Laika ziņas
Šodien
Migla
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Migla
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Anna Strapcāne

Aiz labas dzīvošanas - slimnīcā(22)

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības ir apmēram 55% mirušo nāves cēlonis, savukārt katru gadu no infarkta vien Latvijā iet bojā aptuveni 1200 cilvēku, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Aiz labas dzīvošanas - slimnīcā

Sirds un asinsvadu slimības joprojām ir viena no lielākajām sabiedrības veselības problēmām gan Eiropas Savienībā, gan Latvijā. Piemēram, sirds un asinsvadu slimības ir apmēram 55% mirušo nāves cēlonis, savukārt katru gadu no infarkta vien Latvijā iet bojā aptuveni 1200 cilvēku. Lai uzlabotu situāciju, Veselības ministrija (VM) sākusi kārtējo izglītojošo kampaņu, viens no nākamajiem soļiem ir vēl vairāk samazināt iespēju bērniem skolās iegādāties dažādus našķus.

Strādājot slimnīcā, vienlaikus arī mācās(2)

Tas, ka slimnīcās strādājošie ārsti izglītību ir ieguvuši atšķirīgos laika periodos un pat pirms vairākiem gadu desmitiem, šķiet, nevienam nav noslēpums. Tomēr tas nenozīmē, ka ar tolaik iegūtajām zināšanām pietiek, lai strādātu mūsdienu apstākļos, kur tehnoloģijas un metodes attīstās pat mēnešu un nedēļu laikā. Līdz ar to ārstu, māsu un cita personāla uzdevums ir nemitīgi turpināt sevi izglītot. Nenoliedzami - tas gan ir dārgs prieks, ko ārsti bieži vien sedz arī no savas kabatas, taču atbalstu mēģina nodrošināt arī pašas slimnīcas.

Strādājot slimnīcā, vienlaikus arī mācās

Tas, ka slimnīcās strādājošie ārsti izglītību ir ieguvuši atšķirīgos laika periodos un pat pirms vairākiem gadu desmitiem, šķiet, nevienam nav noslēpums. Tomēr tas nenozīmē, ka ar tolaik iegūtajām zināšanām pietiek, lai strādātu mūsdienu apstākļos, kur tehnoloģijas un metodes attīstās pat mēnešu un nedēļu laikā. Līdz ar to ārstu, māsu un cita personāla uzdevums ir nemitīgi turpināt sevi izglītot. Nenoliedzami - tas gan ir dārgs prieks, ko ārsti bieži vien sedz arī no savas kabatas, taču atbalstu mēģina nodrošināt arī pašas slimnīcas.

Iespītējoties pretī vēzim

«Klasisks labdabīgais audzējs, man teica, - gribat grieziet, negribat negrieziet. Bet es kā nemierīgs cilvēks nolēmu tomēr veikt operāciju,» tā stāsta Anita Strode, kurai pēc operācijas dzīve apgriezās kājām gaisā. Labdabīgais audzējs tomēr izrādījās agresīvs krūts vēzis, kura šūnas bija jau izplatījušās limfmezglos. Rezultātā pieredzētas gan vairākas operācijas, gan iziets ķīmijterapijas kurss.

Taupot siltumenerģiju, naudu novirzīs attīstībai

Vasaras sākumā vērienīgi remontdarbi noslēgušies Liepājas Piejūras slimnīcas Onkoloģiskajā klīnikā. Lai gan valstī onkoloģisko saslimšanu izplatība, pēc speciālistu domām, jau tuvojas epidēmijas līmenim, slimnīcā apgalvo, ka svarīgi bijis ieguldīt tieši remontdarbos, nevis pieejamās diagnostikas un ārstēšanas kvalitātes uzlabošanā. Šīs lietas slimnīcā neklibojot, lielāka problēma esot valsts kvotas un pacientu nenākšana pie speciālistiem.

Var uzplaukt plaģiātisms - portāls piedāvā studentu vietā rakstīt darbus(36)

"Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs izstrādājam akadēmiskos darbus par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu!" ar šādu uzsaukumu jau trīs nedēļas darbojas portāls akademika.lv, kas, pēc pašu teiktā, nodrošina akadēmiskās konsultācijas un darbu paraugus. Augstskolu pārstāvji gan ir pārliecināti, ka tas ir klajš ētikas, kā arī, iespējams, juridisko aktu pārkāpums, piektdien, 26. septembrī, vēsta laikraksts Diena.

