Laika ziņas
Šodien
Daļēji saulains
Rīgā +3 °C
Daļēji saulains
Trešdiena, 25. decembris
Stella, Larisa

Andrejs Panteļējevs

Panteļējevs: Gan Mežs, gan Bērziņš

Pēdējās nedēļas laikā mediju slejās izvērtušās tādas kā neklātienes debates starp demogrāfu Ilmāru Mežu un Valsts prezidentu Andri Bērziņu par demogrāfiskās krīzes pārvarēšanu. Ilmārs Mežs ir sašutis, ka Valsts prezidents, viņaprāt, nepelnīti noniecina dzimstības stimulēšanas materiālos un finansiālos aspektus, minēdama gan Igaunijas, gan citu Eiropas valstu pieredzi, kas, viņaprāt, ar tiešas finansiālas intervences palīdzību ir stabilizējušas savu demogrāfisko situāciju.

Panteļējevs: Prezidenta meditācijas

Esmu no tiem Latvijas pilsoņiem, kas patiešām no sirds vēlējās saprast, ko mūsu Valsts prezidents gan savās publiskajās intervijās, gan savā vēstulē pārējām politiskajām amatpersonām centās šonedēļ mums visiem pateikt. Teikšu atklāti - tas nav bijis viegls uzdevums. Lai man piedod par šo salīdzinājumu, bet tas viss nedaudz atgādināja televīzijas spēli «uzmini melodiju» - kad pēc vairāk nekā trūcīgiem sākuma akordiem jācenšas noteikt visas dziesmas melodiju.

Panteļējevs: Sēžam un gaidām?

Nedaudz savādi top Latvijas pozīcija jautājumā par Eiropas Savienības jauno fiskālās disciplīnas līgumu. Tas tiek apspriests slēgtās Saeimas komisiju sēdēs, un, kā Dienai pastāstīja ZZS frakcijas vadītājs, deputātiem ļauj dokumentiem uz īsu brīdi uzmest acis, pēc tam liek parakstīties par konfidencialitātes ievērošanu.

Panteļējevs: Mūsu Žans Pols Ķīlis

Savulaik, 11. Saeimas vēlēšanu naktī, Diena.lv tiešraidē, tādā relaksētā atmosfērā komentējot sagaidāmās jaunās valdības aprises, LU rektors Mārcis Auziņš izteicās par Robertu Ķīļi kā iespējamo izglītības ministra kandidatūru visai poētiski. Proti, viņš teica, ka Ķīlis ir kaut kas līdzīgs franču kreisajiem intelektuāļiem, piemēram, Žanam Polam Sartram, kurš ir neatsverams un ļoti produktīvs dažādu revolucionāru ideju ģenerators, bet kuru reālajai politikai un valdībai klāt nevajadzētu laist.

Andrejs Panteļējevs. Ziemassvētku noskaņās

Rīt Ziemassvētku vakars, un tā negribas rakstīt par politiku, vēl jo vairāk - par ekonomiku. Šajos jautājumos mums priekšā stāv visādas raibas izdarības - referendumi un kaislības ap tiem un arī pēc tiem, valsts parādu pārfinansēšana, cīņas par kredītreitingiem un iesaistīšanās eiro glābšanas operācijās utt. Labāk pie šīm, ne vienmēr tik jautrajām, domām atgriezties (kur spruksi?) pēc svētkiem. Šobrīd piemērotākas šķiet dažas pārdomas tieši Ziemassvētku noskaņās.

Andrejs Panteļējevs. Kam mēs pievienosimies?

Pagājušās nedēļas nobeigumā Briselē noslēdzies it kā vēsturisks Eiropas Savienības valstu vadītāju samits. Lai tiktu galā ar eirozonas un ne tikai ieilgušo un biedējošo parādu krīzi, panākta vienošanās starp 26 no 27 ES valstīm slēgt jaunu līgumu par…

Andrejs Panteļējevs. Budžets un politika

Saeima sparīgi un triecientempos ķērusies pie 2012. gada valsts budžeta apstiprināšanas. Tas notiek visai trauksmainos ārējos apstākļos. Un ne jau par samērā nelielo un kautrīgo mediķu protestu ir runa vai mūsu arodbiedrību nīkulīgo īdēšanu. Putra ir daudz globālāka. No vienas puses, finanšu ministrs saka, ka ar pirmo janvāri mēs atgūsim savu ekonomisko un finansiālo neatkarību.

Andrejs Panteļējevs. Eiropas puzle

Briselē 8. un 9. decembrī notiks Eiropas Savienības samits, kur valstis tiks pārstāvētas valdību vadītāju līmenī un kur par kaut ko ir jāizšķiras. Daudzi ekonomikas un finanšu eksperti brīdina - laika vairs nav, eirozona ir uz katastrofas robežas. Daži pat apgalvo - viss jau ir nokavēts. Reitingu aģentūras draud samazināt Eiropas valstīm kredītreitingus, finanšu tirgi gaida no Briseles tikšanās pareizos politiskos lēmumus.

Vienotība tikai sākas

Sestdien Tukumā notika partijas Vienotība kongress, kas noritēja bez pārsteigumiem. Tas arī labi, jo diez vai partija, kas patlaban veido valdības mugurkaulu, varētu atļauties un tai vajadzētu atļauties nez kādus iekšējus «demokrātijas» eksperimentus. Sabiedrībai jau pietiek ar Zatlera Reformu partijas augšanas un prognozējamības grūtībām un ar to saistītās nestabilitātes ēnas pār valdību.

Nu vienreiz ir jādusmojas!

Vienreiz ir pamats pa riktīgam dusmoties. Pēdējo divu gadu laikā mēs esam cītīgi klausījušies dažādu banku sektora ekspertu pamācības par to, kā mums dzīvot - taupīt, konsolidēt, netērēt un, protams, glabāt naudu bankās. Pat likums tiek gatavots, ka naudu skaidrā vairs nedrīkstēs glabāt. Vēl pirmdien (!) viens no tādiem masu mediju iecienītiem ekspertiem, Ģirts Rungainis, Dienas Biznesam viedi stāsta: «Vecāku problēmas nav meitas problēmas, pieņemu, ka FKTK ir rūpīgi uzraudzījusi Krājbanku, tāpēc visam būtu jābūt kārtībā.

Patriota rudens

Aizvadīti 18. novembra svētki. Beigusies «patriotu» nedēļa, mēs varam nolocīt savus karogus un noglabāt tos līdz nākamajiem svētkiem. Tas, cik daudz cilvēku un ar kādu entuziasmu piedalījās svētku pasākumos, parāda, ka dažkārt dusmās izmestā frāze «es mīlu šo zemi, bet nemīlu šo valsti» nebūt neatspoguļo cilvēku vairākuma sirds izjūtas. Jo 18. novembris ir svētki par valsti.

Rudenīgas pārdomas par rudeni

Iestājies rudens, uz ko dažādi cilvēki reaģē dažādi. Vieniem tas ir ražas novākšanas beigu laiks un līdz ar to brīdis, kad novērtēt sava darba augļus. Citiem, pamatā pilsētniekiem, tas ir melanholijas laiks, kad tumsā jāiet uz darbu un dažkārt tumsā arī jāpārnāk mājās. Tad ļoti gribas sagaidīt pirmo sniegu, lai vismaz kāds baltumiņš būtu.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide