Turpinoties karstajām vasaras dienām, turpinu arī rakstu sēriju par alu. Šajā numurā pastāstīšu par to alu, ko gatavo no kviešiem. Tradicionāli kviešu alus ir gaišais eila stila alus (raudzēts ar augšējo raudzēšanas metodi), taču mēdz būt arī tumšais kviešu alus. Divi izplatītākie kviešu alus veidi pasaulē balstās Beļģijas un Vācijas tradīcijās.
Vasaras karstās dienas, jūlija ogu un dārzeņu pārbagātība ir kā radīta, lai gatavotu biezos, krēmīgos kokteiļus – smūtijus. Kad termometra stabiņš tuvojas trīsdesmit grādiem, auksts, atsvaidzinošs smūtijs var pat aizstāt ēdienreizi.
Vienlaikus ar ogu laiku sākas mana vasaras desertu paradīze. Pirmās, ko gatavoju, parasti ir minipavlovas. Tām sākumā izmantoju zemenes, bet vēlāk, kad ienākas arī citas ogas, taisu īstu vasaras ogu miksli – avenes, zemenes, kazenes, jāņogas, mellenes.
Es jāņusieru sienu pēc Jūrkalnes suitu sievu receptes, ko pirms gadiem desmit man ierādīja viena no viņām – Taiga. Viņa to sējusi jau kopš bērnības. Sākumā skatījusies, kā to dara ome, bet vēlāk "omamma bricelēja mūs ar brāli, jo pašai rokas vairs neturēja".
Vasarai un atvaļinājumiem sākoties, arvien biežāk baudīsim kokteiļus. Der zināt, ka dažādiem dzērieniem ir dažādas vajadzības, tāpēc ir vairāki kokteiļu jaukšanas veidi.