Stresa piepildītākais laiks diennaktī ir pirmās stundas pēc pamošanās. Jāgatavo brokastis, jāpošas darbam, jāmodina bērni un vēlāk vēl jānervozē satiksmes sastrēgumos. Bieži piedzīvotās negatīvās pieredzes dēļ 51% pieaugušo jau līdz ar izkāpšanu no gultas izjūt pastiprinātu stresu, kas izpaužas haotiskā rīcībā.
Koronavīrusa izplatība un ar to saistītie ierobežojumi un pārmaiņas cilvēku ierastajā dzīves ritmā ir pārbaudījums iedzīvotāju mentālajai veselībai un cilvēku savstarpējām attiecībām. Šībrīža neskaidrība, bažas par savu un tuvinieku veselību un turpmāko situāciju, daudziem arī attālinātais darbs un bērnu mācīšanās mājās rada papildu slodzi un paaugstina stresa līmeni. Tā kliedēšanai cilvēkiem šobrīd nav iespējas ķerties pie virknes paņēmienu, kurus viņi varbūt mēdza izmantot pirms Covid-19 pandēmijas, – izpaliek kolektīva sportošana, satikšanās un ballītes ar draugiem, pašdarbības kolektīvu pulcēšanās, kultūras pasākumi. Aptaujas rāda, ka ir tendence pieaugt kaitīgajiem ieradumiem, ko nereti uztveram kā stresa mazinātājus, – alkohola patēriņam, smēķēšanai.
Dažādas aptaujas rāda, ka gandrīz trešdaļa Eiropas Savienības valstu iedzīvotāju cieš no stresa darbā jeb, kā speciālisti to dēvē, no psihoemocionālajiem vai psihosociālajiem darba vides riska faktoriem. Īslaicīgs un neliels stress palīdz darbiniekam mobilizēties, tas var pat darboties kā dzinulis, taču ilgstošs stress darba vietā nelabvēlīgi ietekmē strādājošo garīgo un fizisko veselību. Pasliktinās cilvēku darba spējas un darba mūža ilgums, kas savukārt rada slogu ekonomikai. Piemēram, ar darbu saistītas depresijas izmaksas Eiropā ik gadu tiek lēstas aptuveni 617 miljardu eiro apmērā. Stress ir būtiska darba drošības un veselības problēma aptuveni 80% Eiropas uzņēmumu, tomēr tikai retajā ir ieviestas speciālas procedūras, kas ļautu novērst ar darbu saistīto stresu, liecina pētījumi.
Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) Inženierekonomikas un vadības fakultātes (IEVF) pētnieki starptautiskā projektā izstrādā īpašus mācību moduļus un praktiskus rīkus, kas palīdzēs organizācijām un darbiniekiem visā Eiropā atpazīt, novērst un izvairīties no stresa darba vietā, portālu Diena.lv informēja RTU.
Depresija un stress – divas moderno laiku ķibeles. Depresija – neapmierinātība ar pagātnes darbībām, stress – bažas par rītdienu. Nav noslēpums, ka milzīga neapmierinātība ar notiekošo valda sabiedrībā gan tepat, Latvijā, gan citviet pasaulē. Arī manis paša nemitīgās pārdomas par pagātni un nākotni mudināja ķerties klāt šai tēmai. Taču atrast risinājumu depresijai, stresam un citām ar mūsu garīgo un psiholoģisko labsajūtu saistītajām nebūšanām, izrādās, nav nemaz tik sarežģīti. Apzinātības metodes, meditācija, dažādas terapijas, elpošanas vingrinājumi un pat ēšanas veidi un diētas ir tie rīki, kurus var samērā vienkārši izmantot un kuri neprasa lielus ieguldījumus, toties var izrādīties pat ļoti efektīvi un ikdienā palīdzēt jebkuram.
Intensīvs sports organismam ir stress. Ja fiziskās aktivitātes ir līdzsvarā ar laiku, kad ķermenis atpūšas un netiek fiziski noslogots, tas ir veselīgs, jūtas labi un spēj tikt vaļā arī no liekajiem tauciņiem. Savukārt, ja ķermenim netiek dots pietiekami daudz atpūtas, tā vietā to kārtīgi nemitīgi "izdzenot", organisms sāk pastiprināti ražot stresa hormonu kortizolu.
Ar stresu saskaramies mēs visi. Ja jaunībā stresa faktoru vairāk - jākārto eksāmeni, jāiekārto sadzīve, jākāpj pa karjeras kāpnēm -, tad vecumdienās dzīves ritumam vajadzētu būt mierīgākam un prognozējamākam. Nevienam taču nekas vairs nav jāpierāda un nav īpaši jāsteidzas. Tomēr arī cienījamos gados stress mēdz sagraut - lēnām un nemanāmi, gan emocionāli, gan fiziski.
