Tādēļ neatkarīgi no tā, kas šodien notiks vai nenotiks pie nojaucamā pieminekļa padomju armijai Pārdaugavā vai citviet Latvijā, galvenokārt jau Daugavpilī, Latvijai sava iekšpolitika un ārpolitika nav jāpakārto marginālu, naidīgas propagandas ietekmētu sabiedrības grupu šantāžai. Sabiedriskās kārtības apdraudējums nav jāpaceļ ārējās drošības apdraudējuma līmenī tikai tāpēc vien, ka kādam ir bail ar šo problēmu tikt galā vai kāds politiski tuvredzīgi izkalkulējis, ka šīs problēmas mūžīgā vāķēšana viņam dos iespēju veģetēt uz revanšisma un aizvainojuma jūtu konflikta uzturēšanas sabiedrībā. Par pēdējo katrai latviskajai partijai, kura tā vai citādi sekmēs problēmas iekonservēšanu, jāsaprot, ka viņi uz šīs laipas turpmāk atradīsies divatā ar Tatjanas Ždanokas Krievu savienību – katrs savā pusē, bet divatā.
Šodien Diena publicē garu interviju ar Kremļa aizkulišu labu pārzinātāju Valeriju Soloveju, kurā uz jautājumu par latviešu bailēm no austrumu kaimiņa viņš vaļsirdīgi atzīst, ka nobijušies ir arī paši krievi, turklāt gan apakšas, gan augšas, bet vēl būtiskāk – pārmaiņas kaimiņvalstī ir nenovēršamas, pat ja tās iestāsies, izejot caur drūma haosa periodu. Propagandisti, kuri, visticamāk, kliegs par Latvijas necieņu pret svētās uzvaras simboliem, rītdien noliegs, ka ir pazinuši Putinu, bet Krievija kopumā uz ilgāku laiku iegrims iekšējo problēmu risināšanā.
Latvieši pēdējo 30 gadu laikā ir atradušies nemitīgā stresā, ko par viņiem pateiks skaļi vai kaut vai tikai padomās. Sākot jau no 90. gadu beigu epopejas ar EDSO augsto komisāru nacionālo minoritāšu jautājumos Maksu van der Stūlu, kuram ļoti nepatika valsts valodas politika Latvijā, un beidzot ar Krievijas Ārlietu ministrijas regulārajām "bažām", "brīdinājumiem" un "nosodījumiem" par Waffen-SS slavināšanu un nacisma reabilitāciju. Galvassāpes, kas jaunāko notikumu kontekstā šķiet gluži humoristiskas, bet savulaik objektīvi varēja radīt šķēršļus mūsu dalībai starptautiskajās organizācijās, kuras šodien garantē mūsu drošību.
Ir nolaidība neizmantot šādu situāciju, kad mājasdarbs pret stratēģiskajiem partneriem jau sen izpildīts, bet agresīvais austrumu kaimiņš uz tālu nākotni zaudējis starptautisko svaru, kā arī uzskatāmi parādījis, kas tieši ietilpst glābšanas komplektā, ko tas spējīgs piedāvāt tautiešiem ārzemēs.
9. maijs kā stresa noturības tests
Nojaucamā padomju armijas
pieminekļa Pārdaugavā un 9.
maija problēma, pateicoties
patiesības stundai, ko nesis
karš Ukrainā, no problēmas,
kas vērsta uz āru – "ko par
mums padomās", "ko mums darīt ar krievu
kopienu" –, kļuvusi par vairāk iekšēju problēmu – "ko tas nozīmē mūsu pašcieņai" un "kā
mēs vēlamies tālāk dzīvot".
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.