Trīs galvenās lietas, kas piebilstamas par Saeimas lēmumu
nepiekrist konkursa komisijas
viedoklim, kura bija atzinusi
Finanšu izlūkošanas dienesta
(FID) priekšnieci Ilzi Znotiņu
par atbilstošu šī amata pildīšanai vēl uz
pieciem gadiem.
Līdzšinējās ietekmīgā Finanšu izlūkošanas dienesta (FID) priekšnieces Ilzes Znotiņas kandidatūras izgāšana ceturtdien Saeimas balsojumā par atkārtotu apstiprināšanu amatā rada jautājumu, cik reāli, ka uz šo amatu tiks virzīts kāds no konkursa kandidātiem, kuri savāca mazāku punktu skaitu. Valsts kancelejas (VK) Dienai sniegtā atbilde pilnīgu skaidrību šajā jautājumā nesniedz, atstājot vietu interpretācijai, jo regulējums nenosaka ne to, ka balsojumam virzāms nākamais visaugstāk novērtētais kandidāts, ne to, ka tas nebūtu pieļaujams un jārīko jauns konkurss.
Ar dažiem margināliem izņēmumiem sabiedrība ir parādījusi aizkustinošu un iedvesmojošu saliedētību atbalstā Ukrainai un devusi politiķiem acīmredzamu pilnvarojumu valsts ārpolitikā un ekonomikā darīt visu, lai stiprinātu drošību, distancējoties no agresīvās Krievijas. Tomēr būtu bezatbildīgi un muļķīgi iedomāties, ka šī ziema ar apkures rēķiniem un inflācijas spirāli nesaļodzīs daudzu izturību, jo nu jau nenovēršami draud ar katastrofu daudzām ģimenēm. Un Krievijas propagandas kanāli un ietekmes aģenti piepalīdzēs samilzt neapmierinātībai ar Latvijas kursu.
Valdības lēmums otrdien pēc
būtības neizlemt neko par
Latvijai degoši nepieciešamā
sašķidrinātās gāzes termināļa
projektu, tā vietā tērējot vēl
trīs mēnešus un naudu pagaidām nezināmu un, visticamāk, dārgu konsultantu algošanai, atgādina par Valda
Dombrovska un Laimdotas Straujumas
valdību klibo lēmumu pieņemšanas praksi.
Kādas ir Latvijas iespējas pārdzīvot enerģētiski smagu apkures sezonu, un cik apmierinošos tempos valdība tam gatavojas, enerģētikas ekspertu Juri Ozoliņu iztaujā Agnese Margēviča.
Jau ceturtdien Saeima plāno uz vēl vienu
piecu gadu termiņu amatā apstiprināt
Korupcijas novēršanas un apkarošanas
biroja (KNAB) līdzšinējo priekšnieku Jēkabu
Straumi.
Vai diskusija par pieeju "teritorijas apmaiņā pret mieru" iezīmē lūzumu Rietumu attieksmē pret Krievijas sākto karu Ukrainā Latvijas Ārpolitikas institūta vadītāju Kārli Bukovski izjautā Agnese Margēviča.
Valsts ieņēmumu dienesta
(VID) ģenerāldirektores Ievas
Jaunzemes aizbildināšanās, ka
vairāk nekā gadu pēc 29
Terehovas muitnieku aizturēšanas koruptīvās vides izskaušanai nepieciešamās rotācijas muitā viņai
traucējot veikt Krievijas sāktais karš Ukrainā,
ir kaut kas vairāk nekā vienkārši piemērs par
sliktas pārvaldības jauno netikumu kaut kā
nedarīšanu vai darīšanu skaidrot ar īpašajiem "kara apstākļiem".
Kā partijas izmanto sabiedrības radikalizēšanos, par integrācijas politikas kļūdām un
iespējām tās labot politologu
Juri Rozenvaldu iztaujā Agnese Margēviča.
Saskaņas flirts ar ideju par jaunu,
savādāku pieeju sava elektorāta
mobilizēšanai apstākļos, kad
Krievijas agresija Ukrainā ir
izslēgusi iespēju laipot ap tēmu
par konstruktīvu sadarbību ar
Maskavu, ir izrādījies īss.
Par to, cik tuvu demisijai bija valdība un cik patiesas ir runas par A/P un NA aizkulišu spēlēm, premjerministru Krišjāni Kariņu (JV) intervē Agnese Margēviča
Jauns pavērsiens noticis krimināllietā, kurā par korupciju apsūdzēti bijušais Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs un uzņēmējs ietekmīgu politiķu draugs Māris Martinsons. Jaunas liecības par it kā saņemtiem draudiem un Rimšēviča prettiesisku rīcību sniedzis viens no lietas figurantiem, uzņēmējs Renārs Kokins, liecina Dienas rīcībā esoša informācija.
Kā realizēt Saeimas lēmumu,
kas noņēma juridiskus šķēršļus padomju laika piemiņas
vietu demontāžai, kuras līdz
šim aizsargāja vienošanās ar
Krieviju, uz kuriem objektiem
šis lēmums būtu jāattiecina,
un kurš par tiem lems, Agnese
Margēviča sarunā ar Brāļu kapu komitejas valdes priekšsēdētāju Arni Āboltiņu.
