Kādi iemesli patiesībā kavē jaunās valdības izveides sarunas, kur pozā pēc saņemtā ministru portfeļa piedāvājuma nostājies Apvienotais saraksts, un kurš vairāk riskē – Krišjānis Kariņš un JV pievilt savus vēlētājus vai Uldis Pīlēns tapt nostumts malā, intervijā Agnesei Margēvičai analizē polittehnologs Filips Rajevskis.
Par ārvalstu investoru sūdzībām, sankciju režīma radītajiem izaicinājumiem un to, vai
Latvija no valsts, kura "mazgā" nerezidentiem, pārorientējusies uz valsti, kura mazgā
pati savu pelēko naudu, Finanšu izlūkošanas dienesta
(FID) priekšnieka pienākumu
izpildītāju Tomu Plataci iztaujā Agnese Margēviča .
Pēc mēnesi ilgušām sarunām par visu ko citu, izņemot amatus, kā mums tika apgalvots, Krišjānis Kariņš vakar abiem topošās valdības koalīcijas partneriem piedāvāja savu redzējumu par ministru portfeļu sadalījumu, kas, spriežot pēc pirmajām neoficiālajām reakcijām no Apvienotā saraksta un Nacionālās apvienības (NA) politiķiem, satur gan negaidītus, gan neērtus pārsteigumus, toties liek novērtēt valdības "vecākā brāļa" Jaunās Vienotības (JV) politisko izveicību un vēlmi pakutināt partneru nervus.
Jau vēlēšanu naktī bija skaidrs, ka
"jauno, nikno krievu" ievēlēšana
jaunajā Saeimā būs viens no lielajiem šī parlamenta sasaukuma
izaicinājumiem, tādēļ īpašu, pat
īpašāku nekā citas reizes uzmanību
politiķi aizkulišu konsultācijās pievērsa tam,
kurš būs 14. Saeimas spīkers, kuram būs
jāspēj uzturēt kārtību sēžu zālē.
Par to, kā Progresīvo lēmums nepieņemt "mazākā brāļa" lomu Krišjāņa Kariņa (JV) veidotajā valdībā ietekmēs šo abu
partiju attiecības un valdošās koalīcijas attiecības Rīgas domē, vienu no Progresīvo līderiem, Rīgas domes frakcijas vadītāju Mārtiņu Kossoviču, intervē Agnese Margēviča.
Varētu domāt, ka Krišjānim
Kariņam (Jaunā Vienotība, JV)
pirmdien nācās piekāpties trīs
partiju koalīcijas modelim, uz
ko uzstāja Nacionālā apvienība un Apvienotais saraksts,
Progresīvajiem piedāvājot vien vietu topošās
valdības piekabē – divpusēju sadarbības
līgumu ārpus koalīcijas un vienu ministra
portfeli no sev pienākošos amatu kvotas
Par Nacionālās apvienības vēlmēm nākamajā valdībā un iespējām pretendēt uz kādu no
spēka ministrijām intervijā Agnesei Margēvičai atbild Eiropas Parlamenta deputāts Roberts Zīle (NA).
Par valdības veidošanas sarunām un topošās valdības ilgmūžības izredzēm no Apvienotā saraksta 14. Saeimā ievēlēto Didzi Šmitu iztaujā Agnese Margēviča.
Kādi ir iespējamie notikumu attīstības scenāriji Putina galmā un kur izšķirsies kara liktenis, Krievijas ekspertu, politologu Kārli Daukštu intervē Agnese Margēviča.
Par to, kas ir patiesās pretrunas valdību veidojošo partiju starpā, no kādiem lēņa principiem būs jāatsakās ministriem, lai pārvarētu Latvijas atpalicību, topošās valdības sarunu vedēju premjeru Krišjāni Kariņu (JV) intervē Agnese Margēviča.
Jautājums par Progresīvo aicināšanu
vai neaicināšanu topošajā valdības
koalīcijā no viena grāvja – mītiskā
stāsta par to, ka Nacionālā apvienība (NA) un Apvienotais saraksts to
negrib pieļaut tikai un vienīgi
ideoloģisku iebilžu dēļ, – ir ātri vien pārmeties citā grāvī – teiksmā par to, ka Progresīvie
ir dzidrs strauts, bez kura Latvijas politiskais
dīķis sastāvēsies, Antiņš stikla kalnā neuzjās,
Saulcerīte paliks neuzmodināta un maizi
negriezīs nazis ass.
