Tuvplānā / Diena / Tuvplānā / Diena

Tuvplānā

Latvijas futbola dārgakmens © DIENA

Daudz palika neizstāstīts, vēl vairāk - nepaveikts. "Rubinu jau raksturo viņa uzvārds - dārgakmens," savulaik īsi pirms vēsturiskās Latvijas futbola valstsvienības debijas Eiropas čempionātā treneris Juris Docenko laikraksta Diena slejās vienkārši un trāpīgi novērtēja vienu no saviem izcilākajiem audzēkņiem Andreju Rubinu. Diemžēl augusta sākumā Latvijas futbola sabiedrību pāršalca šokējoša vēsts par bijušā valstsvienības pussarga traģisko bojāeju. Jo īpaši sāpīga šī ziņa bija tādēļ, ka pēc ilgiem sevis meklējumiem un sarežģījumiem pēc profesionālās karjeras beigām Andreja dzīve šķietami sāka sakārtoties.

Paldies UEFA © DIENA

Sākusies Eiropas trešā spēcīgākā futbola klubu turnīra UEFA Konferences līgas otrā sezona, ko beidzot pilnībā varēs izbaudīt arī Latvija – valsts čempionvienība RFS šomēnes debitēs šo sacensību grupu turnīrā.

Pārspēj manus rekordus! © DIENA

Kaut gan karjeru noslēdzu pirms vairāk nekā desmit gadiem, man joprojām pieder septiņi Latvijas rekordi peldēšanā. Lai jaunos sportistus motivētu tos pārspēt, esmu izlēmis, ka piešķiršu 500 eiro prēmiju par katra mana valsts rekorda labošanu. Savukārt pats šomēnes centīšos sasniegt pasaules rekordu veterāniem.

Uzturs un garīgā veselība © DIENA

Pandēmija un karš pamudināja cilvēkus vairāk vērsties pēc palīdzības pie psihiatriem, psihologiem un psihoterapeitiem, lai salabotu savu garīgo veselību. Kas vispār ir garīgā (psihiskā) veselība? Neatņemama veselības sastāvdaļa, nosacījums stabilai, drošai, savstarpēji atbalstošai un labklājībā dzīvojošai sabiedrībai, kas spēj īstenot savu potenciālu un pilnveidoties, veiksmīgi tikt galā ar ikdienas stresu un produktīvi strādāt. Diemžēl Pasaules Veselības organizācijas dati liecina, ka Eiropas savienībā vidēji viens no trim cilvēkiem dzīves laikā cieš no psihiskas vai neiroloģiskas saslimšanas.

Gausā atgūšanās pēc pandēmijas © DIENA

Laiks skrien ātri. Šī ir jau trešā sezona, ko tieši vai netieši ietekmējusi Covid-19 pandēmija un ar to saistītie ierobežojumi, rīkojot sporta sacensības. Lai gan šogad jau kopš ziemas mēnešiem sporta pasākumiem svaigā gaisā ierobežojumu vairs praktiski nav, vairākos Latvijas lielajos tautas sporta seriālos un atsevišķās ikgadējās sacensībās organizētāji nevar piesaistīt tik daudz dalībnieku kā pirms kovidkrīzes. Šogad vīrusa sērgai klāt nākusi vēl globālā energoresursu krīze un ar to saistītā inflācija, ko krasi paaugstināja Krievijas iebrukums Ukrainā. Tas viss mazina kopējo nācijas labklājību un kā fizisko, tā mentālo veselību, bet vai šie ir galvenie iemesli, kāpēc cilvēki mazāk apmeklē lielos tautas sporta pasākumus? Precīzas atbildes uz šo jautājumu nebūs, jo vērojamas arī pozitīvas tendences - dažas populārās sacensības saglabājušas vai pat palielinājušas dalībnieku skaitu. Mēģināsim saprast, kas pēdējos gados mainījies sportotāju ieradumos.

Sasniegumu motivācija © DIENA

Motivācija ir sportista īpašību piramīdas pamatā, bez vēlmes un apņēmības kļūt labākam visas citas atlētiem tik ļoti nepieciešamās īpašības - pārliecība, koncentrēšanās, emociju kontrole - ir bezjēdzīgas. Lai kļūtu par iespējami labāku sportistu un attīstītu savas spējas, motivācija ir viens no svarīgākajiem faktoriem ceļā uz sava maksimālā potenciāla attīstīšanu. Vienkārši izsakoties, motivācija ir atlēta spēja uzsākt un neatlaidīgi turpināt noteiktus uzdevumus vai darbības. Tomēr vēl grūtāk ir turpināt iesākto un turpināt arī tad, kad sports kļūst grūts, sportisti saskaras ar šķēršļiem un tā vien gribētos kārtējo treniņu izlaist.

Normālais nenormālais © DIENA

Pēc diviem Covid-19 pandēmijas gadiem, kad kopā ar rezultātiem un transfēru summām līdzjutēji aktīvi sekoja līdzi arī saslimušo skaitam komandās, vadošie futbola čempionāti atgriežas pie ierastās dienas kārtības un pilno tribīņu trokšņa. Normālo ritmu izjauc tikai viena maza valstiņa. Katarā paredzētais Pasaules kausa finālturnīrs Eiropas futbola sezonu faktiski saskaldīs divos gandrīz vienlīdzīgos nogriežņos.

Kad astoņdesmito gadu sākumā Latvija guva spilgtus panākumus uz akadēmiskās airēšanas skatuves, vadošais dāmu treneris mūsu valstī bija Uģis Strazdiņš, kura audzēknes trīs gadus pēc kārtas kļuva par pasaules čempionēm. Viņš bija, iespējams, pirmais mūsu sportā ar zinātnisko komandu, kas nepārtraukti uzrauga audzēkņu veselības stāvokli, bet pāri visam airētājas allaž atminas trenera cilvēciskās īpašības un veiksmīgo ievešanu lielajā dzīvē.

Maira Brieža cenšanās nostāties neitralitātes špagatā Krievijas un Ukrainas kara ēnā neko labu neliecina par boksera vispārējo domāšanu un pasaules uztveri. Tādu kā viņš civilizētā pasaulē nav daudz un vairākums šādus cilvēkus nemīl, jo situācija saistībā ar Krievijas agresiju ir tik vienkārša un saprotama, ka neprasa nekādu padziļinātu analīzi, lai uzreiz saprastu, kas ir kas. Vēl nesenais Lāčplēsis nodemonstrēja apbrīnojamu neitralitāti, lielākajā daļā latviešu izraisot pamatotas aizdomas par piesliešanos Krievijas pusei.

13. augustā Mežaparkā notiks jau desmitais Rīgas triatlons, kā ietvaros tiks aizvadīts Eiropas kausa posms junioriem, pulcējot spēcīgu dalībnieku sastāvu. Par Baltijas nozīmīgākajām un ilglaicīgākajām triatlona sacensībām, kurās sportisti peldēs Ķīšezerā, ar velosipēdu brauks pa Mežaparka ieliņām un skries Lielajā estrādē, stāsta Latvijas Triatlona federācijas prezidents Aigars Strauss.

Šodien