Inflācijā sekojam pārējai Eiropai
Cenu kāpums nesola vieglas dienas mazāk turīgajiem cilvēkiem.
Inflācija
Eiropu pārņem inflācija
Dažāda veida pasaules tautsaimniecības stimulēšanas ietekmē pieaugušās izejvielu cenas pasaules biržās komplektā ar ekonomiskās aktivitātes pieaugumu izraisījušas strauju inflācijas kāpumu, kurš daudzās Eiropas valstīs turpina pieņemties spēkā. Tiesa, uzreiz ir jāvērš uzmanība, ka inflācijas rādītāji dažādās Eiropas valstīs ir visai atšķirīgi, ko var skaidrot ar ekonomikas struktūru un konkrētu tautsaimniecības nozaru sniegumu, ar to, cik daudz iepriekš ekonomika bija cietusi vīrusa ietekmē, ar izmaksāto pabalstu apmēriem mājsaimniecībām un korporatīvajam sektoram līdz pat mazumtirdzniecības niansēm.
Inflācijas kāpums kļuvis krietni lēzenāks
Šā gada pavasarī negaidīti straujo patēriņa cenu lēcienu, kas pamatā bija saistīts ar dažādu preču resursu sadārdzināšanos izejvielu biržās, patlaban nomainījis lēzenāks kāpums. Jau otro mēnesi pēc kārtas gada inflācijas rādītājs mainās relatīvi maz – mēneša laikā palielinoties par 0,1%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.
Pārkaršana var izpalikt
Pasaules valdību un centrālo banku ar finanšu injekcijām atbalstītie ekonomikas stimulēšanas pasākumi ir palīdzējuši globālajai tautsaimniecībai atgūties. Tomēr šo pasākumu ēnas puse ir strauji augošās resursu cenas un inflācijas lēciens, kas galu galā var radīt jautājumus par ekonomikas pārkaršanu.
Kāpums piebremzējas
Eksperti: inflācija ir zaudējusi tempu, bet var atkal pieņemties spēkā.
Inflācija turpinās kāpt arī nākamajos mēnešos
Monetāro stimulu, kā arī valdību finansēto ekonomikas attīstības projektu naudai ieplūstot gan tautsaimniecībā, gan finanšu tirgos, pasaule piedzīvo sen nebijušu cenu kāpuma bumu, kas ir straujākais kopš pagājušās desmitgades sākuma. Arī toreiz inflācijas iemesls bija līdzīgs kā patlaban, proti, lai tautsaimniecība nenonāktu bezdibenī, vispirms ASV Federālā rezervju sistēma (FRS), bet pēc tam arī citas centrālās bankas sāka visai iespaidīgu naudas iepludināšanu finanšu tirgū, tādējādi uzturot zemas aizņēmuma likmes.
Vācijā maijā reģistrēta deviņarpus gados augstākā gada inflācija
Patēriņa cenas Vācijā maijā salīdzinājumā ar attiecīgo laika periodu pērn pieaugušas par 2,5%, tādējādi reģistrēta augstākā gada inflācija kopš 2011.gada septembra, liecina valsts statistikas biroja jaunākā informācija.
Prognozē nelielu inflāciju
Šā gada aprīlī, salīdzinot ar aprīli pērn, vidējais patēriņa cenu līmenis Latvijā palielinājās par 1,7%, savukārt, salīdzinot ar šī paša gada martu, – par 0,9%, vēsta Centrālā statistikas pārvalde.
Inflācija var atgriezties uz palikšanu
Covid-19 pandēmijas ietekmē mainoties pasaules ekonomikai, vismaz daļa Latvijas iedzīvotāju varēja izbaudīt prieku, ko nes patēriņa cenu lai arī neliela, bet tomēr samazināšanās.
Latvijas Banka paaugstinājusi šī gada IKP un inflācijas prognozi
Latvijas Banka paaugstinājusi iekšzemes kopprodukta (IKP) pieauguma prognozi šim gadam no iepriekš lēstajiem 2,8% līdz 3,3%. Savukārt gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstā 1,1% līdz 1,8%, bet nākamajam gadam inflācijas prognoze palielināta no 1,6% līdz 2,2%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.
EM: Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim
Cenu pieaugums februārī straujāks nekā tas raksturīgs šim mēnesim, aģentūrai LETA atzina Ekonomikas ministrijas (EM) Analītiskā dienesta analītiķe Ieva Šnīdere.
Šis gads sācies ar deflāciju
Līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos, arī šā gada janvārī patēriņa cenu indekss Latvijā bijis lejupejošs un mūsu valstī saglabājās deflācija. Tomēr patlaban eksperti norāda uz vairākiem faktoriem, kas var veicināt patēriņa cenu pieaugumu. Šie faktori ir saistīti gan ar preču biržu cenu ietekmi, gan ar to, ka, laika gaitā krītot Covid-19 ierobežojumu ''nožogojumiem'', strauji augs patēriņš, kas tradicionāli ir labvēlīgs faktors inflācijai.