NEGLĪTENIS ★★★★
- Režisors Dmitrijs Petrenko
- Liepājas teātris
Vācu dramaturga Mariusa fon Maienburga skumjā komēdija Neglītenis ir visai lakonisks viencēliens, kā paplašināta anekdote. Tas jau ticis iestudēts Dailes teātrī 2019. gadā Gundara Silakaktiņa režijā (kad žanrs bija atšķirīgs – komiska drāma). Maienburgs ir negantnieks – cinisks un nežēlīgs, viņa spalvai pieder arī citas Latvijā jau pazīstamas lugas, piemēram, Māceklis/Moceklis, ko samērā nesen redzējām Latvijas Kultūras akadēmijas studentu izpildījumā, kā arī Ugunsseja, no kuras drīzumā atvadīsies Latvijas Nacionālais teātris.
Izrāde Neglītenis pēkšņi mudināja mani atcerēties Ēzopa dzīvesstāstu. Šis fabulas žanra tēvs Senajā Grieķijā bija vergs ar asu prātu, taču atbaidoši neglīts. Un, kad filozofs Ksants viņam jautāja, kas ir āriene, Ēzops atbildēja, ka vīna krūkas ir neglītas, bet vīns tajās lielisks. Liepājas teātra jaunajā izrādē pārliecināmies, ka mūsdienu sabiedrībai nozīmīgs tomēr ir iepakojums, nevis saturs, respektīvi, pārdot jebko var tikai tad, ja šis jebkas ir pievilcīgs, un pat šauri tehnoloģiska izgudrojuma izplatīšanai būtiska ir persona, kas šo izplatīšanu veiks.
Režisors Dmitrijs Petrenko Liepājas teātra Mazajā zālē koncertzālē Lielais dzintars sadarbībā ar mākslinieci Mariju Ulmani rada maksimāli lakonisku vidi, kurā dominē melnbalti toņi, visiem četriem aktieriem ir melns apģērbs un baltas zeķes. Dramaturgs ir norādījis, ka galvenā varoņa seja nemainās vizuāli, respektīvi, tā mainās mūsu iztēlē, un iztēle nepieciešama arī visas pārējās situācijas uzburšanai. Aktieri pāriet no vienas lomas otrā zibenīgi un bez brīdinājuma, tāpēc skatītājam jātur acis vaļā tiešā un pārnestā nozīmē, jo ārējā izskatā nekas nemainās, netiek taisītas balsis un izmantoti citi izteiksmes līdzekļi, lai iezīmētu pāreju no viena tēla otrā. Un tomēr tas nav lugas lasījums, bet pilnvērtīga izrāde.
Edgars Ozoliņš galvenā varoņa Lētes lomā iziet pilnu ciklu no brīža, kad šis varonis uzzina līdz šim apkārtējo cilvēku rūpīgi slēpto patiesību, ka ir ļoti neglīts, līdz brīdim, kad viņa jaunais, skaistais veidols kļūst par masu preci, pie kuras par zināmu summu var tikt ikviens, arī tie, kuru īstās sejas nemaz nav neglītas. «Beidz gribēt būt atšķirīgs!» Lētem uzsauc viņa sieva brīdī, kad skaistās sejas izraisītie ieguvumi sāk strauji sarukt. Protams, tā nav reālistiska situācija, un izrāde ir jāuztver drīzāk kā līdzība, bet tieši konkrētais dinamiskais spēles veids palīdz izvairīties no Maienburgam reizēm raksturīgā pamācošā toņa. Jā, tā varbūt nav izrāde, pēc kuras dienām ilgi nāksies domāt par to, kā iekārtota pasaule un kā to mainīt. Šī ir patērētāju sabiedrības viducī ģenerēta nereāla situācija, kas paspilgtinātā veidā palīdz parādīt, kā lietas notiek realitātē. Kārlis Ērglis, Madara Kalna un Artūrs Irbe atveido šo pasauli ap Lēti, lai arī katram no viņiem programmiņā ir ierakstīta tikai viena loma.
Luga ir reizē godīga un ciniska. Kad Lētes sieva pasaka viņam sejā, ka vīrs ir neglīts, bet viņa to visu laiku ir piecietusi, zālē atskan empātiskas nopūtas. Kaut kādā ziņā luga ir arī bezcerīga, jo tā nesola, ka sabiedrības paradumi un tikumi varētu mainīties. Būsim godīgi – arī nemainīsies. Taču izrādes spriganums un aktieru reakciju precizitāte ļauj mums šo stāstu uztvert ar gana lielu interesi.
IZLASE
PIRMAVOTS. REŽISORS VIESTURS KAIRIŠS. DAILES TEĀTRIS ★★★★★
Vērienīgs Ainas Rendas romānā balstīts inscenējums, kurā divu arhitektu savstarpējās konkurences stāsts izaug ideju cīņā, kur konformismam pretī stājas bezkompromisu ideālisms. Spēcīgi aktierdarbi Kasparam Dumburam, Mārtiņam Meieram un Ilzei Ķuzulei-Skrastiņai, kuras atveidotās sievietes izvēles ir sarežģītas un nežēlīgas gan pret citiem, gan sevi.
ŠAUBAS. REŽISORS TOMS TREINIS. VALMIERAS TEĀTRIS ★★★★
Līdz smieklīgumam konservatīvas katoļu skolas direktores un brīvdomīga garīdznieka cīņa par varu, kurā visi līdzekļi labi. Džona Patrika Šenlija lugas viltība slēpjas tajā, ka ilgu laiku viss šķiet skaidrs, bet tad, kad izrāde jau teju beidzas, šaubas pārceļo uz skatītāju. Kāpēc Krišjāņa Stroda atveidotais mācītājs izrādās tik nevarīgs pret aprobežotās mūķenes agresiju? Vai viņam ir, ko slēpt?
LATVIJAS AMATIERTEĀTRU SKATES FINĀLS 24.–26. APRĪLĪ. JŪRMALAS TEĀTRIS UN JŪRMALAS KULTŪRAS CENTRS
Nedēļas nogalē desmit labākās latviešu amatierteātru izrādes, kas atlasītas reģionālajās skatēs, vienuviet varēs vērot Jūrmalā. Gan tematiski, gan ģeogrāfiski spektrs ir plašs – te ir gan labi pazīstamās komēdijas Pidžama sešiem un Ministrienes kundze, gan biogrāfiska izrāde par Frīdu Kalo, bet lielākā intriga ir veselas trīs (!!!) Treisija Letsa lugas Augusts. Osedžas zeme versijas no Līvāniem, Liepājas un Jelgavas.