Lietuvā no kompānijai Orlen Lietuva piederošā Būtiņģes termināļa pirmdien Baltijas jūrā noplūdusi nafta, kas virzās uz Latvijas teritoriālo ūdeņu pusi, paziņojušas Lietuvas amatpersonas.
Vēl nesen mūs aicināja veikalos nelikt produktus plastmasas maisiņos, augļus svērt bez iepakojuma un uz veikalu nākt ar savu maisiņu. Taču tagad pat katra bulciņa veikalu plauktā ietīta pārtikas plēvē, rieksti sasvērti plastmasa kastēs. Biežāk lietojam sejas maskas, arī – vienreizējos cimdus. Sākot vairāk ražot dezinfekcijas līdzekļus, vairāk vajadzēja arī plastmasas pudelīšu. Ja pieaug šo materiālu daudzums, attiecīgi vairāk ir arī atkritumu, kas nav laba ziņa vides aizsardzībai. Taču par nozari atbildīgajā Vides un reģionālās attīstītības ministrijā (VARAM) līdz šim nav lēsuši jaunās situācijas ietekmi, vēsta Latvijas Televīzijas raidījums de facto.
Cigarešu izsmēķi ir trešā izplatītākā atkritumu pozīcija Latvijas pludmalēs, informēja izlietotā iepakojuma apsaimniekošanas uzņēmuma Zaļā josta pārstāve Laima Kubliņa. Kubliņa atklāja - ja citviet pasaulē Covid-19 pandēmijas rezultātā daba ievērojami atkopās no cilvēku radītās slodzes, tad Latvijā situācija bija tieši pretēja - cilvēki biežāk pavadīja laiku pie dabas, kā rezultātā pāri palikušās piesārņojuma, tostarp ar izsmēķu, pēdas palikušas uz ilgu laiku.
Pagājis vairāk nekā pusotrs gads, kopš 2019. gada 1. janvārī Latvijā spēkā stājās izmaiņas Iepakojuma likumā. Šīs izmaiņas nosaka to, ka tirgotājiem liegts izsniegt bezmaksas plastmasas maisiņus un ka plastmasas maisiņus jācenšas aizvietot ar videi draudzīgāku, pārstrādājamu iepakojumu.
Vides piesārņojums ir cēlonis 13% no nāves gadījumiem Eiropā, un tas veicina tādas neinfekciozas saslimšanas kā vēzis un sirds slimības, teikts otrdien publicētā Eirops Vides aģentūras (EEA) ziņojumā.
Tikai pēc iespaidīgas ekoloģiskās katastrofas Arktikā Krievijas varas iestādes beidzot pievērsušas uzmanību faktam, ka viens no valsts lielākajiem derīgo izrakteņu ieguves koncerniem Nornikeļ (līdz 2016. gadam koncerns dēvējās par Noriļskij nikeļ – Noriļskas niķeli) sistēmiski un vērienīgi ignorē vides aizsardzības prasības.
Lai novērtētu pilsētas zaļumu, svarīgāk par puķupodu skaitu ielās ir tas, kas un kā darbina šo pilsētu. Tātad enerģija un transports. Viesturs Celmiņš, kas ir pilsētplānotājs un pašreiz vada inovāciju kustību VEFRESH, atgādina, ka pilsētai jāpielāgojas cilvēkam, nevis tā automašīnai. Un pilsēta top zaļāka tad, ja ir mijiedarbība starp tehnoloģiskiem risinājumiem, to īstenotājiem un iedzīvotāju paradumiem. Bez ārišķībām, bet ar dziļu pārliecību par pārmaiņu nepieciešamību.
Tuvojoties Jāņiem, Latvijas Zaļais punkts aicina iedzīvotājus parūpēties par to, lai svētki tiktu svinēti zaļāk un svinību vietās nepaliktu atkritumi, piedāvājot vairākus ieteikumus un padomus.
Lietuvas Vides aģentūras eksperti tur Baltkrieviju aizdomās par Nemunas piesārņošanu, jo no kaimiņvalsts aktīvistiem saņēmuši ziņas, ka Grodņas tuvumā upē masveidā iet bojā zivis.
Avārijas un glābšanas dienesti Krievijā cenšas ierobežot noplūdušo naftas produktu tālāku izplatīšanos pa Ambarnajas upi Krasnojarskas novadā. Eksperti izteikušies, ka pilnībā atsūknēt naftas produktus no upes neizdosies un daļa to pa straumi aizplūdīs tālāk, vēsta Newsru.com.
