Nevar, ja nav darbinieku
Vēl pagājušā gada nogalē veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS) lika BKUS valdei trīs mēnešu laikā «izskaust visas rindas». Tagad slimnīcas valdes priekšsēdētāja Anda Čakša Dienai stāsta, ka gaidīšanu izdevies saīsināt pie vairākiem speciālistiem. Viena no jomām ir imunoloģija, kur bijis maz speciālistu, bet daudz pacientu. Novirzot rindu caur pediatru, izrādījies, ka no visiem reāli imunologa konsultācija bija vajadzīga 10% bērnu. Attiecībā uz ģenētiķu konsultāciju pieņemts lēmums, ka akūti tā nepieciešama bērniem līdz gada vecumam, bet pārējie var gaidīt ilgāk. Savukārt kardioloģijā plānots piesaistīt vēl vienu speciālistu. «Pie visiem tiem speciālistiem, kur nav kaut kādu tehnoloģiju, mēs esam rindas mazliet mazinājuši,» saka A. Čakša.
Tomēr viņa arī uzsver, ka rindu problēmu atrisināt neizdosies, kamēr trūks speciālistu. Šobrīd BKUS ir brīvas 63 ārstu un 98 aprūpes personāla vakances. Likumsakarīgi, ka tur, kur ir lielākās rindas, akūti trūkst arī personāla. Kritiska situācija ir ar kardiologiem, acu ārstiem, ģenētiķiem un bērnu psihiatriem. Grūti šajās jomās ir piesaistīt arī rezidentus. Veselības ministrijas (VM) valsts sekretāra vietniece Egita Pole stāsta, ka iepriekšējā rezidentūras uzņemšanā uz bērna psihiatra vietu konkurss tika izsludināts pat atkārtoti, bet neviens nepieteicās. A. Čakša gan piebilst, ka tas nav pārsteigums, paskatoties uz tarifiem. Ja privātajā sektorā bērna psihiatra konsultācija maksā pat 70 eiro, tad Bērnu slimnīcā tarifs ir 10,16 eiro un pacienta iemaksa, lai gan tiek strādāts ar ļoti sarežģītām situācijām. Tas nozīmē, ka arī rezidenti, ja tomēr atnāk, apgūst zināšanas Bērnu slimnīcā, bet tad dodas uz privāto sektoru.
Visi uz Rīgu
Atsevišķa problēma ir arī informācijas trūkums. Slimnīcā secināts, ka cilvēki nezina, kur vēl bērniem ir pieejama palīdzība. To pierāda fakts, ka pusei pacientu, kas vēršas Neatliekamās medicīniskās palīdzības centrā, nepieciešama ģimenes ārstu, nevis slimnīcas speciālistu konsultācija. Bieži šie gadījumi arī nav akūti. Problēmu te saskata arī Nacionālā veselības dienesta Ārstniecības pakalpojumu departamenta direktors Atis Mārtiņsons, atzīmējot, ka Latvijā pacients var brīvi izvēlēties ārstniecības iestādi un tāpēc nedodas, piemēram, pie speciālista turpat reģionā, kas ļoti labi varētu tikt galā ar problēmu, bet uzreiz brauc uz Bērnu slimnīcu, kur speciālistiem būtu jāstrādā tikai ar sarežģītiem gadījumiem. Ar nosūtījumiem uz Bērnu slimnīcu vairāk gan grēkojot ģimenes ārsti, kas strādā Rīgā.
Tāpat līdz šim sarežģījumi bijuši ar pacientiem, kas neatnāk uz pieteikto konsultāciju. Vēl pirms laika neatnāca katrs ceturtais pacients, tagad - 10-15 procentu. Tas panākts, uzlabojot BKUS zvanu centra darbu.
Jāmaina sadarbība
Ģimenes ārstus A. Čakša gan piemin bieži. Speciālisti nereti saskaras arī ar nepilnīgiem nosūtījumiem, kur ģimenes ārsti nav pamatojuši, kāpēc pacients uz konsultāciju nosūtīts. Tas nozīmē, ka darbs būtībā jāsāk no nulles. Tas būtu jāmaina jau valsts līmenī. Tikmēr slimnīcā mēģināts iedarbināt cita veida sadarbību, kur ģimenes ārsts pats sazinās ar speciālistiem. Vienlaikus VM atzīst, ka ģimenes ārstiem bieži trūkstot kompetences īpaši mazu bērnu veselības aprūpē. Patlaban no 1320 ģimenes ārstiem tikai 37 ir pediatra specialitāte. Zināšanu trūkumu atzinuši arī paši ģimenes ārsti, un plānots veidot sadarbību, lai šo kompetenci celtu. Tas īpaši attiektos uz jaunajiem mediķiem.
A. Čakša uz galda liek arī vīziju par to, kas būtu jāmaina nākotnē, un ministrijā to slavē kā labo piemēru. Līdzīgs uzdevums - veikt rindu revīziju - uzdots arī Stradiņa un Austrumu slimnīcai. Tām savs redzējums jāiesniedz līdz 23. jūnijam. E. Pole piebilst, ka garās rindas mazināt var arī pašas slimnīcas. Vienlaikus speciālā darba grupā tiek domāts par speciālistu atalgojumu un tarifiem, kas varētu situāciju vērst par labu.