Tagad aptiekas kļuvušas sociāli atbildīgākas un neizlietotos medikamentus pieņem. Par to pārliecinājās arī Diena, veicot eksperimentu, kura laikā visās izvēlētajās aptiekās sasaiņotos zāļu sainīšus pieņēma. Atšķiras tikai nosacījumi - ja vienā vietā prasa medikamentus no iepakojuma izņemt, citur par šādu rīcību tiek saņemti pārmetumi. Savukārt par vienotu regulējumu runāt pāragri, jo tam būtu jāseko arī finansējumam.
Nosacījumi dažādi
«Jā, tikai tām jābūt izņemtām no iepakojumiem,» šādi uz Dienas jautājumu, vai pieņemat neizlietotos medikamentus, atbildēja Pils aptiekā Rīgā. Tas nozīmē, ka tabletes un kapsulas jāizņem no iepakojumiem vai jāizber no burciņām. Šķidrumu pudelītes rūpīgi jāaizskrūvē, bet ampulas jāizņem no iepakojumiem, pulveri - no kastītēm. Tas problēmas nesagādā - Diena to izdarījusi jau iepriekš. Netālu esošajā Benu aptiekā sistēma gan daudz vienkāršāka - aptiekāre pieņem gan izpakotas, gan neizpakotas zāles, paskaidrojot, ka visas tiek samestas vienā lielā kastē. Iepakotas zāles pieņem arī Saules aptiekā Brīvības ielā. Dienai izvelkot savu medikamentu sainīti, aptiekāre atnes palielu dzeltenu spaini, kurš speciāli paredzēts medikamentu uzglabāšanai. Mēneša laikā spaini varot piepildīt. Aptiekāre atzīst, ka procentuāli nav daudz cilvēku, kuri zāles nes nodot, tomēr arī šis ir vērā ņemams rezultāts. Šeit gan tiek uzsvērts, ka nav pareizi zāles nest iepakojumos, bet pieņemt jau varot tāpat.
Nesen vecos medikamentus sācis pieņemt arī A Aptieku tīkls. Kopš jūlija tiek rīkota speciāla akcija, kuras laikā iedzīvotājus aicina nodot vecās zāles un piedalīties loterijā. Lai gan Dienai piedāvā anketu aizpildīt brīvprātīgi, kādai Dienas lasītājai tas bijis jādara obligāti - citādi aptiekāres atteikušās vecās zāles pieņemt. Vien pēc jautājuma, vai mest zāles miskastē, aptiekāre nelaipni medikamentus paņēmusi. A Aptiekas iepirkumu un mārketinga vadītāja Nora Krauja Dienai pēc tam norādīja, ka aptieka akciju rīko, jo apzinās, ka medikamenti ir bioloģiski aktīvas vielas un, nonākot apkārtējā vidē, var radīt kaitējumu. Līdz ar to sakarā ar akciju noslēgts līgums ar bīstamo atkritumu iznīcināšanas kompāniju. Utilizācijas izmaksas Dienai gan atklātas netiek.
Bez problēmām zāles izdodas nodot arī Mana aptieka un Euroaptieka. Neveiksmīgāk gadījās kādā Mēness aptiekā Pārdaugavā. Uz jautājumu par vecajām zālēm aptiekāre atbildēja: «Jūs jau atnesāt? Nu tad paņemšu, bet šeit mēs nepieņemam.» Viņa arī aizrādīja par to, ka zāles izņemtas no iepakojumiem, norādot, ka tas jādara farmaceita palīgam. Savukārt nākamreiz zāles jānes uz citu Mēness aptieku, un arī šoreiz - ja uz vietas būtu bijusi menedžere, viņa Dienu sūtītu prom, jo «kas tad tās zāles vedīs prom?». Mēness aptiekas pārstāve Zaiga Barvida pēc tam Dienai paskaidroja, ka nederīgos medikamentus nevar nodot visās aptiekās, jo tas ir maksas pakalpojums uzņēmumam, un izmaksas esot ievērojamas. Tomēr šāda iespēja tiekot nodrošināta katrā reģionā.
Regulējuma nav
Jau 2008. gadā Veselības ministrija (VM) centās piedāvāt iespējamos risinājumus iedzīvotāju neizlietoto medikamentu savākšanas sistēmas izveidošanai un uzturēšanai. Tomēr plāns izgāzās, jo tā arī netika panākta vienošanās par finansējuma avotiem, Dienai pastāstīja VM pārstāvis Oskars Šneiders. Līdz ar to Latvijā nav neviena regulējuma, kurā noteiktu, ka aptiekām neizlietotie medikamenti jāpieņem. Tās, kas tos pieņem, dara brīvprātīgi. Tagad ministrija apņēmusies mēģināt vēlreiz, un atsāktas diskusijas ar Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju. Taču arī šoreiz, šķiet, galvenais klupšanas akmens varētu būt finansējums. Zāļu valsts aģentūras direktore Inguna Adoviča Dienai sacīja, ka normatīvais regulējums neizlietoto zāļu savākšanas jomā būtu vēlams, tomēr, ja kādam uzņēmējam tiek uzlikti šādi pienākumi, attiecīgi tam jāparedz finansējums. Līdzīgi domā arī Latvijas Farmaceitu biedrībā (LFB) - lai gan nederīgo zāļu pieņemšana aptiekā ir viens no farmaceitiskās aprūpes pakalpojumiem, lai to kā obligātu prasību ieviestu visās aptiekās, jāparedz finansējums.
Vēl kategoriskākas ir pašas aptiekas. A Aptiekas pārstāve N. Krauja uzsver, ka speciāls regulējums ir nepieciešams, taču tam noteikti nevajadzētu notikt uz uzņēmēju rēķina. Tā esot ne tikai farmaceitu vai zāļu ražotāju, bet gan visas sabiedrības problēma, kam nepieciešams valstisks risinājums. Savukārt Mēness aptieku tīkls uzskata, ka pašreizējā situācijā īpašs regulējums vispār nav nepieciešams.
Nav motivācijas
Tomēr arī ja tiks noteikts, ka nederīgie medikamenti jāpieņem visās aptiekās, VM nav pārliecības, ka tas pietiekami motivēs cilvēkus. O. Šneiders atzīmēja, ka pretstatā Rietumeiropas valstīm, kur atkritumu šķirošana ir augstā līmenī, Latvijā ir salīdzinoši mazs iedzīvotāju skaits, kuri būtu gatavi nederīgos medikamentus nodot atbildīgi. Līdz ar to būtu jādomā papildu risinājumi, kā cilvēkus ieinteresēt zāles nodot videi draudzīgā veidā. A Aptiekas akcijas pirmie rezultāti gan liecina par pretējo - no jūlija līdz augustam nodoti 1265 kilogrami nederīgu medikamentu un 161 termometrs. Šeit gan, iespējams, kā motivācija nostrādājis iespējamais laimests.
Lai mudinātu cilvēkus izturēties atbildīgi, arī LFB organizē sociālo kampaņu, šogad pievēršoties tieši pareizai zāļu utilizācijai. LFB pārstāve Renāte Šukele Dienai pastāstīja, ka šobrīd nederīgās zāles vāc aptuveni 500 no kopumā 800 uzņēmumiem, jo vasarā vairākas aptiekas uzsākušas īpašas akcijas. Sociālās kampaņas laikā aptiekās tiks nodrošināti informatīvie materiāli, speciāli maisiņi zāļu savākšanai, kā arī tiks izstrādāta karte ar tām aptiekām, kurās medikamentus var nodot. Arī speciāla uzlīme uz aptiekas durvīm liecinās par to, ka aptieka ir sociāli atbildīga.