Vide, kurā šodien strādā pensiju pārvaldnieki, ir ļoti labvēlīga visiem pensiju otrā līmeņa dalībniekiem, un Latvijas pensiju otrā līmeņa aktīvajiem ieguldījumu plāniem šī gada pirmais pusgads bijis labs. Turklāt atbilstoši notikumiem finanšu tirgū labāk klājies tiem plāniem, kas vairāk iegulda akcijās.
Patēriņa cenas šogad jūnijā salīdzinājumā ar maiju Latvijā pieaugušas par 0,3%, bet gada laikā - šogad jūnijā salīdzinājumā ar 2020.gada jūniju - patēriņa cenas palielinājušās par 2,7%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Turpinot augt globālajam pieprasījumam un vismaz šobrīd mazinoties Covid-19 pandēmijas izraisītajai ekonomiskajai krīzei, aizvien patīkamāki skaitļi ir redzami Latvijas ražojošā sektora statistikas ailēs. Arī nesen publicētie dati par rūpniecības produkcijas izlaidi šā gada maijā nav nekāds izņēmums. Tā turpinoties, apjoma pieaugumu visai drīz varēsim dēvēt arī par ražošanas "trekno gadskārtu".
Līdz ar klātienes tirdzniecības ierobežojumu mazināšanu pierimusi attālinātās iepirkšanās izaugsme, kas maijā gada griezumā bija tikai 6%, bet martā – pat 47%. To uzsver Ekonomikas ministrijas Analītikas dienesta vecākā eksperte Vita Skuja.
Neraugoties uz to, ka vēl aizvien vairākas tautsaimniecības nozares cīnās ar grūtībām, kopumā Latvijā ekonomiskā aktivitāte pieaug, un tas izpaužas arī lielākos mazumtirdzniecības apjomos. Kā jau varēja paredzēt iepriekš, šā gada maijā salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo mēnesi mazumtirdzniecības apjomi piedzīvojuši kāpumu. Šajā laika periodā, rēķinot salīdzināmajās cenās, tātad atskaitot inflācijas ietekmi, mazumtirdzniecības apjoms audzis par 3,2%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Notiekošais Latvijas ārējā tirdzniecībā visai stipri atgādina situāciju, kad ekonomika sāka atkopties kopš 2008. gada krīzes un auga gan ārējais, gan iekšējais pieprasījums. Šā gada aprīlī mūsu valsts ārējās tirdzniecības apgrozījums bija par 39,6% lielāks nekā atbilstošajā mēnesī pērn, naudas izteiksmē sasniedzot 2,72 miljardus eiro. Tas lielā mērā saistīts ar to, ka tieši pagājušā gada aprīlī pasaules ekonomika kopumā un konkrēti Latvija saņēma sāpīgāko triecienu Covid-19 pandēmijas līdzšinējā laikā, nobrūkot piegādēm, rūpnīcu vārtiem paliekot slēgtiem, bet kuģiem rāmi šūpojoties ostu piestātnēs.
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.
Brīžos, kad pasaules politiskā un ekonomiskā situācija kļūst nenoteiktāka, investori savus finanšu ieguldījumus cenšas pārvietot uz drošiem aktīviem, un par tādiem tradicionāli tiek uzskatīts zelts un citi dārgmetāli. Tiesa, šajā jomā XXI gadsimts ir nesis korekcijas, un dzeltenais metāls ne vienmēr ir kalpojis par glābšanas riņķi.
Raugoties uz pozitīvo situācijas attīstību Latvijas ražojošajā sfērā, var šķist, ka ekonomikā Covid-19 radītā krīze kļuvusi par pagātni. Tomēr pozitīvisms vairāk ir saistīts ar iespējām ražot un saražoto pārdot ārzemju partneriem. Savukārt vietējā ekonomikā situāciju par daudzsološu saukt nevar.