Interesantāks par aizturēšanām gan ir šā Azerbaidžānas spertā soļa faktiskais iemesls. Tā ir atbilde uz neilgi iepriekš Krievijas pilsētā Jekaterinburgā notikušu sešu etnisko azerbaidžāņu apcietināšanu. Turklāt aizturēts Jekaterinburgā tika jūtami lielāks šādu cilvēku skaits, bet divi no viņiem šo aizturēšanu laikā mira neskaidros apstākļos. Tas viss kopā izraisīja vētrainu Azerbaidžānas sašutumu un nešaubīgi kļuva par pamatojumu aizturēšanām jau Baku.
Vienlaikus ir būtiska nianse. Jekaterinburgā apcietinātie tiek turēti aizdomās par divām senāk izdarītām slepkavībām un vienu slepkavības mēģinājumu "biznesa konflikta" laikā (turklāt visi upuri ir viņu tautieši), un formāli viens (bet faktiski, protams, visi) no viņiem vēl arī par viltota alkohola izplatīšanu, kas 2021. gada nogalē Jekaterinburgā noveda pie vairāk nekā 40 cilvēku nāves. Turklāt "turēti aizdomās" ir tikai juridisks formulējums – prese vēsta, ka pierādījumi ir būtībā neapstrīdami.
Starpvalstu oficiālajā līmenī gadījumus, kad runa ir par smagiem krimināliem nodarījumiem, savukārt ir pieņemts vai nu ignorēt, vai arī aprobežoties ar juridisko un diplomātisko atbalstu tautiešiem. Azerbaidžāna notikušo tikmēr ir radikāli politizējusi, uzskatot to par Krievijas varas iestāžu apzinātu vēršanos pret saviem tautiešiem, kas tostarp padara neprognozējamas Maskavas un Baku tālākās attiecības, kuras konstanti turpināja pasliktināties arī bez visa iepriekš minētā.
Pie kam lēmums acīmredzami nav spontāns. Vienlaikus, ja Azerbaidžānas plāni aprobežojas ar Krievijas klātbūtnes un atlikušās ietekmes valstī radikālu samazināšanu vai likvidēšanu, tad tas ir kas viens. Savukārt, ja pēc iepriekšējiem panākumiem karā par Kalnu Karabahu un pavērtā iespēju loga (Krievijas aizņemtība Ukrainā, Irānas vājums pēc kara ar Izraēlu, iekšpolitiskās nesaskaņas Armēnijā) pastāv reāli plāni ar militāru spēku panākt brīvu un nekontrolētu koridoru līdz Nahčivanas eksklāvam vai pievienot vēl kādas Armēnijas teritorijas, jau pavisam kas cits.
Lai kādas arī būtu kļuvušas Krievijas un Armēnijas attiecības, iespēja, ka Maskava (un arī Teherāna) iejauksies konfliktā, ir ļoti augsta. Un var gadīties, ka sabiedriskā doma jau laikus tiek gatavota šādām notikumu pavērsienam.