Var uzplaukt plaģiātisms

«Mēs uzrakstīsim Tev svarīgo! Esejas, domraksti, recenzijas un studiju darbi - mēs izstrādājam akadēmiskos darbus par jebkuru Tev nepieciešamo tēmu!» ar šādu uzsaukumu jau trīs nedēļas darbojas portāls akademika.lv, kas, pēc pašu teiktā, nodrošina akadēmiskās konsultācijas un darbu paraugus. Augstskolu pārstāvji gan ir pārliecināti, ka tas ir klajš ētikas, kā arī, iespējams, juridisko aktu pārkāpums.

Nolaupīt bērnu negribot(2)

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā ir ierosinātas gandrīz 300 lietas par bērnu nolaupīšanu. Tas gan nenozīmē, ka kāds uz ielas šos bērnus ir vardarbīgi noķēris un aizvedis prom. Šajos gadījumos viens no bērna vecākiem bez otra piekrišanas uz ilgu laiku ir aizvedis bērnu sev līdzi uz citu valsti.

Kustības, nevis biezpiena kalni

Agrāk tika uzskatīts, ka atmiņas problēmas sākas, sasniedzot pensijas gadus, šobrīd pie speciālistiem pēc palīdzības vēršas aizvien jaunāki cilvēki. Tāpat katru gadu vairākas reizes palielinās to cilvēku skaits, kas saskaras ar atmiņas problēmām, un tieši modernās tehnoloģijas un milzīgā informācijas gūzma ir tās lietas, kas atmiņu ietekmē. Tas gan nenozīmē, ka, lietojot, piemēram, datoru uzreiz radīsies atmiņas traucējumi, bet tas veicina mazkustīgu dzīvesveidu, kā rezultātā rodas atcerēšanās problēmas. Ar biezpiena ēšanu vien situāciju nevarēs vērst par labu.

Nolaupīt bērnu negribot

Kopš iestāšanās Eiropas Savienībā (ES) Latvijā ir ierosinātas gandrīz 300 lietas par bērnu nolaupīšanu. Tas gan nenozīmē, ka kāds uz ielas šos bērnus ir vardarbīgi noķēris un aizvedis prom. Šajos gadījumos viens no bērna vecākiem bez otra piekrišanas uz ilgu laiku ir aizvedis bērnu sev līdzi uz citu valsti. Lai gan bērns ir kopā ar ģimeni, tomēr otram vecākam ir tiesības vērsties tiesā, lai pieprasītu bērna atgriešanu pastāvīgajā dzīvesvietā. Patlaban gan samazinās no Latvijas izvesto bērnu skaits, bet palielinās to skaits, kuri ir atvesti uz Latviju.

Rudens vīrusiem pa priekšu

Pateicoties vasarīgajam laikam septembra sākumā, šogad saslimstība ar elpceļu vīrusiem varētu būt mazāka nekā parasti, prognozē speciālisti. Tas nozīmē, ka elpceļu vīrusu aktivitāte vēl nav sākusies, bet, mainoties laikapstākļiem, no saaukstēšanās izvairīties būs grūtāk.

Dienas eksperiments: Vecu zāļu nodošana aptiekās nav problēma(1)

Par to, ka vecos, neizlietotos medikamentus nedrīkst mest pie sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā, brīdina gan farmaceiti, gan uzraksti medikamentu lietošanas instrukcijās. Tomēr vēl pirms pāris gadiem cilvēkiem nekas cits neatlika, un iemesls tam bija gaužām vienkāršs - vecās zāles bieži vien nebija, kur nodot. Tagad aptiekas kļuvušas sociāli atbildīgākas un neizlietotos medikamentus pieņem. Par to pārliecinājās arī Diena eksperimentā, kura laikā visās izvēlētajās aptiekās sasaiņotos zāļu sainīšus pieņēma.

Ne miskastē vai kanalizācijā, bet ar zāļu sainīti uz aptieku

Par to, ka vecos, neizlietotos medikamentus nedrīkst mest pie sadzīves atkritumiem vai noskalot kanalizācijā, brīdina gan farmaceiti, gan uzraksti medikamentu lietošanas instrukcijās. Tomēr vēl pirms pāris gadiem cilvēkiem nekas cits neatlika, un iemesls tam bija gaužām vienkāršs - vecās zāles bieži vien nebija, kur nodot.

Bulduru skola parādos un neziņā(22)

Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā dārzkopības skola Latvijā, tomēr tās nākotne patlaban ir miglā tīta. Skolai iekrājušies parādi, un, lai gan tikko piešķirti 418,2 tūkstoši eiro daļēju iestādes īstermiņa maksājumu saistību segšanai, tas joprojām nenodrošina pozitīvu finanšu plūsmu. Turklāt nav skaidrības arī par skolas turpmākajiem īpašniekiem - patlaban tiek domāts, vai to nenodot pašvaldības pārziņā, vēsta laikraksts _Diena.

