Laika ziņas
Šodien
Daļēji apmācies
Rīgā +5 °C
Daļēji apmācies
Piektdiena, 23. aprīlis
Jurģis, Juris, Georgs

Kāpēc man tas jāzina?

Pārmaiņu gaidās

Latvijas sabiedriskie mediji – Latvijas Televīzija (LTV), Latvijas Radio (LR) un portāls lsm.lv – no šā gada 1. janvāra pametuši reklāmas tirgu. Igaunijā tas notika jau teju pirms 20 gadiem, Lietuvā – pirms pieciem. Lai kompensētu no reklāmām nenopelnīto naudu, sabiedriskie mediji jau pērn saņēma 5,5 miljonus eiro, bet šogad – vēl 8,3 miljonus eiro. Reklāmu izņemšana nozīmē papildu 1400 stundu jauna satura, ziņo lsm.lv. Sabiedrisko mediju vadība iepriekš solījusi daudz pārmaiņu gan saturā, gan ētera plānošanā, kā arī iecerējusi attīstīt multimediju un digitālo saturu. Vai un kā reklāmas tirgus pamešana mainījusi sabiedrisko mediju saturu? Un kā to izjūt mediju lietotājs? Vai komercmedijos līdz ar to vērojams daudz lielāks reklāmu daudzums?

Vārda brīvība privātās rokās

Jau iepriekš bijuši mēģinājumi ierobežot sociālos tīklus un tajos publicējamās informācijas saturu. Šis jautājums bija īpaši aktuāls pēc Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta vēlēšanās 2016. gadā. Un arī tagad Trampa precedents – ASV prezidenta kontu bloķēšana sociālo mediju gigantos Twitter, Facebook un Youtube pēc vardarbīgajiem notikumiem Kapitolijā – no jauna uzjundījusi diskusijas visā pasaulē par sociālo tīklu pieeju informācijas publicēšanai. Tiesa, izskan arī bažas, ka stingrāka regulējuma ieviešanas dēļ varētu ciest vārda brīvība. Tas liek uzdot jautājumus, kādas tālejošas sekas varētu būt pēc šī precedenta un vai būtu nepieciešamas izmaiņas likumos Eiropas Savienības vai Latvijas līmenī? Varbūt sociālie mediji pat būtu jādefinē kā piektā vara aiz tradicionālajiem medijiem?

Mediji kā ķīlnieki informācijas gūzmā

Uzticības līmenis medijiem Latvijā vienmēr bijis mainīgs, tomēr nu jau vairāku aptauju dati rāda, ka patlaban tas krītas. Covid-19 krīzes laikā jo īpaši spilgti iezīmējās tendence, ka salīdzinoši liela sabiedrības daļa tā dēvētajiem tradicionālajiem medijiem vairs netic.

Atšķirt nacionālismu un patriotismu

Vai un kā mediji ar saviem rakstiem var raisīt iedzīvotājos patriotiskas izjūtas? Vai tas ir jādara, kā tas būtu jādara, un ko vispār uzskatīt par patriotisku rakstu? Šie jautājumi neizbēgami noved arī pie atšķirībām starp diviem jēdzieniem – nacionālisms un patriotisms. Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes profesors Ivars Austers norāda: lai arī latviskā jēdziena "nacionālisms" vēsture ir pozitīva, mūsdienās ir arī pilnīgi pretēja nozīme tai, kā šis vārds tika saprasts XIX gadsimtā.

Vēstītāji klusumā

Kā mediju ikdienas darbu ietekmējusi nu jau par ierastu kļuvusī attālinātā realitāte? Vai žurnālistu organizētajās diskusijās vairs var tā sirsnīgi pastrīdēties? Un kā šodien piekļūt informācijai, kuru no žurnālistu acīm nu palīdz sargāt arī pandēmijas uzliktie ierobežojumi?

Notika sapulce par jokiem

Vai kā īpaši būtu jāmudina medijus jokot un kāpēc? Un kāda īsti ir humora jēga – tas ir mērķis vai līdzeklis? Uz šiem un vēl līdzīgiem jautājumiem mēģināja atbildēt eksperti, par tiem līdzi domāja drošā attālumā klātienē un arī neklātienē esošie Rīgas Ekonomikas augstskolas Mediju studiju centra rīkotās diskusijas Humors bez robežām? dalībnieki. Arī es. Jo kaut kā tā ir sanācis, ka cilvēki no manis mēdz sagaidīt jokus, arī visai nopietnos rakstos, tāpēc šoreiz pārslēgšos no vienkārša apskatnieka lomas uz jau aktīvāku joku publicistikas vērtējumu.

Podkāstiem viss vēl priekšā

Iespējams, ka podkāsti kļūs par jauno YouTube. Īpaši šādi secinājumi var rasties pēc šī audio formāta popularitātes pieauguma tieši Covid-19 laikā, jo strīmošana ir pandēmijas ekonomikas auglis. Tiesa, tas pagaidām vēl neattiecas uz Latviju.

Cik interesanta ir politika?

Skaidrs, ka žurnālistiem arī tagad, kad informācijas iegūšanas kanāli sociālo tīklu ietekmē ir ļoti dažādojušies, ir liela nozīme tajā, kā un ko cilvēki domā par politiku. Visi iegūtu, ja iedzīvotāju izpratne un interese par politiskajiem procesiem būtu lielāka. Kā mediji stāsta par politiku pašlaik, un kas būtu jādara, lai cilvēkiem palīdzētu labāk izprast politiskos procesus?

Ko sabiedrisko mediju saturā mainīs iziešana no reklāmas tirgus?

Likums nosaka, ka no nākamā gada sabiedriskie mediji – Latvijas Radio (LR) un Latvijas Televīzija (LTV) – pilnībā izies no reklāmas tirgus. Taču joprojām nav pilnīgas skaidrības, kā tieši tas notiks un cik daudz naudas līdz ar to no valsts budžeta vēl papildus saņems sabiedriskais medijs kā kompensāciju, lai varētu bez raižu dzīvot bez reklāmas ienākumiem. Tā kā likumprojekts, kas šīs nianses regulēs, vēl nav pieņemts, pie skaitļiem un faktiem varēsim atgriezties vēlāk, taču šoreiz Diena lūdza abus medijus izklāstīt savus plānus, kā tad šīs pārmaiņas mainīs to saturu. Galu galā – arī visiem tik pierasto "reklāmas paužu" minūtes līdz ar to būs kaut kā jāaizpilda.

Latvijā

Vairāk Latvijā

Pasaulē

Vairāk Pasaulē

Viedokļi

Vairāk Viedokļi

Sports

Vairāk Sports

Citi

Vairāk Citi

SestDiena

Vairāk SestDiena

KDi

Vairāk KDi

Sporta Avīze

Vairāk Sporta Avīze

Uzņēmēja Diena

Vairāk Uzņēmēja Diena

Dzīvesstils

Vairāk Dzīvesstils

Vide un tūrisms

Vairāk Vide un tūrisms

Izklaide

Vairāk Izklaide