Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +2 °C
Skaidrs
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Anna Strapcāne

Skābekļa deva romantiķiem

Kad lielākā daļa romantikas tīkotāju Valentīndienā apmeklēja restorānus un tematiskas ballītes, mēs ar draugu nolēmām doties īstā piedzīvojumā - pārgājienā pa meža takām ar lāpām rokās... Februāra vidū vēl turējās ziema, bet pavasara reibinošās vēsmas gaisā kam tādam būs vēl piemērotākas! Lai gan sākumā domājām pārgājienā iet divatā, tomēr mums kā nepieredzējušiem gājējiem bariņā tomēr drošāk.

Ģimenes ārstu vietā - ātrā palīdzība(34)

Gandrīz trešdaļā gadījumu, kad Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) mediķi steidz palīgā cilvēkiem, izsaukuma raksturs ir sekundārs - veselības problēmas cilvēkam ir, taču visbiežāk tās būtu jārisina ambulatori, ģimenes ārstam. Rezultātā tas ietekmē mediķu spēju savlaicīgi ierasties pie pacienta, kura dzīvība patiešām ir apdraudēta un no katras minūtes ir atkarīgs, vai pacients izdzīvos. Šo situāciju šobrīd vēlas sakārtot veselības ministrs Guntis Belēvičs (ZZS), taču līdzīga ideja ir savā ziņā izgāzusies jau iepriekš.

Iedvesmojot bērnus, 23 gadus veca skolotāja vēlas padarīt sabiedrību pozitīvāku(54)

Astoņu gadu vecumā Ilze Jēgere uz Dailes teātra skatuves spēlēja skolotājas lomu un izrādi turpina joprojām, jo arī skolotājam ir jābūt aktierim un jāmāk savu 40 minūšu izrādi novadīt. Skolēni ir publika, un Ilzei jāuzliek sava veida maska - noliekot savas personīgās problēmas malā, vienmēr jābūt priecīgai, enerģiskai.

Pirmā loma bija skolotāja

Astoņu gadu vecumā Ilze Jēgere uz Dailes teātra skatuves spēlēja skolotājas lomu un izrādi turpina joprojām, jo arī skolotājam ir jābūt aktierim un jāmāk savu 40 minūšu izrādi novadīt. Skolēni ir publika, un Ilzei jāuzliek sava veida maska - noliekot savas personīgās problēmas malā, vienmēr jābūt priecīgai, enerģiskai. Bērnu dēļ. Taču Ilzei nav nevienas nožēlas pilītes, jo gandarījums par skolēnu panākumiem ir liels. Un ne tikai par sekmēm un iegūtajām zināšanām, bet par katra bērna panākumiem dzīvē. Savukārt, ja skolēni par kaut ko pārdzīvo, līdzi jūt arī Ilze. Viņai rūp.

Ar pastaigu pret pavasara nogurumu

Šķiet, tad, kad dienas kļūst garākas, gaisa temperatūra pakāpjas augstāk un straujiem soļiem tuvojas pavasaris, lielai daļai cilvēku uzlabojas arī garastāvoklis un rodas tāda kā otrā elpa, kas mudina mesties atkal jaunos darbos, taču citiem var parādīties pretējs efekts, ko speciālisti sauc par pavasara nogurumu. Tā ir sezonāla parādība, ko izraisa vitamīnu un minerālvielu nepietiekamība cilvēka organismā, kā arī fizisko aktivitāšu trūkums.

Pret lieko svaru – ar veselīgām pusdienām(23)

Aplūkojot faktus, ka viens no pieciem bērniem Eiropas Savienībā cieš no liekā svara un pat jau bērnudārza vecuma bērniem ir aptaukošanās pazīmes, priecīga aina nepaveras. Papildus tam cilvēku dzīvesveids ir kļuvis tik fiziski neaktīvs kā vēl nekad. Tieši šo iemeslu dēļ bērnu aptaukošanās problēma ir viena no Eiropas prioritātēm veselības jomā. Un, kamēr šajā ziņā runā gan par fiziskām aktivitātēm, gan par skolēnu un bērnu vecāku zināšanām, būtiska nozīme ir skolēnu videi skolā, īpaši runājot par pusdienām.

