Atslēgas ir lietas, kas visātrāk un biežāk tiek pazaudētas. Un ne tikai izslīdot no kabatas kādā sabiedriskā vietā, bet arī mājās – neatceries, kur noliki, un cauri!
Turpmāk Latvijas lielo plēsēju – vilku, brūno lāču un Eirāzijas lūšu – populācijas saglabāšana, apsaimniekošana un attīstība tiks skatīta vienotā Baltijas valstu mērogā. To paredz atjaunotais un gada pēdējās dienās apstiprinātais vilka sugas aizsardzības plāns (SAP) un saskaņošanā esošie atjaunotie lāču un lūšu aizsardzības plāni, ko izstrādājis Latvijas Valsts mežzinātnes institūts Silava.
Latvijas bagātība ir lielā dabas daudzveidība: skaistas ainavas, ezeri un upes, meži un purvi. Bioloģiskās daudzveidības saglabāšana ir kļuvusi par vienu no galvenajiem mūsdienu vides politikas mērķiem daudzās Eiropas valstīs. Par dabas aizsardzību Latvijā un šī gada iecerēm Dabas Dienai stāsta Latvijas Dabas fonda direktors Ģirts Strazdiņš.
Ikdienas steigā visbiežāk mēs putnus nemaz nepamanām, ja nu vienīgi lielos – baložus, sudrabkaijas, vārnas. Patiesībā pilsētu apdzīvo daudz dažādu putnu sugu. Jābūt tikai vērīgiem un pacietīgiem, tad putnu vērošana var kļūt par sirdslietu un sniegt ne mazums pozitīvu emociju.
Pēdējos gados ziemās nevaram sagaidīt, kad uzsnigs sniegs, bet tad, kad sals klauvē pie namdurvīm un zemi klāj bieza sniega sega, atkal sūrojamies par skarbajiem laikapstākļiem. Dabas māte jau sen ir sapratusi, ka visiem izdabāt nav iespējams, un tāpēc brīvi rīkojas pēc sava prāta. Par dabas kaprīzēm Dabas Diena sarunājas ar Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Hidrometeoroloģisko prognožu nodaļas vadītāju Lauru Krūmiņu.
Kā vēsta United States Environmental Protection Agency jeb Amerikas Vides aizsardzības aģentūra (US EPA), ASV ik gadu laikā no Pateicības dienas līdz Jaungada svinību noslēgumam mājsaimniecību radīto atkritumu daudzums, salīdzinot ar ikdienu, ievērojami pieaug – par 25% jeb vienu miljonu tonnu. Iesaiņojums, dekori, kas nepiedzīvos nākamos Ziemassvētkus, nederīgas dāvanas, pārtikas un sadzīves preču iepakojums un, protams, pārtikas atkritumi.
Ziediem pilna pļava ar taureņiem un spārēm, nevis kamolzāļu lauks, virs kura riņķo mēslu mušas. Tā ir Latvijas Nacionālā botāniskā dārza direktora Andreja Svilāna izvēle, lūkojoties Latvijas ainavā. Kungs, kurš ir arī Latvijas Dendrologu biedrības prezidents, ir apveltīts ar asu dabas izjūtu, kritisko prātu modinošiem vērojumiem un dzejnieciski vēsturisku domāšanu. Viņš uzsver: jāsāk apjēgt dabas vērtību savlaicīgi, lai pašiem nav ar otiņu jāapputeksnē ābeles pavasarī.
Kad gaisā virmo Ziemassvētku noskaņas, ir īstais brīdis tikties ar tuviem draugiem. Nereti šķiet, ka uzrīkot svētkus dabā var tikai vasarā. Tā nebūt nav! Arī ziemā ir lieliska iespēja noorganizēt atmiņā paliekošu pikniku vai jautru pārgājienu ar ziemīgām izklaidēm draugu lokā
Dzīvošanas zaļumu nebūt nenosaka dzīvesvietas izvēle, bet gan pašu ieradumi un sirdij tuvākā dzīvesveida filosofija. To apliecina divu jauno ģimeņu pieredze.