ASV prezidents Baraks Obama un viņa Ķīnas kolēģis Sji Dzjiņpins pēc divu dienu ilgajām sarunām Pekinā trešdien paziņojuši par abu valstu mērķiem klimata izmaiņu apkarošanā.
Brīdī, kad līdz Eiropadomes sanāksmei, kurā jālemj par 2030.gada mērķiem, kas sasniedzami klimata izmaiņu ierobežošanai, atlikušas tikai trīs nedēļas, sešas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis paziņojušas, ka iebilst pret Eiropas Komisijas (EK) ierosinājumiem.
Sestdienas pēcpusdienā viegls lietutiņš neattur no došanās ārā. Kopā ar draugiem izbraucam tepat Pierīgā, uz Jūrmalas pusi. Skultē pie lidostas Rīga žoga, kas norobežo skrejceļu teritoriju, neesam vienīgie, kas grib redzēt lidmašīnas paceļamies. Par spīti troksnim, sekojam ar skatienu, kā tās pazūd mākoņos, un sapņojam par vietām, kur gribētos aizceļot.
Klimata izmaiņas jau tuvāko desmitgažu laikā draud atstāt daudz postošāku ietekmi uz cilvēku dzīvi, nekā mēs esam uzdrošinājušies atzīt līdz šim. Ja valstu līderi nekavējoties neieviesīs pasākumus klimata izmaiņu ierobežošanai, no bīstamajām sekām nebūs pasargāts neviens pasaules iedzīvotājs, otrdien raksta laikraksts Diena.
Eiropas Savienības (ES) plāns 2030.gadam klimata un enerģētikas jomā ir iespēja radīt daudz konkurētspējīgāku Eiropu, kas mācās no pagātnes kļūdām un ņem vērā gan ražotāju, gan patērētāju intereses. Tam ir pa spēkam paātrināt investīcijas enerģētikā, pazemināt oglekļa emisijas un nostiprināt ES enerģētisko drošību.
ASV prezidents Baraks Obama piektdien devis rīkojumu valdības departamentiem spert nepieciešamos soļus, lai sagatavotos "ekstrēmiem laikapstākļiem" un citām klimata izmaiņu sekām.
Klimata pārmaiņās gandrīz noteikti vainojama cilvēku darbība, secināts otrdien medijiem nopludinātajā ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) ziņojumā. Ziņojuma kopsavilkuma projektā noliegti nesen izskanējušie apgalvojumi, ka planētas sasilšanas temps sarūk.
Eiropas Vides aģentūras šonedēļ publicētās zinātnieku prognozes liecina, ka klimata pārmaiņu dēļ no 2021. līdz 2050.gadam Latvijā vidējā gaisa temperatūra varētu pieaugt par 1,25-1,75 grādiem, bet no 2071.-2100.gadam - par 3-4 grādiem. Tas nozīmē siltākas ziemas, karstākas vasaras, kā arī arvien biežāk būs sagaidāmi ekstremāli laikapstākļi.
ASV prezidents Baraks Obama otrdien izklāstījis jaunu klimata izmaiņu apkarošanas programmu, kas paredz izmantot izpildvaras pilnvaras, lai apietu globālās sasilšanas noliedzējus, kuri bloķējuši Kongresa rīcībspēju šajā jautājumā. Lai mazinātu tā dēvēto siltumnīcefekta gāzu izmešu daudzumu, Obama iecerējis uzlikt jaunus ierobežojumus gan esošajām, gan jaunbūvējamajām spēkstacijām, kā arī apņēmies panākt pāreju uz jaunās paaudzes "tīrās enerģijas" avotiem.
Nozīmīgajā ANO Starpvaldību klimata izmaiņu komisijas (IPCC) 2007.gada ziņojumā, kurā tika secināts, ka augošās gaisa temperatūras novedīs pie sausuma pastiprināšanās, izmantotā metode ir stipri kļūdaina, norādīts trešdien žurnālā Nature publicētajā pētījumā. IPCC Ceturtais novērtējuma ziņojums radīja dziļu satraukumu par globālo sasilšanu un deva impulsu klimata jautājumiem veltīta samita noorganizēšanai Kopenhāgenā 2009.gadā.
Klimata izmaiņas būtiski ietekmē zivju izmērus, un sagaidāms, ka
līdz 2050. gadam zivis būs par 14-24% mazākas nekā gadsimta sākumā,
secinājuši zinātnieki no Kanādas Britu Kolumbijas universitātes.
Ņemot talkā datormodelēšanu, lai pētītu 600 zivju sugu, zinātnieki
secinājuši, ka, paaugstinoties ūdens temperatūrai un samazinoties
skābeklim, zivis kļūs arvien mazākas, vēstīja publikācija žurnālā
Nature Climate Change.
Šodien, noslēdzoties Ekoskolu klimata kampaņai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā (VARAM) viesojās Ekoskolu jaunieši no visas Latvijas, lai vērstu sabiedrības un atbildīgo institūciju uzmanību par šo jautājumu aizvien pieaugošo aktualitāti visā pasaulē un arī Latvijā.