Otrdienas vakarā (agrā trešdienas rītā pēc Latvijas laika) Filadelfijā notika, visticamāk, vienīgās televīzijas debates starp demokrātu un republikāņu kandidātiem uz ASV prezidenta amatu novembra sākumā gaidāmajās vēlēšanās – attiecīgi ASV viceprezidenti Kamalu Harisu un eksprezidentu Donaldu Trampu.
Nenoliedzu arī savu vainu, ka, teju nedēļu pamatoti ķidājot un analizējot mūsu aizsardzības resora katastrofālo nespēju ticami un saprātīgi izskaidrot incidentu ar Latgalē nokritušo Krievijas dronu, mediji un sabiedrības diskurss ir pārlieku novirzījies no tā, kas šajā lietā patiesībā ir būtiskākais, – jautājuma par atbildību, ka bruņotais drons netika notriekts.
Jaunais mācību gads tikko sācies, taču jau tagad skaidrs, ka tas līdzi nes ne tikai aizvien aktuālo pedagogu deficītu, kas attiecīgi rada galvassāpes gan skolu vadībai, gan skolēniem, bet arī diezgan satraukumu par izglītības nozares politikas plānotāju jaunajiem eksperimentiem ar skolēniem.
Divus mēnešus pēc Francijā notikušajām Nacionālās asamblejas vēlēšanām valsts prezidents Emanuels Makrons beidzot ir nosaucis nākamā premjerministra vārdu – šo amatu ieņems bijušais Francijas ārlietu ministrs un eirokomisārs, Republikāņu partiju pārstāvošais Mišels Barnjē.
Pēdējā laikā bieži tiek runāts par komunikācijas veiksmēm un neveiksmēm. Protams, nevajadzētu piebalsot tiem, kuri noniecina visus sabiedrisko attiecību jomā strādājošos cilvēkus, tomēr nevajadzētu arī izlikties, ka viss ir kārtībā, jo ir vairākas labi pamanāmas problēmas.
Brīvdienās Latvijas teritorijā
ielidojušais un Gaigalavas pagastā nokritušais Krievijas bezpilota
lidaparāts jeb drons, kurš, kā
beigās tomēr izrādījās, bijis
aprīkots ar sprāgstvielām, radījis
sabiedrībā ļoti daudz jautājumu, uz kuriem
speciāli sasauktajā Aizsardzības ministrijas
un Nacionālo bruņoto spēku vadības preses
konferencē diemžēl skaidras un viegli saprotamas atbildes saņemt neizdevās.
Nedēļas sākumā gana plašu rezonansi izraisīja Turcijas paziņojums, ka valsts ir iesniegusi oficiālu pieteikumu dalībai vienā no divām galvenajām nerietumu valstu apvienībām BRICS.
Sākoties jaunajam mācību gadam, pavīdēja satraukums, ka mūsu valstī nav pieņemts normatīvais regulējums, kas paredzētu patvertņu izbūvi izglītības iestādēs. (Par to var lasīt portālā Lsm.lv šāgada 1. septembrī.)
Septembrī sabiedrības uzmanības centrā allaž nonāk izglītība. Jauns posms sākas ne tikai skolēniem, bet arī studentiem, un tas mudina domāt par augstākās izglītības jēgu mūsdienās.
Iepriekšējās nedēļas nogalē divās bijušās Austrumvācijas pašās labklājīgākajās federālajās zemēs – Tīringenē un Saksijā – notika vietējo landtāgu (federālo zemju parlamentu) vēlēšanas, kurās sagrāvi piedzīvoja federālā līmeņa koalīcijas partijas, bet ievērojamu vēlētāju atbalstu saņēma par labējiem un kreisajiem populistiem dēvētie nesistēmiski politiskie spēki.
Vērojot satiksmes ministra Kaspara Briškena aktivitātes viņa pārvaldītajā nozarē, jāsaka – šķiet, politiķiem īsti nav pieticis sabiedrības dusmu devas pēc pagājušajā piektdienā zem milzīgas slepenības plīvura pieņemtā valdības lēmuma samazināt valsts daļu nacionālās aviokompānijas airBaltic akciju kapitālā līdz 25% plus vienai akcijai un tam šonedēļ sekojošā neizprotamā publiskā paziņojuma par uzņēmuma pamatkapitāla samazināšanu par pusmiljardu eiro – no 596,473 miljoniem līdz 25,179 miljoniem eiro.