Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atveseļošanas plāna līdzekļi jāiegulda zinātnē un izglītībā, jo tas dos ilgtermiņa ieguldījumu valsts attīstībā, sarunā ar Ministru prezidentu Krišjāni Kariņu (JV) šādu nostāju pauda Valsts prezidents Egils Levits.
Pienākot Covid-19 izraisītajai ekonomiskajai krīzei, visai uzskatāmi var spriest par to, cik sabalansēti saimniekots labajos gados. Respektīvi, ja valsts nav ļāvusies pārmērīgiem tēriņiem, bet spējusi kaut ko iekrāt, tai ir iespēja ne tikai atbalstīt savas valsts tautsaimniecību grūtos laikos, bet pat piesaistīt jaunu finansējumu no ārvalstīm.
Francija un Vācija pirmdien ierosinājušas izveidot 500 miljardus eiro lielu fondu, lai finansētu no pandēmijas smagi cietušās Eiropas Savienības (ES) ekonomikas restartēšanu.
Analizējot ar Covid-19 izplatību saistītos riskus pasaules ekonomikai, ir dzirdēta prognoze, ka šī krīze globālo tautsaimniecību varētu izpostīt daudz graujošāk nekā iepriekšējā krīze, ko piedzīvojām pagājušās desmitgades izskaņā. Tomēr šī prognoze nenozīmē, ka visas valstis tiks skartas vienādi smagi. Turklāt Latvija varētu būt to valstu vidū, kurās šo krīzi varētu pārdzīvot vieglāk nekā iepriekšējo, 2009. gada krīzi, jo pēdējās desmitgades laikā mūsu valsts tautsaimniecība kļuvusi sabalansētāka, vairāk dzīvojot saskaņā ar materiālajām iespējām, proti, ar mazāku parādu slogu un vienlaikus eksportspējīgāku preču un pakalpojumu klāstu.
Ārkārtējā situācijā valsts galvenais uzdevums ir nevis savilkt jostu, bet tērēt un investēt. Šāds ir būtiskākais vēstījums par to, kādai jābūt stratēģijai, domājot par tautsaimniecības izeju no krīzes, kuru paudis valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).
Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) pēc koalīcijas sadarbības sanāksmes sēdes žurnālistiem pastāstīja, ka lielākā laika daļa šīs dienas sanāksmē tika veltīta ekonomikas atlabšanas jautājumiem - kā pareizi stimulēt ekonomiku, lai tā pēc iespējas ātrāk atlabtu no "bedres, kur iegājusi teju visa pasaule".
Digitālās ekonomikas aizvien pieaugošā loma globālajā tautsaimniecībā liek pievērsties jautājumam par jaunas ekonomiskās attīstības uzskaites sistēmas izveidi, lai jauno sistēmu ieviestu novecojušā iekšzemes kopprodukta (IKP) kritērija vietā.
Sākotnēja ekonomiskā pieauguma mazināšanās, ko vēlāk kritumā izvērsa Covid-19 straujā izplatība pasaulē, kopš gada sākuma veicinājusi naftas cenas samazināšanos vairāk nekā uz pusi. Gada sākumā barels Ziemeļjūras jēlnaftas Brent maksāja ap 66 ASV dolāriem ( 60,53 eiro). Attiecību saasināšanās ASV un Irānas starpā veicināja īslaicīgu cenas kāpumu virs 70 dolāru robežas barelā. Tomēr visai drīz investoru interese noplaka un melnā zelta cenai sākās visai noturīga lejupslīde.
Vidusjūras salu valstij Maltas Republikai jeb vienkārši Maltai Itālijas tuvums liek rūpīgi meklēt risinājumus, kā vienlaikus gan pasargāt iedzīvotājus no saslimšanas ar Covid-19, gan nenoslāpēt ekonomiku, kas ļāvusi labi dzīvot ne tikai Maltas pilsoņiem, bet arī viesstrādnieku tūkstošiem.
Covid-19 pandēmijas izraisītā krīze ir īstais laiks stiprināt Latvijas digitālo ekonomiku, aģentūrai LETA pauda Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.
Latvijas valdība jau ir paziņojusi, ka ir gatava atbalstīt tos mūsu valstī strādājošos uzņēmumus, kuri būs cietuši no Covid-19 straujās izplatības pasaulē, lai tādējādi varētu ļaut mūsu valsts ekonomikai grūtos laikus pārdzīvot vieglāk un ātrāk. Tomēr, ja runājam par globālajiem ekonomikas procesiem, pastāv ļoti augsta varbūtība, ka visa korporatīvā sektora glābšana var būt vēl vērienīgāka, nekā tas notika iepriekšējās finanšu krīzes laikā.