Lietus gāž kā ar spaiņiem, un Ķengaraga veterinārajā klīnikā Gabītis divu stundu laikā neierodas neviens cilvēks. Tā nevilšus pēc saspringta rīta darbu cēliena atelpa tiek veterinārārstam Mārim Kamerādam, bet man labs laiks netraucētai sarunai.
Spriežot pēc šīs vasaras laika apstākļiem un meteorologu solījumiem par globālām klimata pārmaiņām, man jau šķiet, ka drīz arī Latvijā zaļos palmas, pa tām nebēdnīgi lēkās mērkaķīši, bet pie ūdenstilpēm kokos dzīvos iguānas. Manu iedomu ainu spilgti raksturo tā aina, ko vēroju Rīgā, kādas privātmājas nelielajā zaļajā pagalmā.
Šie dzīvnieki šobrīd mitinās patversmē, bet par viņu saimnieku var kļūt ikviens - arī tu! Aplūko, varbūt kāds no ķepaiņiem īpaši iekrīt sirdī! Patversmes kontaktus atradīsi zem attēliem.
Pirmo reizi neparastās zivis redzēju Taivānas galvaspilsētas Taibejas parkā, kur dīķos peldēja desmitiem lielu daudzkrāsainu karpu. Izskatījās, ka upē peld krāšņi ziedu pušķi. Agrā rīta stundā taivānieši vienatnē pie dīķiem klusi vēroja zivju rotaļas. Bērni noliecās pie ūdens, un zivis gar iemērktajiem pirkstu galiņiem glaudās kā kaķēni. Toreiz nedomāju, ka interese par dekoratīvajām zivīm pamazām augs arī mūsu zemē.
Pirms došanās uz interviju gūglē sameklēju Česapīka līča atrašanās vietu. Patālu gan, Amerikas kontinentā virzienā no Ņujorkas uz Kanādas pusi. Tieši tur Amerikas Kennelklubs 1878. gadā atzina izveidoto suņu šķirni Česapīka līča retrīveru, bet 1964. gadā šī šķirne atzīta par Merilendas štata oficiālo suni. Dodos uz romantisku tikšanos pie Kalnamuižas ezera Skrīveru novadā ar Latvijā vienīgo šīs šķirnes pārstāvi.
Pagājušā gada oktobra vidū Ildze Klesmane, nejauši un pašai to nezinot, atveda no ceļojuma pa Vāciju birztalu vīngliemezi. Viņš izrādās daudz mazāks nekā man pazīstamie un ne reizi vien redzētie cēlie parka vīngliemeži. Šim gaiši citrondzeltena, gluda un spīdīga lodveida čaula ar konisku vītņojumu. Ieejas maliņa, ko sauc par lūpu, tāda kā uzbiezināta.
Esmu no tiem, kuri joprojām ceļojumos labprāt krāj atmiņu mirkļus fotogrāfijās. Ja runājam par dzīvniekiem, tad zinu ceļotājus, kuri krāj visvisādas lauvas – ciļņos, bareljefos, strūklakās, durvju klauvekļos. Esmu redzējusi bilžu galeriju ar zirgiem, bildētiem no aizmugures, otrā plānā atstājot pašu jājēju – vai tas princis, vai karavadonis. Pēdējā laikā manos ceļojumu foto mirkļos atsevišķas lappuses veltītas svešzemju florai un faunai. Meklējot atbildi, kāpēc tāda interese, jo Rīgā nebūt nesteidzos iemūžināt kaķus, nonācu pie secinājuma, ka tās, pirmkārt, ir mazliet ilgas pēc mājām. Esot prombūtnē, bieži vien domāju par to, kā manam kaķītim vai sunītim klājas. Otrkārt, atvaļinājumā ir arī vairāk laika vērot apkārtni. Vai tad ikdienā ir laiks priecāties par kaķu laiskošanos piesaulē, ieklausīties putnu vidžināšanā? Šajā pavasarī krāju iespaidus Portugālē.
Baha ziedu terapijas ilgums dzīvniekiem parasti ir daudz īsāks nekā cilvēkiem, un rezultāts – noturīgāks. Svarīgi ir zināt ziedu esenču lietošanas veidus, lai varat izvēlēties savam dzīvniekam piemērotāko. Baha ziedu līdzekļus nav iespējams pārdozēt, taču ir vajadzīgs pavisam niecīgs daudzums, lai tie iedarbotos.
Jaunie laiki grauzuši un plēsuši kādreiz tik slaveno Kauliņtēva saimniecību Lāčplēsis, bet ļaudis ir cīnījušies par savu zemi un saimniecības vērtībām, turpina dzīvot un strādāt. Viņu vidū arī lielvārdietis Ainārs Ludboržs. Viņš pilnībā atbilst reiz dzirdētajam apgalvojumam, ka baložu kolekcionāri ir interesanta un aizrautīga sabiedrība. Aicinājumam tikties Ainārs piekrita nekavējoties, kaut nekad nav alcis publicitātes, nav arī piedalījies baložu izstādēs, jo tas prasa daudz brīva laika, un tā viņam ir ļoti maz. Kolekcionārs stāsta par savu dzīvi, kas nesaraujami saistīta ar Lāčplēsi, un mūža mīlestību uz baložiem.
Baha ziedu terapijas pirmsākumi saistīti ar velsiešu izcelsmes ārsta Edvarda Baha (1886–1936) vārdu. Savas dzīves laikā viņš izveidoja ziedu esenču kombināciju, ko nodēvēja par Rescue (glābt – angļu val.). Kombinācijas sastāvā iekļautas piecas Baha ziedu esences: naudiņu saulrozīte, puķu sprigane, Kaukāza plūme, baltais mežvītenis un čemuru baltstarīte.
Drīz ar siltu laiku, putnu dziesmām un saulīti debesjumā pavasaris atnāks uz palikšanu. Taču jaukais laiks nāk arī ar biežāku dzīvnieku traumatismu, un šis gads nav izņēmums.
