SestDienas anotācijas

Īsais prieks par garo nakti

Tomēr labāk, ja dienā ir 25 stundas, nevis divdesmit četras vai divdesmit trīs. Žēl, ka tāda diena ir tikai viena visā gadā un tā pati jau pagājusi. Īstais komunisms droši vien iestāsies nevis tad, kad tiks realizēts princips ''no katra pēc viņa spējām, katram pēc vajadzībām'', bet tikai tad, kad mēs spēsim regulēt laiku.

29. oktobris, 2020, 16:30

Arī par maskām

Nogurums. Bezgalīgs nogurums. Lai cik tas kādam nešķistu nepieklājīgi un lai cik pašai neliktos dīvaini, šķiet, tieši šie vārdi vislabāk pēdējās nedēļās raksturo sajūtu, kas pārņem, atkal un atkal lasot arvien jaunas ziņas par slavenā koronavīrusa upuru statistiku, klausoties nebeidzamos strīdos par ierobežojumu nepieciešamību un laipojot tam visam cauri, lai pamanītu vēl arī ko citu, kas apkārt notiek, ir svarīgs un varbūt pat skaists.

22. oktobris, 2020, 16:30

Nu gan rudens

Ja jūs man jautātu, vai es pēdējā laikā diennakts tumšajās stundās neesmu ielās uz braucamās daļas redzējis velosipēdus bez jebkādiem atstarotājiem, tad man būtu jāatzīstas, ka Pārdaugavā, Mārupes galā, tādus redzu ik pārdienas. Varbūt viņiem skolā nav mācīts, ka rudenī dienas kļūst īsākas un, ja to neņem vērā, arī mūžs var kļūt īsāks

15. oktobris, 2020, 16:30

Labrīt!

Laikmetā, kad visu iespējams uzzināt uzreiz, atmiņas nepilnības atklājas ātri. Tagad, piemēram, šķiet, ka nekad agrāk nav bijis tik silta oktobra sākuma. Taču paskaties datos, un, re, ir gan bijusi silta oktobra pirmā dekāde arī citus gadus. Tāpēc, ja vien šis nav pirmais rudens, kuru tu apzinies, atkrīt lielā jūsma par nepieredzēti foršo laiku lapkritī. Labāk noskaņo sevi jau laikus, lai neburkšķētu, cik briesmīgos klimatiskos apstākļos dzīvojam, kad paliks aukstāks un lietaināks.

8. oktobris, 2020, 16:43

Vai vispār ir kāda patiesība

Nesen visaptveroši virtuālā tīmekļa dzīlēs lasīju, ka kādā zoodārzā Anglijā vairāki papagaiļi slēpti apmeklētāju acīm (un ausīm), jo viņiem paticis atkārtot necenzētus vārdus. No sirds ceru, ka šis notikums kādreiz izrādīsies gana iedvesmojošs, lai būtu par pamatu kādam iestudējumam teātrī vai citam mākslas darbam.

1. oktobris, 2020, 16:38

Trausla bilde

Kas ir bīstamāks – varas uzurpators, kas izmanto visus līdzekļus, lai apspiestu un neļautu attīstīties demokrātijas principiem sabiedrībā, vai acij nemanāms vīruss, kas klusi piezogas un pēkšņi apgriež visu kājām gaisā?

24. septembris, 2020, 16:30

Ideālas pareizības nav

Jums kādreiz ir gadījies, ka, ieejot vai tikai ieraugot kādu celtni, pārņem reizē varenības, niecības, prieka un melanholijas sajūta? Vai arī ka gadiem ejat garām kādai ēkai, taču ikreiz uz to paskatāties, kaut vai uzmetat aci, it kā no jauna piefiksējot un noglabājot savā apziņā, lai nepazūd. Jo vienkārši skaista. Iederīga. Par kaut ko liek atcerēties.

17. septembris, 2020, 16:35

Piezvanīt F1

– Ko nozīmē – sākt no pašas apakšas? – Būs jāiet mežā un jāzāģē koki. Tik vienkārši, atbildot uz SestDienas jautājumu par nākotnes plāniem pēc sezonas beigām, atbild viens no šobrīd pazīstamākajiem Latvijas autosportistiem Reinis Nitišs. Negaidījāt tādu piezemētību? Šķiet, ja liela daļa ikdienas paiet, ne vien slīpējot savas profesionālās spējas un pierādot sevi konkrētajā disciplīnā, bet arī piedaloties sponsoru meklēšanā un uztraucoties par finansējumu nākamajam posmam, citāda atbilde nemaz nav iespējama.

10. septembris, 2020, 16:33

Sarunāties

Pēcvēlēšanu nedēļa galvaspilsētā sākās ar zāģu rūkoņu. Ciniski, sāpīgi, nepiedodami – tie bija tikai daži un tie īsākie no komentāriem, ko varēja lasīt aktīvistu ierakstos sociālajos tīklos par kādreizējā Marsa parka koku krišanu cīņā ar valsts amatpersonu plāniem.

3. septembris, 2020, 16:30

Katrs atsevišķi, visi kopā

Jūtat, kā virmo gaiss? Šķiet, šajā vasaras beigu daļā viss ilgi krātais un karstumā lieki nekustinātais spriegums izlādējas, uz āru iznesot gan vajadzīgas un cēlas, gan visai piezemētas un, iespējams, ne tās skaistākās emocijas. Un te es nerunāju tikai par Baltkrieviju, kur protesti nerimst un, pat tikai televizora ekrānā skatoties, trīsas iet pār kauliem no ''tās lielās'' sajūtas par pārmaiņām, kuras neviens no malas nevar ne uzspiest, ne apturēt. Sajūtas, ko nevar notēlot un arī atkārtot pēc tam vairs ne.

27. augusts, 2020, 16:30

Dziedāt nevarēs

Kamēr tepat kaimiņos baltkrievu protestētāji un arī pa nejaušam Lukašenko OMON sagrābtam garāmgājējam mirka savās asiņu peļķēs un izkārnījumos, mēs gulējām smiltiņās, mirkām siltajā jūrā, izdevām iekļaujošu grāmatu par izcilām Latvijas sievietēm, kurā atradās vieta arī Ždanokai, kuras darbība kopš interfrontes laikiem ir bijusi veltīta tam, lai Latvijā būtu vēl sliktāk un krieviskāk nekā Baltkrievijā, un visādi citādi izbaudījām šo brīnišķīgo augustu.

20. augusts, 2020, 16:30

Šodien

SestDienas anotācijas