Dabas Diena

Doles sala - sargājamā, zaļā pērle Rīgas tuvumā

Mūsdienās dabas aizsardzībā risināmo jautājumu lokā ir gan cilvēki, gan daba. Kā atzīst Latvijas Dabas aizsardzības pārvaldes speciālisti, dabas vērtību un resursu aizsardzība un apsaimniekošana, sugu un biotopu aizsardzība, vietējo attīstības projektu un ainavu ekoloģiskā plānošana ir daļa no tiem.

13. decembris, 2015, 18:22

Sertificēts aukstummīlis Māris Žunda: 11 minūtes āliņģī - spēks veselam mēnesim

Salīgajiem siltās ziemas ir iepriecinājums, savukārt aukstuma un sniega mīļotāji jūtas vīlušies - cik tad var to pelēko pliekanību? Latvijā ir cilvēki, kas aukstumu uzskata par izaicinājumu, kuru ir vērts pārvarēt un izmantot savā labā.

13. decembris, 2015, 14:04

Skriešana ziemā: Aukstums nav šķērslis

Izvēloties piemērotu apģērbu un apavus, var skriet pat -20 grādu salā, šonedēļ vēstīja laikraksta Diena pielikums Dabas Diena. Raksts tapis adarbībā ar veikalu 42km.

30. oktobris, 2015, 13:02

Kadiķis: Dabā, virtuvē un mājas aptieciņā

Pirms kāda laiciņa viesojos Ziemupes kadiķaudzē, kas ir viena no izcilākajām Latvijā. Tur 2 ha platībā aug 536 dažādu formu un sugu kadiķi. Vietējie zina stāstīt leģendu - sākoties padomju varas laikiem, šajā vietā tikušas sadedzinātas Ziemupes zvejniekiem atsavinātās laivas, un kadiķi ieauguši izdedzinātajā pļavā. Kadiķaudzei ir noteikts mikroliegums, taču, kā stāsta ziemupieši, pirms gadiem tā zaļojusi krāšņāk... Dabas Diena skaidro, kādi ir īpašie apstākļi, kas tīk kadiķim.

18. oktobris, 2015, 14:05

Slapjumu mīlošs cilvēks, kam pirmajā vietā ir purvs

Latvijā amatieri spējot apgredzenot pat divus tūkstošus putnu gadā, bet citiem gandarījumu sniedz arī pieci spārnotie. "Tas ir liels prieks, kad atnāk ziņa: "Jūsu apgredzenotā lakstīgala atrasta Spānijā." Vai par upes zīriņu, kurš gredzenots Kaņiera ezerā, ziemo Dienvidāfrikā un noķerts Namībijā. Reiz pārsteigumu mums pašiem sagādāja kāds putns, kurš pa atvērtu logu ielidoja Gredzenošanas centrā, – tā bija Somijā apgredzenota svīre! Eiropā ar putnu gredzenošanu aizraujas tūkstošiem cilvēku – visvairāk Somijā, Lielbritānijā.

17. oktobris, 2015, 9:00

Dzīve uz salas Teiču purva vidū

Līdz ar pirmajiem saules stariem virs Teiču rezervāta paceļas arī dzērvju bari. Tie lido zemu un spalgi sasaucas, un putnu ir milzum daudz! Simti, varbūt pat tūkstoši? Es nevaru saskaitīt, bet ornitologi gan spēj. Teiču purvs ir Latvijā lielākā dzērvju nakšņošanas vieta pirms to došanās uz siltajām zemēm, bet tuvējie nopļautie labības lauki - galds, kur mieloties, lai uzkrātu tauku slānīti un spēkus garajam ceļam.

4. oktobris, 2015, 18:58

Mazo upju nedienas

Daba ir gudra un pati bez cilvēka palīdzības var sevi regulēt, tādējādi ekosistēma var dzīvot ilgu un laimīgu mūžu. Tāpēc cilvēkam nav jāiejaucas dabīgos procesos un nav jāārstē ekosistēma, ja tai gadījies apslimt.

