Pagājušā gada mēneša vidējā bruto darba samaksa valstī par pilnas slodzes darbu bija 1076 eiro, kas, salīdzinot ar 2018.gadu, bija par 72 eiro jeb 7,2% vairāk, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Neraugoties uz to, ka ekonomiskās izaugsmes ātrums pēdējos ceturkšņos uzrādījis samazinājumu, darba samaksas tempu izmaiņās nekādas kardinālas pārmaiņas nav notikušas un ir saglabājušās iepriekšējās tendences. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, šā gada trešajā ceturksnī salīdzinājumā ar atbilstošu laika periodu iepriekšējā gadā vidējā bruto darba alga Latvijā pieaugusi par 8,3%, sasniedzot 1091 eiro par pilnas slodzes darbu.
Latvijā šogad trešajā ceturksnī vidējā bruto (pirms nodokļiem) darba samaksa par pilnas slodzes darbu bija 1091 eiro, kas ir par 8,3% jeb 84 eiro vairāk nekā 2018.gada attiecīgajā periodā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Nākamgad darba algas paaugstinājumu vidēji par 16% piedzīvos ikvienas valsts kultūras iestādes – gan teātru un koncertorganizāciju, gan muzeju, bibliotēku, arhīvu un citu institūciju - darbinieki.
Minimālo algu līdz 500 eiro varētu palielināt sākot no 2021.gada, bet jau ar nākamo gadu plānots palielināt diferencēto neapliekamo minimumu, teikts Finanšu ministrijas izstrādātajā informatīvajā ziņojumā par fiskālās telpas pasākumiem un izdevumiem prioritārajiem pasākumiem valsts budžetam 2020.gadam un ietvaram 2020.-2022.gadam, par ko piektdien lems Ministru kabinets.
Zems iedzīvotāju atalgojums var izrādīties kavēklis tautsaimniecības attīstībai, sevišķi tad, ja valsts demogrāfiskā situācija ir slikta. Liels niecīgu algu īpatsvars signalizē, ka Latvijas tautsaimniecībā trūkst tādu uzņēmumu, kuri prot radīt preces un pakalpojumus ar augstu pievienoto vērtību, un norāda uz to, ka valsts iekšējais tirgus ne vien ir mazs, bet arī ar zemām attīstības perspektīvām. Tiesa, pēdējos gados Latvijas ekonomika darba samaksas jomā piedzīvo uzlabojumus, un tas uz aizvien lēnākas pasaules tautsaimniecības izaugsmes fona var palīdzēt sildīt valsts ekonomiku, tādējādi vismaz daļēji kompensējot negācijas, kuras patlaban aizvien izteiktāk kļūst novērojamas ārējos tirgos.
Par spīti dzestrām vēsmām ekonomikā 2. ceturksnī, algu pieaugums joprojām ir straujš, gada griezumā tas saglabājās tāds pats kā 1. ceturksnī jeb 7,8%. Pieaugums pret 1. ceturksni, ko daļēji nosaka sezonāli faktori, bija 4,5% jeb apmēram par procentpunktu vairāk nekā vidēji pēdējo piecu vai desmit gadu laikā. Algu pieaugums sabiedriskajā sektorā bija 6 %, savukārt privātajā sektorā 8,9 % – tas varētu ietvert arī legalizācijas efektu. Vidējās bruto algas sasniedza 1083 eiro, bet vidējās neto algas pieauga līdz 799 eiro.
Tuvākajos gados iekšlietu sistēmā dienošo amatpersonu atalgojuma palielināšanai papildu nepieciešams 82,1 miljons eiro, liecina Iekšlietu ministrijas (IeM) sagatavotie grozījumi Ministru kabineta noteikumos. IeM skaidro, ka šogad janvārī stājās spēkā grozījumi Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā, saskaņā ar kuriem rajona prokurora mēnešalga ir noteikta 2639 eiro apmērā. Ņemot vērā minēto, nepieciešams nodrošināt iespēju izmeklētājam mēnešalgas apmēru noteikt atbilstoši prokurora algai.
Trešdaļa Latvijas jauniešu vecumā no 18 līdz 25 gadiem paralēli mācībām strādā un algā saņem 500–800 eiro pēc nodokļu nomaksas. Tomēr tas vidēji ir vismaz par 200 eiro mazāk, nekā viņi vēlētos pelnīt un uzskata par atbilstošu savām kompetencēm, konstatēts SEB bankas aptaujā, kāda notiek jau vairākus gadus pēc kārtas.
Tiesībsargājošo iestāžu vadītāju vidū pērn vislielākie ienākumi bija Ostas policijas priekšniekam Valdim Voinam un Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšniecei Ilonai Spurei, liecina informācija Valsts ieņēmumu dienesta (VID) mājaslapā.
Esam jau pieraduši, ka Latvijas ziemeļu daļas darbaspēku zināmā mērā ir jau "aplasījuši" Igaunijas darba devēji. Tagad līdzīga situācija var izvērsties arī pie Latvijas dienvidu robežas saistībā ar to, ka Lietuva pēdējā laikā visai cītīgi piestrādā pie strādājošo minimālās darba algas celšanas.