Nepieciešamība sabiedrībai
nodemonstrēt, ka atšķirībā no
reliktiem aiz austrumu robežas, Latvijā ministri nav
Sarkanajā grāmatā ierakstīta
suga, kuru nomaiņa teju
saļodzīs valstiskuma pamatus, ne tuvu nav
vienīgais un galvenais iemesls, kādēļ iekšlietu ministrei Marijai Golubevai (A/P) būtu
jādemisionē.
Par 9. maiju, Putina bezizeju
un stresu Krievijas varas elitē
ar Kremļa aizkulišu pārzinātāju, vēsturnieku un politikas
analītiķi Valeriju Soloveju sarunājas Agnese Margēviča.
Nojaucamā padomju armijas
pieminekļa Pārdaugavā un 9.
maija problēma, pateicoties
patiesības stundai, ko nesis
karš Ukrainā, no problēmas,
kas vērsta uz āru – "ko par
mums padomās", "ko mums darīt ar krievu
kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā
mēs vēlamies tālāk dzīvot".
Par iekšlietu struktūru kūtrumu, rosinot kriminālprocesus par uzbrukumiem Ukrainas bēgļiem, Agneses Margēvičas saruna ar zvērinātu advokātu Artūru Zvejsalnieku.
Vēsturiskais brīdis ar vārdos
neaprakstāmo varonību, ko ik
dienu mums rāda ukraiņi, ļoti
izceļ muļķības un gļēvuma
piemērus, kuri citādi uz mazāk
spilgta fona paslīdētu garām
vai izpelnītos tikai pavīpsnāšanu. Pēdējās
dienās acīs visasāk iekrita pāris – ar pirmo
izcēlās pašmāju politiķi, kas šoreiz kļūdaini
deva priekšroku enerģiskai muļķībai, nevis
klusai neko nedarīšanai, ar otro – pasaules
pilsonis Leonīds Ragozins, kurš kārtējo reizi
metās uz ambrazūras, lai mācītu politkorektumu valstī, kas viņam devusi patvērumu.
Par mūsu sabiedrību, latviešiem, krieviem, mediju profesionalitāti uz Ukrainas kara fona Agneses Margēvičas saruna ar leģendārā žurnāla "Avots" galveno redaktoru, rakstnieku Aivaru Kļavi.
Sestdien notikušā Kustības Par! kongresa lēmums par spīti nelegālās finansēšanas, azartspēļu un citu aizkulišu saimniecisko interešu lobēšanas skandāliem palikt vienā politiskajā apvienībā ar partiju Latvijas attīstībai (LA) nav ne pārsteidzošs, ne negaidīts, ne politiski tik ārkārtīgi nozīmīgs, lai tam pievērstu milzu uzmanību. Ja vien šis veidojums sevi neiedomātos par labas politiskās prakses un vērtību etalonu, ko nekautrēdamies joprojām tiražē.
Kas jāmaina Latvijas līdzšinējos aizsardzības plānos pēc Ukrainas kara mācības, intervijā Agnesei Margēvičai
skaidro Latvijas Nacionālās aizsardzības akadēmijas pētniece Ieva Bērziņa.
Tieslietu ministra Jāņa Bordāna (JKP) ideja rīkot referendumu, lai it kā noskaidrotu sabiedrības viedokli par padomju "atbrīvotājiem" veltītā monumenta demontāžu Pārdaugavā, ir nekas vairāk kā izmisušās, savu identitāti izšķērdējušās Jaunās konservatīvās partijas (JKP) kārtējais mēģinājums ar tukšiem saukļiem radīt darbīguma un drosmes iespaidu.
Redzot entuziasmu, ar kādu tiek mēģināts aizklauvēties līdz līdzpilsoņu apziņai, aiznest visu patiesību par Krievijas agresiju pret Ukrainas tautu, nākas secināt, ka priekšstati par Krievijas propagandu ir pārāk vienkāršoti.
Saskaņa kopš kara Ukrainā izskatās izsista no sliedēm, tās līderi kādreizējo sadarbības partneri Krieviju sauc par agresoru, reitingi rāda, ka aug atbalsts radikālajai Latvijas Krievu savienībai, – par to visu Jānis Urbanovičs intervijā Agnesei Margēvičai.
Saeima 7. aprīlī ar reti lielu atbalstu – 76 deputātiem, tostarp pat teju pusei
Saskaņas frakcijas, balsojot par – šī gada 9. maiju pasludināja par Ukrainas cietušo un bojāgājušo upuru piemiņas dienu, aizliedzot jebkādus pasākumus, kas nesakrīt ar šajā piemiņas dienā ietverto vēstījumu. Likums būs spēkā tikai līdz šā gada 11. maijam.
Tēma par sabiedrisko mediju
darba kvalitāti ir samilzusi,
komplicēta, un tās samešana
vienā katlā, paužot pielādētus
vispārinājumus, būtu labākais
pakalpojums tiem, kuri vēlas
nokaut iespējamo sabiedrisko diskusiju par
šī snieguma problēmām un uzlabošanu, vēl
pirms tā ir sākusies
