Trampa sarežģītie manevri

Arī šim ASV prezidenta Donalda Trampa paziņojumam, ko viena daļa politiķu un ekspertu dēvē pat par vēsturisku (ne tikai attieksmes maiņas dēļ pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet arī citu, jau tīri iekšpolitisku iemeslu dēļ), savukārt citi uzskata vienkārši par daļu no Trampa iecienītās darījumu slēgšanas taktikas, protams, ir sava priekšvēsture. Daļu no tās veido situācija Ukrainas frontē, kur Krievija ir ievērojami palielinājusi gan bezpilota lidaparātu, gan raķešu uzbrukumu intensitāti un tās bruņotie spēki neatlaidīgi virzās uz priekšu, paplašinot okupētās teritorijas. Tāpat svarīgu lomu, protams, spēlē situācija attiecībā uz ASV prezidenta iniciētajām miera sarunām, kuras, var teikt, ir beigušās, tā īsti pat nesākoties, jo Maskava ne par soli nav atkāpusies no savām sākotnējām prasībām, tajā skaitā no tā, ka pamiers frontē ir iespējams tikai pēc virknes dažādu nosacījumu izpildes.

Cits būtisks faktors nešaubīgi ir ASV iekšpolitika, kura ietekmē arī starptautisko lēmumu pieņemšanu. Tā neilgi pirms Trampa solījumiem nākt klajā ar kārtējiem «ļoti svarīgajiem» paziņojumiem kļuva zināms, ka ASV ir «uz pārbaudes laiku» (lai veiktu revīziju savās rezervēs) apturējušas gandrīz visas ieroču un bruņojuma piegādes Ukrainai, kā arī vēl virknei citu ASV partneru. Turklāt interesanti, ka ASV prezidents teicās par šo lēmumu neko nezinām un apgalvoja, ka tas ir Pentagona (ASV Aizsardzības ministrija) vienpersonisks solis. Arī ASV valsts sekretārs Marko Rubio par piegāžu apturēšanu it kā uzzinājis tikai no medijiem. Nedaudz vēlāk tika noskaidrots, ka atbildīgs par minēto lēmumu ir viens no ASV aizsardzības ministra Pīta Hegseta vietniekiem, kurš pārāk burtiski sapratis prezidenta aizsardzības ministram doto rīkojumu veikt revīziju pēc Baidena palikušajos ASV ieroču un bruņojuma krājumos. Savukārt informējis prezidentu un citas amatpersonas par šo lēmumu Hegsets neesot tāpēc, ka viņam nav nedz sava politiskā direktora, nedz citu amatpersonu, kas būtu atbildīgas par sakariem ar citām valsts iestādēm. Tas viss, protams, izklausījās ne īpaši ticami, vēl jo vairāk tāpēc, ka ASV prezidentu nepiemeklēja pat doma kā nebūt nosodīt Hegsetu un viņa padotos, taču arī pierādīt pretējo neviens nevar.

Tikmēr daudz nozīmīgāki par šo mazo administratīvo starpgadījumu ASV iekšpolitikā bija (un aizvien ir) divi citi procesi. Tā dēvētais Grema–Blūmentāla likumprojekts (nosaukums saistīts ar divu senatoru, tā sākotnējo virzītāju, uzvārdiem), kā arī ASV satricinošais skandāls saistībā ar tā dēvēto Epstīna sarakstu. Grema–Blūmentāla likumprojekts, kuram acīmredzami ir vairākuma atbalsts ASV Kongresa abās palātās, paredz tirdzniecības tarifu noteikšanu 500% apmērā visām tām valstīm, kuras turpinās iepirkt Krievijas energoresursus gadījumā, ja Maskava nepiekritīs mieram Ukrainā. Tramps bija skaidri licis saprast, ka likumprojektu tā pašreizējā versijā neparakstīs, turklāt ar Krieviju tam pat nav tik daudz saistības. Pretrunu cēlonis šajā gadījumā vairāk ir jautājums, kā rokās – prezidenta vai Kongresa – atradīsies kontroles sviras likuma īstenošanā (tajā skaitā tādu lietu kā izņēmumi, sankciju ieviešana un apturēšana u. c.). Pašreizējā variantā Kongress tās, protams, bija atvēlējis sev, kamēr Trampa administrācija pieprasīja, lai šādi jautājumi atrastos tikai un vienīgi tās pārziņā, vadoties pēc loģiskā apsvēruma, ka, ja Kongress sev šādas tiesības iegūs vienreiz, tad nešaubīgi mēģinās to darīt vēl un vēl. Un, tā kā vienoties par šo jautājumu neizdevās, uz priekšu likumprojekta pieņemšana nevirzījās, bet tagad, pēc Trampa paziņojuma, vispār ir atlikta uz nenoteiktu laiku.

Otra, no iekšpolitiskā viedokļa ievērojami svarīgāka lieta tikmēr ir tā dēvētais Epstīna saraksts. Džefrijs Epstīns, kurš saskaņā ar oficiālo versiju izdarīja pašnāvību cietuma kamerā 2019. gadā, jāatgādina, bija uzņēmējs un, var teikt, prominents suteners, kurš nodrošināja augstākajai sabiedrībai elitāru prostitūtu, tostarp arī nepilngadīgu, pakalpojumus.