Prokuratūra nodevusi Latgales rajona tiesai Daugavpilī krimināllietu, kurā seši ārzemnieki apsūdzēti par 81 nelegālā imigranta pārvadāšanu ar iekšlietu dienestu mikroautobusu atdarinājumiem.
Dienvidkorejā ceturtdien sākās kriminālprāva pret Impīčmenta ceļā no amata atstādināto valsts prezidentu Junu Sukjolu, kurš tiek tiesāts par īslaicīgu karastāvokļa izsludināšanu.
Brazīlijas bijušajam prezidentam Žairam Bolsonaru un 33 citiem cilvēkiem otrdien tika oficiāli izvirzītas apsūdzības par valsts apvērsuma mēģinājumu pēc viņa zaudējuma prezidenta vēlēšanās 2022.gadā.
Rīgas rajona tiesa piektdien prokremliskajam aktīvistam Aleksandram Gapoņenko kā drošības līdzekli piemērojusi apcietinājumu, noskaidroja aģentūra LETA.
Zemgales rajona tiesa Jelgavā šodien lietā par mātes un bērna nāvi mājdzemdībās trijām personām piesprieda vairāk nekā divu gadu cietumsodu, aģentūru LETA informēja Tiesu administrācijā.
ASV tiesā Ņujorkas štatā
pašlaik notiekošajā procesā
liecību sniedzis viens no pasaules pazīstamākajiem
rakstniekiem, par romānu
Sātaniskās vārsmas islāma
fanātiķu vajātais Salmans
Rušdi.
Rīgas apgabaltiesa šodien prokremliskajam aktīvistam Jurijam Aleksejevam par šaujamieroču munīcijas neatļautu iegādāšanos un glabāšanu piesprieda cietumsodu uz vienu gadu un diviem mēnešiem, kā arī probācijas uzraudzību uz vienu gadu, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.
Latgales rajona tiesa Daugavpilī otrdien par vainīgiem septiņus gadus vecās Justīnes Reinikovas slepkavībā atzinusi viņas tēvu un pamāti, piespriežot viņiem cietumsodus attiecīgi uz 20 un 17 gadiem, aģentūru LETA informēja tiesā.
Rīgas pilsētas tiesa Vidzemes priekšpilsētā ceturtdien attaisnoja bijušo Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) vadītāju Armandu Ploriņu, kurš apsūdzēts par amata noziegumiem saistībā ar dienesta automašīnu nodrošināšanu ārpakalpojumā, noskaidroja aģentūra LETA.
Prokuratūra nodevusi Rīgas pilsētas tiesai krimināllietu pret divām personām, tostarp jau iepriekš zināmo taksistu Sergeju Sidorovu, par spiegošanu Krievijas labā, noskaidroja aģentūra LETA.
Noziedzīgi iegūtas mantas konfiskācija atsevišķā procesā, kas notiek pirms vēl kāda persona tiek notiesāta par noziedzīgu nodarījumu, Latvijā ir zināma kopš 2005. gada, kad stājās spēkā Kriminālprocesa likums (turpmāk – KPL). Tomēr tikai pēdējos setiņos gados šis process ir izraisījis īpašu uzmanību. Cēlonis tam, no vienas puses, bija starptautisko ekspertu kritika par sliktiem rezultātiem cīņā pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētājiem, no otras puses, – praktisko darbinieku atklāsme, ka samērā ātrā procesā iespējams konfiscēt jebkādu neskaidras izcelsmes mantu (pamatā – finanšu līdzekļus banku kontos), pat nepierādot, vai noziegums vispār ir noticis. To sekmēja arī izmeklēšanas interesēs likumos ielobētās tiesību normas, kas novērsa uzmanību no primārā pienākuma – pierādīt mantas noziedzīgo izcelsmi jeb cēloņsakarību starp noziedzīgo nodarījumu un mantu.
