Krievija ar agresiju pret Ukrainu apliecinājusi, ka tās kaimiņvalstīm ir par ko uztraukties. Krievijas Domes pagājušās sestdienas vienbalsīgais lēmums atļaut Krievijas Federācijas armijas ieiešanu Ukrainā ir tikai gara, spiediena pilna procesa kulminācija.
Jau vairākas nedēļas aktīvi sekoju līdz notikumiem Ukrainā un, saprotams, velku arī paralēles ar Latviju un analizēju iespējamās konsekvences mūsu valstij. Ir skaidrs, ka Krievija pārkāpusi visas robežas, un brīdī, kad šķiet tālāk vairs nav kur, tomēr atrodas arvien jaunas, ko pārkāpt. Skaidrs, ka ir pārkāpta robeža, aiz kuras vienkārša atpakaļceļa vairs nav un šis stāsts tik vienkārši nebeigsies.
Krievijā tikai atsevišķi kultūras darbinieki izteikuši nosodījumu valsts līdera Vladimira Putina agresijai Ukrainā. Tas ir šokējoši, taču skaidrojams ar to, ka lielvalstī izveidota varai iztapīga "bļodlaižu kultūra", ko nedrīkst pieļaut Latvijā, otrdien vakarā, saņemot _Lielo mūzikas balvu _par Riharda Vāgnera operu tetraloģijas Nībelunga gredzens iestudējumu, norādīja režisors Viesturs Kairišs.
Vērojot pēdējo dienu notikumus tepat Latvijā, nāk prātā senais politiķu salīdzinājums ar baložiem - pirms vēlēšanām ēd no rokas, pēc tām taisa uz galvas. Un kā nu ne, ja pat 1. aprīlī plānoto elektrības tirgus atvēršanu pārceļ uz pēcvēlēšanu periodu bailēs no sabiedrības neapmierinātības. Galvenās rūpes par to, lai situācija ir stabila tagad un novērsti provokāciju riski, kā to akcentē Vienotības līdere Solvita Āboltiņa.
Latvijas "labākajās" tradīcijās sabiedrības aktīvā daļa, šķiet, gatava sastrīdēties par to, kā vajag un kā nevajag reaģēt uz notikumiem Ukrainā. Vieniem liekas, ka pašmāju politiķi ir bijuši pārāk piesardzīgi, citiem, tieši otrādi, - ka pārāk histēriski. (Saskaņas centra pārstāvju izteikumi ir cits, atsevišķi aplūkojams "stāsts".) Kādam liekas, ka emociju uzvirmojumi sociālajos tīklos ir lieki, ņemot vērā, cik maz tie ietekmē vai palīdz, vēl kādam šķiet, ka, ja Ukrainas notikumi netiktu uztverti par Latvijas pašas problēmu fonu, reakcija būtu klusāka utt.
Pirms neilga laika pārlasīju sen par klasiku kļuvušo Džordža Orvela Dzīvnieku fermu. Lai gan 1945. gadā politiskās alegorijas formā tapušais darbs ir stāsts par notikumiem, kas risinājās PSRS Josifa Staļina valdīšanas laikā, baisi un mulsinoši precīzi saskatāms tas, kas šobrīd notiek Krievijā. Šķiet, romāna tēli veidoti pēc mūsdienu Krievijas prototipiem - skaidri iezīmējies Napoleons, precīzi ir atpazīstami mūsdienu Sniedziņi, Kviecēji, Bokseri, Kaķi, Mollijas, kā arī suņi, aitas un citi tēli.
Cilvēki, to vēlmes, paradumi, intereses un ticības pasaulē ļoti dažādas. Cik skaisti un mierīgi būtu vadīt uniformēti domājošu bataljonu ar aptuveni vienādām interesēm, paražām un (ļoti svarīgi) vēsturi. Diemžēl vai par laimi, tāda situācija iespējama īslaicīgi un ar diktatoriskām metodēm. Vai arī tai jābūt ģeogrāfiski nelielai, kurai izdevies palikt sāņus no lielvaru interesēm. Kā Butānai Austrumāzijā.
Krievijas prezidents Vladimirs Putins atkārto vēsturi, ar savu rīcību Krimā ļoti atgādinot nacistiskās Vācijas vadoņa Ādolfa Hitlera rīcību Centrāleiropā pagājušā gadsimta trīsdesmitajos gados, pirmdien atzinis Čehijas bijušais ārlietu ministrs Karels Švarcenbergs.
Laiku pa laikam daļā Latvijas sabiedrības aktualizējas jautājums par izteikšanās brīvības robežām - vai nu ir runa par okupācijas fakta publisku noliegšanu, vai kādu citu tēmu. Tradicionāli ir divas nostādnes. Pirmā: ikvienam ir tiesības uz viedokli, bet... Otrā: kamēr nenotiek aicināšana uz vardarbību vai naida kurināšana, ierobežojumu nedrīkst būt, pat ja viedoklis mums liekas aizvainojošs un aplams. Un abām nostādnēm ir trūkumi.
Centrālā statistikas pārvalde nule publiskojusi jaunāko informāciju par vidējās darba samaksas pieaugumu valstī. Ir pamats priecāties, ka kopējās tendences ir pozitīvas, un tomēr... Kā ik reizi, kad ziņās izskan sajūsma par kādu atsevišķi ņemtu vidējo skaitli un tā procentuālajām izmaiņām pret iepriekš rēķināto, nepamet sajūta, ka pret būtiskām lietām attiecamies pārāk virspusīgi.
Padomju gados deputātiem bija privilēģijas gan speciālu, ar labākiem pārtikas produktiem apgādātu, veikalu, gan ārstniecības iestāžu veidā. Laiki mainījušies, taču arī pašreiz deputāti var baudīt priekšrocības, par kādām citi sabiedrības locekļi var tikai sapņot, - tā ir imunitāte pārkāpumu gadījumā, iespēja pašiem lemt par savas algas apmēru, dienesta automašīnas, dažādas piemaksas un kompensācijas, garas starpsesiju brīvdienas un reāli īsāka darba nedēļa nekā citās profesijās strādājošajiem.
