Ar fotogrāfu Kristapu viesojamies Valta Kleina un viņa līdzgaitnieces arhitektes Rasas mājvietā Garciemā. Valts saka, kā ir: "Es pilsētā jūtos kā zivs ūdenī, bet Rasa ir lauku meitene, viņai grūti dzīvot uz asfalta. Šo vietu meklējām divus gadus."
Kā katru nedēļu, publicējam fotoattēlus ar dzīvniekiem, kuri dažādu iemeslu dēļ nonākuši patversmē, bet ļoti gribētu atrast sev jaunas, pastāvīgas mājas un gādīgus saimniekus.
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) līdztekus ikdienas darbam, dzēšot ugunsgrēkus un veicot glābšanas darbus, steidzas palīgā arī dzīvniekiem, kas nonākuši nelaimē. Tādēļ, atzīmējot Pasaules dzīvnieku aizsardzības dienu, VUGD aicina iedzīvotājus pieskatīt un parūpēties par saviem dzīvniekiem, lai tie nenonāktu bezpalīdzīgās un bīstamās situācijās.
Cilvēkiem labi zināms baldriāns, kas vasarā pļavās zied ar rozā un baltiem smaržīgiem ziediem. Senākā vēsturē no auga gatavoja smaržas, bet vēlāk baldriāns tika atzīts kā nomierinošs līdzeklis cilvēkiem. Ārstnieciskais baldriāns mūsu laikos tiek audzēts it visur pasaulē.
Lielais un spēcīgais Lācis (7 g.) agrāk ar saimnieku dzīvojis meža mājā. Kad saimnieks nomira, viņa īpašumu kopā ar Lāci pārdeva kādam medniekam, bet jaunajam saimniekam bija taksis. Abi suņi nekādi nevarēja sadzīvot, un mednieks nolēma Lāci nošaut. Taču ķepainim palaimējās, viņš nonāca pie Mirko Hēniša. Tāds ir tikai viens no stāstiem par vācieša Mirko Hēniša ap 150 suņiem un daudziem kaķiem, kuriem viņš Latvijā devis iespēju dzīvot.
Nav jau tā, ka baidos no zirnekļiem. Teikšu – man tie tikai nepatīk. Reiz laukos pie vecmāmiņas pa sienu rāpoja zirneklis. Toreiz problēmu atrisināju vienkārši – ienesu no pagalma mīļo vistu, parādīju tai daudzkājīti, un – bija zirneklītis un tad vairs nebija. Palepojos vecmāmiņai, bet viņa nebija priecīga, teica, ka zirneklis saistīts ar cilvēku likteņa aušanu un pareģošanu: ja no griestiem nolaižas zirneklis – būs laime; kur zirneklis mājo, tur laimīga dzīve; kas zirnekli nosit, tas nosit savu laimi (es ne, to vista!).
Pagājušajā gadā, kas Valmieras Drāmas teātra aktieru pārim Elīnai Vānei un Imantam Stradam bija ļoti saspringts periods radošajā dzīvē, risinājās arī divi citi nozīmīgi notikumi. Viņi iegādājās 1932. gadā celto divstāvu māju Valmierā Riharda Gredzena ielā, un viņu dzīvē ienāca Kuba.
Staļina laikā celtās mājas plašajā dzīvoklī, no svešajiem atnācējiem nebaidoties, mūs pētī juristes Kristīnes Rutules kaķi un suns. Dzīvnieku ziņkāre ir nepārvarama. Kad jāfotografējas, tad visiem ģīmīši augšup – cik spoži zibsnī tas aparāts!
Ivars Upenieks, slaids vīrietis pusmūža gados, ir laipns, smaidīgs un emocionāls. Mājīgi iekārtotajā kafejnīcā Tobiass, kas atrodas Elektronikas un datorzinātņu institūtā Dzērbenes ielā, rīta stundā maz apmeklētāju. No Ivara ne soli neatstājas divi franču buldogi Tobiass un Dominiks. Ivars ir kafejnīcas pārvaldnieks un abu amizanto suņu saimnieks. Var teikt – viņi ir trīs vienā, jo nešķirami.