Bulduru skola parādos un neziņā

Bulduru Dārzkopības vidusskola ir vienīgā dārzkopības skola Latvijā, tomēr tās nākotne patlaban ir miglā tīta. Skolai iekrājušies parādi, un, lai gan tikko piešķirti 418,2 tūkstoši eiro daļēju iestādes īstermiņa maksājumu saistību segšanai, tas joprojām nenodrošina pozitīvu finanšu plūsmu. Turklāt nav skaidrības arī par skolas turpmākajiem īpašniekiem - patlaban tiek domāts, vai to nenodot pašvaldības pārziņā.

Peļņa par studentu galvām(9)

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi.

Peļņa par studentu galvām

No pusmiljona eiro peļņas līdz tikpat lieliem zaudējumiem - šāda ir amplitūda, kuras ietvaros strādā Latvijā reģistrētās privātās augstskolas. No 14 privātajām augstākās izglītības iestādēm, par kurām ir pieejami jaunākie dati, deviņas strādā ar peļņu, kamēr piecām augstskolām 2013. gadā bijuši samērā lieli zaudējumi. Kopējā situācija gan liek domāt par to, ka augstākā izglītība ir niša biznesam. Par to ir pārliecināti arī pašu augstskolu pārstāvji, lai gan ienākumus pēdējā laikā ietekmē rūkošais studentu skaits.

Slimnīcas vairs "nebruņojas"(1)

Pirmskrīzes gados slimnīcu tehniskās "bruņošanās" sacensība ritēja pilnā sparā - jo labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, jo iespējams piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas. Patlaban situācija mainījusies, vēsta laikraksts Diena.Slimnīcās apgalvo, ka rūpīgi tiek izsvērts, kādas tehnoloģijas iegādāties, tajā skaitā izvērtējot arī pieejamo aprīkojumu citās - tuvākajās - ārstniecības iestādēs.

Slimnīcas vairs «nebruņojas»

Pirmskrīzes gados slimnīcu tehniskās «bruņošanās» sacensība ritēja pilnā sparā - jo labāka un dārgāka medicīniskā aparatūra, jo iespējams piesaistīt vairāk pacientu, attiecīgi slimnīcai vairāk naudas. Patlaban situācija mainījusies. Slimnīcās apgalvo, ka rūpīgi tiek izsvērts, kādas tehnoloģijas iegādāties, tajā skaitā izvērtējot arī pieejamo aprīkojumu citās - tuvākajās - ārstniecības iestādēs. Tomēr joprojām nereti ir situācijas, kad arī jau esošās tehnoloģijas netiek pilnībā noslogotas. Iemesls - ierobežotie finanšu līdzekļi.

Neatļauti grafiti - cīņa ar vējdzirnavām(24)

Tikko atjaunotu ēkas fasādi jau atkal rotā kāds, bieži vien agresīvs vai pat rupjš uzraksts, grafiti vai krāsas pleķis. Ar šādu situāciju ik pa laikam var sastapties Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji. Vainīgie šajā gadījumā visbiežāk notverti netiek, un ēku īpašniekiem tiek radīti zaudējumi. Visbiežāk vainīgie ir jaunieši, kuri šādi pauž savas emocijas vai vienkārši atdarina profesionāļus. Psihologi gan šādu rīcību daļēji saista ar jauniešu psiholoģisko veselību, kam pastiprināti būtu jāpievērš uzmanība. Te gan runa nav par profesionāliem grafiti māksliniekiem.

Ar ērcēm cīnīsimies vienmēr(2)

Lai gan šogad ērču aktivitāte ir zemāka un arī inficēto cilvēku skaits šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, sarucis, speciālisti uzsver - tas nenozīmē, ka ar ērcēm saistītās problēmas sāk izzust. Īpaši tāpēc, ka Latvijā tām ir labvēlīgi apstākļi, piemēram, aizaugušās pļavas un neiztīrītie meži un izcirtumi.

Ar ērcēm cīnīsimies vienmēr

Lai gan šogad ērču aktivitāte ir zemāka un arī inficēto cilvēku skaits šā gada pirmajos astoņos mēnešos, salīdzinot ar pēdējiem gadiem, sarucis, speciālisti uzsver - tas nenozīmē, ka ar ērcēm saistītās problēmas sāk izzust. Īpaši tāpēc, ka Latvijā tām ir labvēlīgi apstākļi, piemēram, aizaugušās pļavas un neiztīrītie meži un izcirtumi. Situāciju gan uzlabo tas, ka cilvēki aizvien vairāk vakcinējas.

