Francijā ielidoju vēlu. Vilciena stacijā mani sagaida draudzenes dzīvesbiedrs Juris, kurš jau strādā veļas mazgātavā, un apmēram divas stundas tumsā mēs braucam pa kalnu ceļiem, līdz beidzot pēc pusnakts nokļūstam Vilforā. Esmu pārgurusi. Aizmiegu tik cieši, ka no rīta pat nospiežu modinātāju un guļu tālāk. Labi, ka Juris klauvē pie durvīm ar kafiju un kruasānu... Citādi šī būtu pirmā reize dzīvē, kad nokavēju darbu, turklāt vēl citā valstī.
Pēc kafijas dodamies uz veļas mazgātavu, kas atrodas burtiski nākamajās durvīs no manas viesnīcas istabas. Mana darbalaika sākums ir pulksten 08.30. Juris man apstāsta darāmos darbus: kā darbināt veļas mašīnas, kā pārbaudīt, vai salocītā veļa ir bez traipiem, kā pareizi šķirot veļu mazgāšanai. Tas tiek darīts piecās pozīcijās: lielie un mazie palagi, lielās un mazās segas, kā arī spilvendrānas. Darba ir daudz, jo jāmazgā ne vien mūsu viesnīcas un kempinga veļa, bet tā tiek sūtīta arī no citām apkaimes viesnīcām un kempingiem, no kuriem tālākie ir vairāk nekā divu stundu braucienā ar auto no Vilforas. Lielākie klienti ir viesnīcas Bowling, Sully un Florac, tāpēc mazgātavā atrodu daudz uzlīmju ar šo klientu vārdiem, kuras tiek izmantotas, šķirojot un mazgājot veļu, kā arī pēc tam jokojot par pagājušo darbadienu.
Kamēr mēģinu visu iegaumēt, pulkstenis jau rāda 10.30 un Juris saka, ka tagad ir pauzes laiks! Tās ir 10 līdz 15 minūtes, kad visi darbinieki iet kopā atpūsties: iedzert kafiju vai sulu un uzpīpēt dienišķo cigareti (visi mani franču kolēģi smēķē). Tāpat, man par prieku un pārsteigumu, priekšnieks atnes groziņu ar siltiem kruasāniem un pain au chocolat jeb šokolādes maizītēm. Juris mani pirmo reizi iepazīstina ar kolēģiem.
KOLĒĢI – ĪSS APRAKSTS
Veļas mazgātavas vadītāja ir Anna. Viņa bijusi arī mazgātavas pirmā darbiniece.
Visu rakstu lasiet žurnāla SestDiena 22.-28. septembra numurā! Žurnāla saturu gan drukātā, gan digitālā formātā iespējams abonēt mūsu jaunajā mājaslapā ŠEIT!