Par potenciālās valdības koalīcijas veidošanas aizkulisēm, iespējamiem attīstības scenārijiem un ZZS pozīciju Agnese Margēviča sarunājas ar ilggadējo ZZS politiķi Augustu Brigmani.
Finanšu ministra Jāņa Reira nostumšana liecina par ietekmes cīņām Jaunajā Vienotībā un ir sitiens arī Krišjānim Kariņam, tādēļ daudz ko parādīs tas, kuru partija virzīs kā nākamo finanšu ministru. Iekšējos procesus Jaunajā Vienotībā (JV) un to ietekmi uz valdības izveidi ar polittehnologu Danu Titavu apspriež Agnese Margēviča.
Par Saeimā ievēlēto partiju taktiku pēcvēlēšanu sarunās par valdošās koalīcijas veidošanu ar polittehnologu Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Lai noskaidrotu, cik operatīva un adekvāta bijusi VID vadības reakcija uz pēdējo skaļo korupcijas skandālu iestādē, VID Nodokļu un muitas policijas pārvaldes direktoru Kasparu Podiņu intervē Agnese Margēviča.
Pēdējās trīs dienas līdz vēlēšanām daudzi pavadīs diskusijās ar sevi par izšķiršanos, vai vispār iet vēlēt, un šaubām, vai es, vēlētājs, vispār kaut ko varu ietekmēt. Vai konkrētai partijai atdota balss nepazudīs valdības koalīcijas kompromisos
Haoss Krievijas lidostās un uz tās robežām, kas trešdien iestājās pēc it kā mēnešiem ilgi prognozētā, tomēr kā šoks atnākušā Putina paziņojuma par daļēju mobilizāciju, parādīja, ka Eiropas lēmums par ieceļošanas ierobežojumiem Krievijas pilsoņiem, kur baltieši nospēlēja proaktīvu lomu, bijis tālredzīgs, un attiecībās ar šo agresīvo valsti diskusijas par humāniem apsvērumiem ir jāaizmirst – pašu drošība ir pirmajā vietā.
Par ko ir šīs vēlēšanas – par
lielajām ģeopolitiskajām izvēlēm, kā domā vēlētāji, vai par
saimnieciskās ietekmes sfēru
pārdali, kas rūp partijām, politologu Jāni Ikstenu iztaujā
Agnese Margēviča.
Par apstākļiem, kādos tika pieņemts lēmums par VID ģenerāldirektores atstādināšanu, un to, kas sekos tālāk pēc pēdējā pasūtījuma un kukuļņemšanas skandāla VID, finanšu ministru Jāni Reiru (JV) iztaujā Agnese Margēviča.
Pirmdien ASV vēstniecības vairāk nekā 20 valstīs ir saņēmušas amerikāņu izlūkdienestu informāciju, kā Krievija pēdējos astoņus gadus šajās valstīs uzpirkusi amatpersonas un politiķus, tam iztērējot vismaz 300 miljonus dolāru, lai īstenotu savu politisko ietekmi un jauktos vēlēšanu procesā, un būtu ārkārtīgi maz ticami, ka šīs shēmas apgājušas Latviju.
Pēc kārtējā korupcijas skandāla Valsts ieņēmumu dienestā (VID) finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) nolēmis atstādināt no amata iestādes ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi, Diena uzzināja Finanšu ministrijā.
Par dažādu skandālu ietekmi
uz vēlēšanām, partiju pielietotajām kampaņošanas taktikām un to tālejošajām interesēm ar politologu Filipu Rajevski sarunājas Agnese Margēviča.
Par cēloņiem un sekām Valsts prezidenta likumdošanas iniciatīvai par Latvijas Pareizticīgās baznīcas neatkarību no Maskavas patriarhāta ar Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes profesoru Valdi Tēraudkalnu sarunājas Agnese Margēviča.
Par to, cik drošs ir žogs uz robežas ar Baltkrieviju, riskiem, ko rada situācija Zaporižjas AES, un to, vai būtu jāpalielina Brīvības pieminekļa un citu objektu apsardze, iekšlietu ministru Kristapu Eklonu (A/P) intervē Agnese Margēviča.