Pret lieko svaru - ar veselīgām pusdienām

Aplūkojot faktus, ka viens no pieciem bērniem Eiropas Savienībā cieš no liekā svara un pat jau bērnudārza vecuma bērniem ir aptaukošanās pazīmes, priecīga aina nepaveras. Papildus tam cilvēku dzīvesveids ir kļuvis tik fiziski neaktīvs kā vēl nekad. Tieši šo iemeslu dēļ bērnu aptaukošanās problēma ir viena no Eiropas prioritātēm veselības jomā.

Sūdzas pat sociālajos tīklos

Lai gan pērn situācija valsts valodas lietošanas jomā uzlabojusies, joprojām pārkāpumu ir daudz. 2014. gadā kopumā par administratīvajiem pārkāpumiem sākta 2231 lietvedība, bet administratīvi sodītas 769 personas. Savukārt lielākās problēmas vēl arvien ir valsts valodas nelietošana nepieciešamajā apjomā, pildot darba pienākumus, un preču realizēšana, nenodrošinot to marķējuma vai lietošanas instrukciju tulkojumu valsts valodā.

Skolēni kā iedvesma darbam(32)

"Pirmkārt, skolotājam ir jāiegūst uzticība. Ja skolēns kaut ko pedagogam uztic, to mūžam nedrīkst nevienam stāstīt - ne bērna vecākiem, ne kolēģiem, ne direktoram. Pat ja tās ir sliktas lietas. Dažreiz esmu šaubījusies - teikt vai neteikt, bet pieredze rāda - pareizi, Skaidrīt, ka esi turējusi muti ciet.

Lai nebūtu bērnu, kam sāp sirds(20)

"Šī vienlaicīgi ir gada briesmīgākā un foršākā diena. Briesmīgi, ka sākas skola, bet ļoti forši, ka mums būs audzinātāja Santa!" - tā pērn 1. septembrī teicis viens no 23 gadus vecās skolotājas Santas Iesmiņas 4. klases skolēniem. Pati skolotāja mazos skolēnus sauc par knauķīšiem, un, lai gan valda uzskats, ka jaunie izglītības darbinieki nevēlas uzņemties otrās mammas lomu, tas nav Santas gadījums - viņa bērniem ir patiesi pieķērusies.

Lai nebūtu bērnu, kam sāp sirds

«Šī vienlaicīgi ir gada briesmīgākā un foršākā diena. Briesmīgi, ka sākas skola, bet ļoti forši, ka mums būs audzinātāja Santa!» - tā pērn 1. septembrī teicis viens no 23 gadus vecās skolotājas Santas Iesmiņas 4. klases skolēniem. Pati skolotāja mazos skolēnus sauc par knauķīšiem, un, lai gan valda uzskats, ka jaunie izglītības darbinieki nevēlas uzņemties otrās mammas lomu, tas nav Santas gadījums - viņa bērniem ir patiesi pieķērusies.

Pārmaiņas Austrumu slimnīcā

Vakar Veselības ministrijas (VM) sasauktajā ārkārtas akcionāru sapulcē atkāpusies līdzšinējā Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valde. No valdes priekšsēdētāja amata atkāpies profesors Viesturs Boka, lūgumu par darba tiesisko attiecību pārtraukšanu iesniedzis arī līdzšinējais slimnīcas valdes loceklis Imants Rezebergs.

Atkāpjas Rīgas Austrumu slimnīcas valde(33)

Trešdien, 18.februārī, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs profesors Viesturs Boka un valdes loceklis Imants Rezebergs informēja ka atkāpsies no amata valdē. 

Amatpersonu valoda tikpat kļūdaina kā sabiedrībai kopumā(113)

Aizguvumi no krievu un angļu valodas, lietota sarunvaloda tad, kad tas nebūtu vēlams, izmantoti parazītvārdi un nemitīga "āināšana" kopā ar sliktu dikciju - pie šādām kļūdām Valodas policija ir pieķērusi Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītājus. Taču netrūkst arī uzslavu. Skrivanek Baltic jaunākajā pētījumā par pašvaldību vadītājiem ar viskoptāko valodu atzīti Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks un Ogres mērs Artūrs Mangulis. Savukārt pieļautās kļūdas atspoguļo situāciju visā sabiedrībā, trešdien vēsta avīze Diena.

