Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +27 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 29. maijs
Raivis, Raivo, Maksis, Maksims

Lai neatpaliktu vēl vairāk

Bažas par to, ka Latvija pēc sabiedrības labklājību raksturojošajiem kritērijiem atpaliek no Baltijas kaimiņvalstīm, pēdējos gados ir izskanējušas bieži. Nesen konferencē Latvijas valsts stratēģija un sociāli politiskais konsensus uz to uzmanību vērsa arī Valsts prezidents Egils Levits un sacīja: "Nedrīkstētu būt tā, ka pēc astoņiem gadiem, 2030. gadā, mēs būsim spiesti atzīt, ka esam vēl tālāk atpalikuši no Baltijas kaimiņiem kā šodien, 2022. gadā."

Jāteic gan, ka mērķis, lai pēc astoņiem gadiem mūsu valsts nebūtu vēl vairāk atpalikusi no Baltijas kaimiņvalstīm, ir pieticīgs. Tāpat arī, ņemot vērā Latvijas, Lietuvas un Igaunijas ciešo sadarbību daudzās jomās, to vidū ārējā tirdzniecībā, Baltijas valstis drīzāk var uzskatīt par darījumu partnerēm, nevis konkurentēm. Tomēr nenoliedzami, ja labklājības līmenis mūsu valstī atpaliek gan no Lietuvas, gan no Igaunijas, tas ir brīdinājuma signāls, ka Latvijai tomēr ko vajadzētu darīt citādi, jo visām trim Baltijas valstīm starta laukums pirms trim desmitgadēm bija līdzīgs.

Saprotams, ka nav pamata idealizēt situāciju aiz Latvijas ziemeļu vai dienvidu robežas, jo savas problēmas ir gan Igaunijai, gan Lietuvai. Tomēr nereti rodas iespaids, ka mūsu kaimiņzemes spēj ātrāk reaģēt uz globāliem izaicinājumiem. Tā, piemēram, kopš Covid-19 pandēmijas sākuma 2020. gada pavasarī mūsu Baltijas kaimiņvalstīs bija vērojama izlēmīgāka rīcība – tad, kad svarīgi bija organizēt vakcinēšanos pret Covid-19, raitāk organizēja vakcinēšanos, kad epidemioloģiskā situācija ļāva ierobežojumus mazināt, tad tie operatīvāk tika mazināti, un tamlīdzīgi.

Par Krievijas izraisītā kara Ukrainā ietekmi uz Baltijas valstu ekonomiku pagaidām ir tikai fragmentāri vērtējumi, tomēr rodas iespaids, ka Latvijā daļai sabiedrības diezgan smagnēji iet ar saprašanu, ka sadarbība ar Krieviju vismaz pagaidām ir jāaizmirst. Traģikomisks piemērs tam bija žēlabainā vaimanāšana par to, cik ļoti pietrūkstot tūristu no Krievijas, bet, par laimi, šī vaimanāšana nespēja ietekmēt politisko lēmumu pieņemšanu. Ir visai ticams, ka Lietuvā un Igaunijā apjausma par to, kādu jauno ģeopolitisko realitāti patiesībā ir radījis karš, nāca ātrāk.

Kopumā tādu situāciju, kad mūsu Baltijas kaimiņvalstis spējušas ātrāk pielāgoties aktuālajām tendencēm, ir daudz, – var minēt arī Igaunijas e-risinājumu attīstību un vairāku nozaru jaudīgo mērķtiecību Lietuvā.

Atbildība par to, lai Latvija vēl vairāk neatpaliktu no Lietuvas un Igaunijas, protams, jāuzņemas 14. Saeimai un nākamajai valdībai, taču arī uzņēmējiem un kopumā sabiedrībai jāapzinās, ka ir jāiet līdzi laikam. 

 

 

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Populisms pār loģiku

Politiķu un ierēdņu dienaskārtībā atkal ir virkne normatīvo aktu, kas paredz lielākas vai mazākas izmaiņas dažādās jomās.

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē