Biznesa vidē lieli kontrasti
Ar cilvēku pulcēšanos un pārvietošanos saistītajās nozarēs valda pesimisms.
Ekonomika
Pandēmija ietekmē globālo zīmolu reitingus
Ķīnā izveidotais, globālā
mērogā populārais sociālais
tīkls TikTok pagājušajā gadā
vairāk nekā trīskāršojis sava
zīmola vērtību. Būtiskas pārmaiņas – gan kāpumus, gan
kritumus – piedzīvojusi arī
dažādu citu zīmolu vērtība.
Skabargainā atgūšanās
2021. gadā Latvijai izdevies pārsniegt 2019. gada ekonomikas līmeni.
Valdībai jābūt drosmīgākai
Brīdis, kad valdība beidzot izlemj par atbalstu cenu kāpuma kompensēšanai, daudziem šķiet cerību pilns – kā ilgi gaidīta atelpa no energoresursu cenu lēciena radītā stresa.
Pilnveidos pasažieru pārvadājumus
Dzelzceļa infrastruktūras attīstības projektu kopējās izmaksas varētu sasniegt 4,5 miljardus eiro.
Latvijas IKP ceturtajā ceturksnī provizoriski pieaudzis par 3,4%
Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pagājušā gada ceturtajā ceturksnī, pēc sezonāli un kalendāri nekoriģētajiem ātrā novērtējuma datiem, pieaudzis par 3,4%, salīdzinot ar 2020.gada attiecīgo periodu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Jostu savilkšanas laiks
Ražotāju cenu izmaiņas,
respektīvi, tas, kā mainās uzņēmumu saražotās produkcijas realizācijas cenas, labi
raksturo tendences ekonomikā.
Valdībai vispirms jāpalīdz cilvēkiem šodien
Par energoresursu cenu krīzi, atbalsta pasākumiem, nākotnes prognozēm un zaļā kursa blaknēm Rolanda Pētersona saruna ar SEB bankas Latvijā ekonomistu Daini Gašpuiti.
Latvijā gada vidējā inflācija pērn sasniedza 3,3%
Latvijā gada vidējā inflācija pagājušajā gadā bija 3,3%, aģentūra LETA uzzināja Centrālajā statistikas pārvaldē.
Mūsu valstī labklājība aug, bet ļoti lēni
Latvijā ir viena no zemākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā. Turklāt vidusslānis ir visai trausls.
Vairāk, nekā iepriekš rēķināts
Neraugoties uz to, ka
epidemioloģiskajā ziņā šā
gada trešais ceturksnis Latvijā bijis sliktāks nekā 2020. gada trešais ceturksnis, radot ar
tirdzniecību un pakalpojumiem saistītajām sfērām papildu sarežģījumus, ekonomiskās izaugsmes temps bijis solīds un pat straujāks,
nekā sākotnēji rēķināts.
Faktorings pandēmijas laikā
Covid-19 pandēmijas ietekme uz ekonomiku veicinājusi pieprasījumu pēc faktoringa. Ja 2020. gada beigās Latvijas faktoringa portfelis veidoja 136,9 miljonus eiro (par 15,3% mazāk nekā 2019. gada beigās), tad šā gada pirmajā ceturksnī sasniedza jau 147 miljonus, bet otrajā ceturksnī – 172 miljonus eiro.