Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) padome uzaicinājusi Igauniju sākt sarunas par iestāšanos šai organizācijā, ceturtdien paziņojis Igaunijas valdības preses dienests.
Jautājums par Latvijas pievienošanos Eiropas Kodolpētījumu organizācijā (CERN) ir valdības dienaskārtībā, tikšanās laikā ar CERN ģenerāldirektori Fabiolu Džanoti sacīja Latvijas Ministru prezidents Māris Kučinskis (ZZS).
Lietuvā 27. un 28.oktobrī pēc izglītības ministres Audrones Pitrēnienes ielūguma viesosies Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) direktors Rolfs Dīters Heijers.
Eiropas Kodolpētniecības organizācijas (CERN) Lielais hadronu paātrinātājs pēc divu gadu pārbūves un divus mēnešus ilgiem izmēģinājumiem atsācis pētījumus - trešdienas rītā operatori raidījuši 27 kilometrus garajā pazemes tunelī vienu pretī otram divus stabilus protonu kūļus, cerot, ka to sadursmes palīdzēs atklāt vēl nezināmas daļiņas un gūt dziļāku izpratni par Visuma noslēpumiem.
Nobela prēmija fizikā piešķirta britu fiziķim Pīteram Higsam un beļģu zinātniekam Fransuā Englēram par Higsa bozonu atklāšanu, vēsta Nobelprize.org publicētais paziņojums.Prestižais apbalvojums piešķirts par teorētisko izskaidrojumu, kas veicina izpratni par atomu elementārdaļiņu masas izcelsmi. Daļiņu fizikas Standartmodelī Higsa bozons jeb tā dēvētās Dieva daļiņa ir neatņemama sastāvdaļa, bet tā esamību zinātniekiem eksperimentāli izdevies pierādīt pērnā gada vasarā CERN Lielajā hadronu paātrinātājā Šveicē.
Pamatojoties uz Higsa bozona atklāšanu, iespējami pētījumi, kas ieviestu apvērsumu enerģētikā, papildinot pasaules enerģētikas resursu krājumus, turklāt varētu sagaidīt arī atklājumus par manipulācijām, kas saistītas ar gravitācijas spēku, pieļauj Latvijas zinātnieki, gan uzsverot, ka pagaidām konkrētus, uz Higsa bozona atklāšanu pamatotus pētījumus prognozēt būtu pāragri.
Atklājot tā sauktos Higsa bozonus, pierādīts, ka priekšstati par elementārdaļiņām ir visnotaļ pareizi, par šodienas Eiropas Kodolpētījumu organizācijas (CERN) zinātnieku paziņojumu aģentūru LETA informēja Latvijas Universitātes Astronomijas institūta pētnieks Ilgonis Vilks.
Jauns pētījums parāda, ka, iespējams, Lielā hadronu paātrinātāja zinātnieki kļūdījušies, apgalvojot, ka daļiņas spēj pārvietoties ātrāk nekā gaisma, vēsta britu laikraksts The Daily Telegraph.
Kā liecina pagaidam neoficiāla informācija, Eiropas Kodolpētniecības centra (CERN) zinātniekiem, kuri strādā Lielajā hadronu kolaiderā (LHC), izdevies atklāt tā dēvēto Higsa bozonu jeb tā dēvēto Dieva daļiņu, vēsta laikraksts The Daily Mail. Kaut arī par „pilnvērtīgu zinātnisko atklājumu” runāt pagaidām ir pāragri, jau tuvākajā laikā zinātnieki informēs par saviem novērojumiem, savukārt ar galīgiem panākumiem meklējumi var vainagoties nākamā gada dažos pirmajos mēnešos.