Vasarai un atvaļinājumiem sākoties, arvien biežāk baudīsim kokteiļus. Der zināt, ka dažādiem dzērieniem ir dažādas vajadzības, tāpēc ir vairāki kokteiļu jaukšanas veidi.
Atceroties bijušos ceļojumus un sapņojot par jauniem, kuros gan laikam tik drīz vēl nesanāks doties, domās izgaršoju Tuvo Austrumu ielas ēdienu – falafelu. Tās ir eļļā vārītas turku zirņu bumbiņas, pēc izskata līdzīgas mazām kotletēm (citviet arī lielākām), kas papildinātas ar Austrumu garšvielām: kumīnu, maltām koriandra sēklām, svaigu koriandru.
Pagājušajā reizē sāku stāstu par pasaules saldajiem vīniem. Viens no slavenākajiem ir marsala, ko gatavo reģionā ap Sicīlijas pilsētu Marsalu Itālijā. Šis stiprinātais vīns līdzīgi kā spāņu heress var būt gan sauss, gan salds. Eiropas Savienība piešķīrusi Marsalai aizsargātas cilmes vietas statusu.
Laikā, kad svaigās bērzu sulas jau izdzertas, kad sazaļo zāle un saplaukst pumpuri, no zemes sāk līst laukā arī pirmās nezāles – tas ir otrs dabas sveiciens, ko pavasarī vajag izmantot pārtikā.
Ja zupas nolemsiet vārīt ugunskurā, sastāvdaļu daudzums jāpalielina, jo ugunskura grāpim ar doto daudzumu būs par maz. Savukārt plātsmaizi izvēlējos, jo tā ir ļoti ātri uzcepama – tas nav mazsvarīgi, kad visi gana noguruši un traki izsalkuši, lai ilgi gaidītu ēdienu. Ieteikums: plātsmaizi kāds no mājiniekiem var uzcept ātrai uzkodai, kamēr vārās zupa un gatavojas īstās pusdienas vai vakariņas.
Tā kā tas draņķa vīruss negrib atkāpties ne sitams, kompensāciju nervozās dzīves līdzsvarošanai nākas meklēt garās pastaigās un našķos. Ja pirmajās īsti pavasarīgajās dienās apsolāt sev nostaigāt vismaz desmit kilometru, tad medus kūka un kanēļa cepumiņi nekādu postu jūsu jostasvietai nenodarīs. Nemaz jau nerunājot par debesmannu.
Kalamatas olīvas, fetas siers, oregano ir pazīstamākie grieķu produkti ārpus Grieķijas. No dzērieniem tāds ir ūzo. Lai arī Grieķijā gadsimtiem ir praktizēta vīnogu spiedpalieku destilēšana, tiešu ūzo ražošanas vēsture nepavisam nav sena – ne Peloponēsas pussalā, ne citos reģionos.