Pieaugot dārdzībai, Latvijas patērētāja dzīve aizvien ir izaicinājumu pilna, tomēr janvārī ir notikušas pozitīvas cenu pārmaiņas, vedinot domāt par pirmajiem tā dēvētā inflācijas pavasara aizmetņiem.
Šogad gaidāmo pārtikas cenu pieaugumu iedzīvotāji, iespējams, izjutīs vēl sāpīgāk nekā enerģijas cenu kāpumu, Latvijas Bankas uzturētajā ekonomiskās analīzes vietnē "makroekonomika.lv" atzīmē centrālās bankas ekonomiste Ieva Opmane.
Sagaidāms, ka inflācija saglabāsies 7,5-8% līmenī visu šā gada pirmo pusgadu, ko lielā mērā ietekmēs energoresursu un pārtikas cenu pieaugums, aģentūru LETA informēja Finanšu ministrijā (FM).
Latvijā patēriņa cenas šogad janvārī salīdzinājumā ar decembri saglabājās nemainīgas, bet gada laikā - šogad janvārī salīdzinājumā ar 2021.gada janvāri - patēriņa cenas augušas par 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Saglabājoties augstām izejvielu cenām pasaules preču biržās, inflācijas līkne turpina tiekties augšup. Liela daļa Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu patlaban piedzīvo straujāko cenu kāpumu kopā XXI gadsimta pirmās desmitgades patēriņa ekonomikas pārmērībām.
Vairums jeb 84% aptaujāto Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka cenu kāpums degvielai, pārtikas produktiem un citām saimniecības precēm visticamāk ietekmēs viņu labklājību un spēju samaksāt rēķinus, kamēr jaunu pandēmijas ierobežojumu ietekme satrauc salīdzinoši mazāk jeb 55% aptaujāto, liecina 2021.gada "Eiropas patērētāju maksājumu ziņojums", ko jau devīto gadu veic Eiropas kredītu pārvaldības uzņēmums "Intrum".
Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 2% līdz 2,8%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,9% līdz 4%, ceturtdien Latvijas Bankas prognožu prezentācijā sacīja centrālās bankas Monetārās politikas pārvaldes vadītājs Uldis Rutkaste.