa mākoņi pār jauno biznesu © DIENA(8)

Iepriekšējo Uzņēmēja dienasgrāmatu rakstīju šī gada janvārī – laikā, kad tieši viss bija citādi. Tad vēl biju bērna kopšanas atvaļinājumā un nevarēju sagaidīt, kad tas beigsies, un tobrīd melni vīrusa mākoņi vilkās pār Uhaņu, bet ne jau pār civilizācijas šūpuli – Latviju.

Pandēmijas laika piezīmes: Viss būs labi © DIENA(6)

Trim bērniem visos vecumos jāorganizē tālmācība – urā, cik brīnišķīgi! Jau sen gribēju pārtaisīt kurpju skapi par biroju! Kā gan vēl labāk trenēties kalnu pārgājieniem, ja ne nesot mājās proviantu nedēļai? Un, skat, nu jau skaidrs, ka arī svētkus svinēsim attālināti: Lieldienas tuvojas pār augstiem kalniem ar sejas masku un dezinfekcijas līdzekli šūpolēs... Adaptācija prasa laiku un piedomāšanu. Ir tiešām piņķerīgi ātri noskaņoties un izveidot jaunu ieradumu ritmu, nezaudējot azartisku attieksmi.

Pandēmijas laika piezīmes: Brīnumainais rullītis un tā alternatīvas © DIENA(19)

Lai cik tas nebūtu prozaiski, tualetes papīrs daudzās valstīs kļuvis teju par pandēmijas saceltās panikas simbolu: tukši plaukti vietā, kur kādreiz rindojās baltu rullīšu iepakojumi, vai, gluži otrādi, šī izstrādājuma kalns pašā veikala priekšā radījis sajūtu, ka tieši pēc pieejamā tualetes papīra daudzuma valstī var izmērīt tās iedzīvotāju trauksmes sajūtu.

Bez suņa nav dzīves © DIENA

Pirms deviņiem mēnešiem piepildīju vairākus gadus senu sapni – dzīvnieku patversmē adoptēju suni. Viņu sauc Bite, viņai ir divi gadi, patīk ošņāt, atrast kaut ko ēdamu uz zemes un ļoti ātri skriet pa mežu. Biti neinteresē manas savtīgās iedomas par dzīvi ar suni – lietas, kuras es gribēju darīt ar viņu kopā, Bitei prieku nesagādā. Tāpēc tagad mēs darām citas lietas.

Ļoti īpašas 5 h un 56 min © DIENA

Pilnām mutēm ēst dubļus un krist tā, ka liekas – paliksi bez zobiem –, tomēr piecelties un mīt tālāk; pārdzīvot pirmo panikas lēkmi mūžā un mācīties pieņemt, ka dzīvei ir savi plāni. Kamdēļ tas viss? Ja triju bērnu māmiņa izdomā kļūt vismaz par pusi no aironmena, tas ir iespējams, tikai jārēķinās: ar treniņiem vien nepietiks.

Vairs nav pirmklasnieks © DIENA

Mūziķi Edgaru Kreili Latvijas Televīzijas autoru un izpildītāju konkursā Supernova droši var dēvēt par veterānu – viņš finālā par Eirovīzijas ceļazīmi cīnīsies jau trešo gadu pēc kārtas, debiju uz šīs skatuves piedzīvojot 2017. gadā. SestDienas Dienasgrāmatā šoreiz par to, cik saspringti notiek gatavošanās konkursam un kādas izjūtas un pārdomas rosās mākslinieka galvā pirms izšķirošā starta.

No likuma pārkāpšanas līdz pirmajam īstajam klientam © DIENA(2)

Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar un sāls pudu jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā seko jauna uzņēmuma tapšanai – no idejas un pirmajiem soļiem līdz, cerams, miljonu peļņai.

Pirmais rēķins un drosme atvērt e-pastu © DIENA(3)

Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar un sāls pudu jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā seko jauna uzņēmuma tapšanai – no idejas un pirmajiem soļiem līdz, cerams, miljonu peļņai.

Tad es redzēšu! © DIENA(1)

Mēs ar sievu apprecējāmies aiz slinkuma, protams, – lai kopā būtu vieglāk, nevis sarežģītāk vai grūtāk. Bērna piedzemdēšana Dzemdību namā, bērna barošana, bērna kaku vākšana tomēr ir vieglāka, ja to dara kopā. Taču ne tēva pienākumi, ne emocijas un jaunapgūstamās lietas ar to ne tuvu nebeidzas. Kas vēl jāzina un kādas izjūtas pārņem tos, kuri grib būt supertēti Latvijā?

Sveicināta, uzņēmējkundze! © DIENA

Kā kļūt par uzņēmēju Latvijā? Vai tas tiešām ir tik sarežģīti, kā dzirdēts, cik daudz birokrātisku šķēršļu jāpārvar, un kādi sāls pudi jāizēd? SestDiena turpina rakstu sēriju, kurā sekojam jauna uzņēmuma tapšanai – no idejas un pirmajiem soļiem līdz, cerams, miljonu peļņai.

Mīla pret auto un deviņiem vīriešiem © DIENA(2)

Jeb kā vasaras svelmē bez rūgtuma dvēselē atteikties no alus, atklāt sevī bembistu, kas tur vienmēr snaudis, padarīt pasauli ne tikai krietni plašāku, bet arī krāsaināku un, galu galā, – tikt pie autovadītāja tiesībām laikā, kad sen jau vairs neesi vidusskolēniem pieskaitāms.

Vecstudente jūsu priekšā! © DIENA

Eksāmenu balle beigusies, augstskolā vietiņa aizsista, viesi aizgājuši. Ko nu? Ar vienu soli universitātē. Madara par mācīšanos un atklājumiem, kad vidusskola sen jau cauri, bet tagad vajadzīgais priekšmets tobrīd nav apgūts vispār.

Madara mācās: Turpināt. Nevar padoties © DIENA

No citas puses par izglītību un viena pieaugušā ceļu līdz iespējai tikt pie bakalaura grāda nozarē, kura vidusskolā nav apgūta - Madara Merle turpina par mācīšanos un atklājumiem, kad vidusskola sen jau cauri, bet tagad vajadzīgais priekšmets tobrīd nav apgūts vispār.

Kurš var atļauties bērnu? © DIENA(15)

Vai atvases ienākšana ģimenē to izputina, un vai valsts atbalsts ir jūtams? No kā labāk sevi pasargāt jau laikus, kas ir tracinošākais bērna gaidīšanas laikā un pēc tam? Nedaudz citāds skats uz jauno vecāku problēmām un priekiem.