Vēsturnieks Aivars Stranga par to, cik labs ir 1920. gada 11. augusta miera līgums ar Krieviju, kādas valstis turas un kādas neturas kopā, un par baltajiem krieviem.
Savulaik veidojis gan Salaspils memoriālo ansambli, gan pēdējā laikā daudz piesaukto namu Elizabetes ielā 2, vecmeistars Gunārs Asaris (86) ir pārliecināts: vēsturei nevajag izplēst atsevišķas lapas, un Rīgā nav tādu ēku, kuras vajadzētu aizvākt.
Laikā, kad citur pasaulē gāž pieminekļus un gaida koronavīrusa pandēmijas otro vilni, latvieši beidzot ir pieņēmuši lēmumu celt akustisko koncertzāli. Turklāt nevis "virs ūdeņa, apakš tilta", proti, uz AB dambja, un arī ne viena pieminekļa vietā, ko sen prasās nogāzt, tikai nav pārliecības, vai mums tas tagad izietu cauri ar tik mazām sāpēm kā igauņiem ar Aļošu. Arī ne tur, kur kādreiz bija Sporta pils, vai kādā citā no daudziem tukšajiem Rīgas laukumiem. Nē, cels citā vietā.
Saulgriežu priekšvakarā mūziķis Nils Īle (51) atgādina, ka cilvēks krietni pārvērtē savu nozīmi, jo zemeslode ir radījusi un pieņēmusi mūs, nevis otrādi. Neliksim tai par mums kaunēties.
A/s Latvenergo darbības stratēģiju krīzes pārvarēšanas laikā un uzņēmuma stratēģiju ilgtermiņa kontekstā skaidro uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs.
Kinozinātniece un profesore Inga Pērkone (53) izdod pētījumu par aktieriem kino un stāsta par varoņu saistību ar Lāčplēsi, kā arī rētu un Pāvula asaras nozīmi.
"Mēs gribējām izmainīt pasauli, bet pasaule izmaina mūs" – tapusi dokumentālā filma par trim matainiem kungiem, kuri arī ir sava laikmeta zīme. Divi no viņiem – mūzikas žurnālists Uldis Rudaks (52) un mūziķis Raimonds Lagimovs jeb Dambis (51) satiekas SestDienas sarunā, lai apspriestu gan šo, gan aizgājušo laiku, pieaugšanu, brīvību un pienākumus.
Pasaule un cilvēki mainās ne tikai šajā ārkārtas situācijas laikā. Aizvakar vēl aizliegtais un nepieņemamais ienāk ikdienā un pakāpeniski kļūst par normu, jo cilvēki alkst brīvības un svaigu asiņu. Ir taču jāpietiek veselajam saprātam, kas kā prožektors izgaismo ceļu un katram pašam ļauj saprast, kur spert kāju, lai neiekristu aizā.
Viens no visprominentākajiem Krievijas kinokritiķiem Antons Doļins (44) par kino un presi kā kolektīvu un ķermenisku pieredzi, Putina viena piemēra paņēmieniem un Krievijas dilemmu pandēmijas sakarā.
Ļoti iespējams, ka, izejot cauri šai krīzei, mainīsies tik daudz kas, ka mēs to pat nevaram tagad iedomāties, saka kontemplācijas skolotājs Juris Rubenis un vienlaikus uzsver: šis var kļūt arī par īsto brīdi patiesai sevis atklāšanai un atbildēm uz dzīves lielajiem jautājumiem.