Arvien vairāk skolojas virtuāli(8)

"Nevajag nekur braukt, iet, mainīt savus plānus, varu ieritināties dīvāniņā ar kafijas krūzi rokās un mācīties," tā par savām studijām Dienai stāsta Svetlana Kračus, kura jau otro gadu izvēlējusies mācīties tālmācības programmā. Lai gan šaubas šajā gadījumā varētu būt par mācību kvalitāti, aizvien vairāk izglītības iestāžu piedāvā tālmācības programmas. Viena no mērķa grupām ir arī tautieši ārzemēs, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Mācīties, neejot uz skolu

«Nevajag nekur braukt, iet, mainīt savus plānus, varu ieritināties dīvāniņā ar kafijas krūzi rokās un mācīties,» tā par savām studijām Dienai stāsta Svetlana Kračus, kura jau otro gadu izvēlējusies mācīties tālmācības programmā. Lai gan šaubas šajā gadījumā varētu būt par mācību kvalitāti, aizvien vairāk izglītības iestāžu piedāvā tālmācības programmas. Viena no mērķa grupām ir arī tautieši ārzemēs.

Ja nedara valsts, rīkojas paši(24)

Ja pietiekami nedara valsts, tad darīs paši - tā varētu teikt par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ideju izveidot pašiem savu inženierzinātņu vidusskolu. Tas nozīmē, ka universitāte pati ir gatava sagatavot sev daļu topošo studentu, piedāvājot gan padziļinātu mācību programmu, gan universitātes mācībspēkus un virkni ārpusstundu aktivitāšu, kas veicinās skolēnu interesi par inženierzinātnēm.

Ja nedara valsts, rīkojas paši

Ja pietiekami nedara valsts, tad darīs paši - tā varētu teikt par Rīgas Tehniskās universitātes (RTU) ideju izveidot pašiem savu inženierzinātņu vidusskolu. Tas nozīmē, ka universitāte pati ir gatava sagatavot sev daļu topošo studentu, piedāvājot gan padziļinātu mācību programmu, gan universitātes mācībspēkus un virkni ārpusstundu aktivitāšu, kas veicinās skolēnu interesi par inženierzinātnēm. Šādai idejai atbalsts ir tieši no darba devējiem, kas arī būs lielākie sadarbības partneri.

Reģionu slimnīcās speciālistu trūkums visos līmeņos(19)

Nepietiekamais atalgojums, ārzemju vilinājums un darbs privātpraksēs ir iemesls, kāpēc Latvijas reģionos speciālistu trūkums slimnīcās jau ir katastrofāls. Turpretim lielajās slimnīcās Rīgā galvassāpes šo iemeslu dēļ vēl neizjūt. Lai gan ir dažas specialitātes, kurās ir vakances, tomēr situācija ir daudz labāka, arī ārzemju speciālisti tiek piesaistīti tikai atsevišķos gadījumos, pirmdien raksta Diena.

Joprojām katru dienu slimnīcās nonāk spaisa upuri

Lai gan par nelegālo augu maisījumu jeb spaisa negatīvo ietekmi uz cilvēka veselību tiek runāts daudz un arī, lai to apkarotu, darīts nav maz, tomēr aizvien katru dienu mediķi steidz palīgā jauniešiem, kuri brīdinājumus nav ņēmuši vērā. Sekas šajos gadījumos ir smagas. Kaut arī jau šobrīd iestājas kriminālatbildība par spaisa tirdzniecību, patlaban nav iespējams sodīt arī pašus narkotiku lietotājus. Tas gan drīzumā var mainīties.

Slimnīcām galvassāpes pagaidām vien reģionos

Nepietiekamais atalgojums, ārzemju vilinājums un darbs privātpraksēs ir iemesls, kāpēc Latvijas reģionos speciālistu trūkums slimnīcās jau ir katastrofāls. Turpretim lielajās slimnīcās Rīgā galvassāpes neviens vēl neizjūt. Lai gan ir dažas specialitātes, kurās ir brīvas vakances, tomēr situācija ir daudz labāka. Arī ārzemju speciālisti tiek piesaistīti tikai atsevišķos gadījumos. Latvijas Slimnīcu biedrība gan gaida konkrētus risinājumus no valsts, jo, pašreizējam medicīnas personālam novecojot, var nākties pat slēgt atsevišķas slimnīcu nodaļas.