4. oktobris, 2015, 11:25

Eiropas debates par gājēju un velo drošību

Sākusies pieteikšanās Satiksmes ministrijas un Eiropas Transporta drošības padomes (ETSC) augsta līmeņa debatēm par gājēju un velosipēdistu drošību un transportlīdzekļa vadīšanas nogurumā problēmu. Pasākums notiks 5. novembrī Rīgā, to atklās satiksmes ministrs Anrijs Matīss. Pirms diskusijas par to, kā uzlabot gājēju un velosipēdistu drošību, ar ziņojumiem uzstāsies Jespers Solunds, Dānijas Ceļu satiksmes drošības padomes biroja vadītājs, un Vidmants Pumputis, Lietuvas Satiksmes un komunikācijas ministrijas Ceļu satiksmes drošības daļas vadītājs.

26. septembris, 2015, 9:12

Laikapstākļi mainās piesārņojuma dēļ

Rudenī laika apstākļus Latvijā biežāk nosaka ciklonu darbība, kas savukārt izraisa vēja pastiprināšanos. Vējš savukārt rada intensīvāku gaisa apmaiņu gan piezemē, gan augstākos atmosfēras slāņos, tādējādi veicinot gaisa piesārņojuma izkliedi. Kopumā atmosfērā nonākošie izmeši, veicinot gaisa un jo īpaši ūdens temperatūras paaugstināšanos, veicina ciklonu attīstību, kas savukārt ietekmē vētru biežuma un intensitātes izmaiņas, tādējādi veidojot pastarpinātu saistību ar klimata pārmaiņām.

20. septembris, 2015, 16:45

Ja vajag, ierīko putnam mākslīgu ligzdu

Liela daļa migrējošo putnu devušies uz dienvidiem vai pošas to tūliņ darīt. Rudens beigās a/s Latvijas valsts meži(LVM) vides eksperti apkopo rezultātus par uzņēmuma apsaimniekotajās teritorijās ligzdojošo putnu sugu ligzdošanas blīvumu un sekmēm un plāno nākamajā sezonā veicamos darbus. (Jāpiebilst, kamēr dati par 2015. gadu vēl ir apstrādes procesā, LVM darbinieki strādā ar pērnā gada informatīvo bāzi, ko gada nogalē papildinās jaunākie pētījumi.)

19. septembris, 2015, 14:18

Kādam ļaunākais murgs, citam aizraujošu pētījumu objekts - zirneklis

Vasaras beigas, rudens sākums… Omīte šķūnī salikusi žāvēties sīpolu ražu. Man ir kādi deviņi desmit gadi un žiglākas kājas nekā omei, tāpēc mani aizsūta pakaļ sīpolam, ko vajag likt pie zupas. Ārā saulains laiks, bet šķūnītī krēsla. Jau sagatavojos tikpat naski jozt atpakaļ uz virtuvi, kad sastingstu šausmās - tieši virs durvīm stūrī ir tīkls, kura vidū tup milzīgs astoņkājains radījums visā savā atbaidošajā godībā, bet tīkla pavedieni ir teju diega resnumā.

6. septembris, 2015, 14:31

Ekspedīcija pa mežonīgām Latvijas vietām izaicina un pārbauda gribasspēku

Nav retums, kad sev prasu - nu kāpēc tas bija vajadzīgs?! Kas tev lika stiept, bail pat domāt, cik kilogramu smagu mugursomu trīs dienu garumā pa nekurieni, brienot purvā, laužoties cauri brikšņiem, līdz ceļiem ūdenī ejot pa upīti, turklāt svelošā vasaras karstumā vai, gluži otrādi, baidoties aizmigt un nepamosties teltī mīnus padsmit grādu salā? Tādos brīžos apsolu sev - lai vai kā, aiziešu līdz galam, bet tad - nu nekad vairs!"Nekad vairs" parasti ilgst lielākais mēnesi… Kad tulznas sadzijušas, atkal kaut kur jābrien, jāguļ teltī, jādodas mežā, jo gribas piedzīvojumu sajūtu.

5. septembris, 2015, 15:04