Bailes, ka inflācijas un energoresursu cenu kāpuma satracinātā sabiedrība pie pirmā apdraudējuma kļūs nesaprātīga un pieprasīs draudzību ar Maskavu, šķiet, ir pašu ekspertu pārāk sakāpinātās attieksmes pret priekšvēlēšanu perioda kairinājumiem sekas. Kad NATO Stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts mikroblogošanas vietnē Twitter raksta, ka "pēdējā laikā uzjundīto vēstījumu par draudiem Suvalku koridoram aktīvi veicina Kremļa propagandas digitālā infrastruktūra. Pirmā Krievijas atbilde Lietuvai ir baiļu sēšana", man gribas iebilst, ka labāka atbilde Krievijas sētajām bailēm ir nevis pašsuģestija, bet visu, tostarp kritiskāko, scenāriju atklāta iztirzāšana, ja ir pamats, atmetot tos kā nereālistiskus. Ne visus nomierina pašsuģestija, dažiem mierīgam miegam nepieciešama informētība.
Vienam var piekrist – Krievijas pirmā un galvenā taktika ir satraukuma sēšana, un te, lai cik optimistiskus scenārijus mums nezīmē šī agresora militāro spēju vājināšana un neveiksmes Ukrainā, Krievijai teorētiski ir pietiekami daudz līdzekļu, lai spriedzi vairotu un uzturētu arī Baltijas valstīs. Paraudzīsimies kaut vai uz Ukrainas robežu ar Baltkrieviju, kur krievu pusē savilktie spēki, no vienas puses, izvairās no tiešas iesaistīšanās karadarbībā, tomēr spēj turēt spriedzē visu garo pierobežas joslu, tostarp liekot turēt modrā gatavībā pietiekami nopietnas ukraiņu vienības, kuru palīdzība šobrīd būtu ļoti nepieciešama pavisam citur.
Pieņēmums par Krievijas ierobežotajām iespējām, visticamāk, nāk no acīmredzamā, ka tā jau četrus mēnešus nespēj panākt uzvaru pār mazāku un šķietami vājāku valsti Ukrainu. Militāra uzvara šajā karā Krievijai nespīd, lai cik sāpīgi nebūtu Ukrainas zaudējumi, bet nemilitārais zaudējums politiskā un starptautiskā nozīmē bija izlemts, jau pirms tika izdarīts pirmais šāviens. Tad nu, izejot no šīs atziņas, tiek pieņemts, ka Krievijai nav ne resursu, ne loģiska pamatojuma izšķirties par vēl vienu militāru avantūru Baltijas valstu virzienā. Aizmirstot, ka Krievijai šajā reģionā mērķis var nebūt militāra provokācija ar risku iesaistīt NATO spēkus, bet gan ilgstoša spriedzes uzturēšana pie Suvalku koridora no Baltkrievijas puses, kas atrodas faktiskā Krievijas kontrolē.