Amatpersonu valoda tikpat kļū daina kā sabiedrībai kopumā

Aizguvumi no krievu un angļu valodas, lietota sarunvaloda tad, kad tas nebūtu vēlams, izmantoti parazītvārdi un nemitīga «āināšana» kopā ar sliktu dikciju - pie šādām kļūdām Valodas policija ir pieķērusi Latvijas 14 lielāko pašvaldību vadītājus. Taču netrūkst arī uzslavu. Skrivanek Baltic jaunākajā pētījumā par pašvaldību vadītājiem ar viskoptāko valodu atzīti Kuldīgas novada domes priekšsēdētāja Inga Bērziņa, Liepājas pilsētas domes vadītājs Uldis Sesks un Ogres mērs Artūrs Mangulis. Savukārt pieļautās kļūdas atspoguļo situāciju visā sabiedrībā.

Profesionālā izglītība - prestižs atspēriena punkts(1)

Dainis ir jelgavnieks. Diena, ienākot vienā no Jelgavas tehnikuma mācību telpām, sastop viņu rasējam. Uzdevums ir uzrasēt krēslu bez atzveltnes. Ņemot vērā, ka viņš mācās pagaidām tikai 1. kursā, praktiskās nodarbības vēl nav sākušās. Tās gaidāmas pēc pāris nedēļām, savukārt prakse kādā uzņēmumā - nākamgad.

Izmaiņas rēķinos nejutīs

Vēl pirms pieņemšanas laika sākuma Rīgas Sociālā dienesta Teritoriālajā centrā Vidzeme cilvēki stāv rindā. Kā Dienai paskaidro pie reģistrācijas lodziņa - pārsvarā visi nāk, lai pagarinātu vai iegūtu maznodrošinātas personas statusu. Tam jābūt arī, lai saņemtu valsts noteikto atbalstu elektrības iegādei, ko īsteno a/s Latvenergo. Par pašu atbalsta mehānismu cilvēki vairs nejautājot - princips nu jau saprasts un atliek vien nokārtot citas formalitātes. Dienas aptaujātie cilvēki atzīst, ka svarīgs ir katrs eiro, tāpēc atbalsts noteikti būs jūtams.

Ar bakalaura grādu pēc profesijas

Pārsvarā profesionālo izglītību izvēlas pamatskolu absolventi, bet netrūkst arī tādu, kas profesionālajās izglītības iestādēs nonāk pēc vidusskolas vai pat ar bakalaura grādu kabatā. Tam veidotas speciālas 1,5 gadu ilgas mācību programmas, kur pieteikties var pat līdz 29 gadu vecumam.

Vēl vairāk iesaistīs darba devējus

Lai gan Jelgavas Tehnikumā uzņēmumu klātbūtne ir jūtama ik uz soļa, Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir iecerējusi vēl vairāk stiprināt profesionālo skolu saikni ar uzņēmumiem. Drīz katrā skolā būs jādarbojas speciālam konventam, kuru veidos pieci līdz septiņi cilvēki. Tā sastāvā būs skolas direktors, ministrijas, pašvaldības, darba devēju un to apvienību pārstāvji. Pēc IZM domām, tas ir veids, kā piespiest kūtrās skolas veidot sadarbību ar audzēkņu topošajiem darba devējiem.

FOTO: Ēnu darbi visā Latvijā(3)

Laikraksta Diena žurnālists Atis Rozentāls savu ēnu Lauru Kristapsoni šodien jau pirms deviņiem no rīta satika pie Saeimas. Darba kārtība – Pieprasījuma komisijas apmeklējums, jo jātop rakstam par Ķemeru sanatorijas nākotni. Abi ieradušies laicīgi, tāpēc atradusies vieta arī komisijas zālē, kur ēnas līdzi bijušas ne tikai žurnālistiem, bet arī pašiem deputātiem.

Skolēni kā iedvesma darbam

«Pirmkārt, skolotājam ir jāiegūst uzticība. Ja skolēns kaut ko pedagogam uztic, to mūžam nedrīkst nevienam stāstīt - ne bērna vecākiem, ne kolēģiem, ne direktoram. Pat ja tās ir sliktas lietas. Dažreiz esmu šaubījusies - teikt vai neteikt, bet pieredze rāda - pareizi, Skaidrīt, ka esi turējusi muti ciet.

Azarts ar biržas cenām

Nevēlēšanās iedziļināties cenu svārstībās un bailes riskēt ir galvenie argumenti, ko Dienai min cilvēki, kuri pēc elektrības tirgus atvēršanas mājsaimniecībām nav izvēlējušies pirkt elektrību par biržas cenām. Taču, ja labi pameklē, tad izrādās, ka netrūkst arī tādu elektrības lietotāju, kuri izšķīrušies par labu tieši biržas cenu variantam.

Gandrīz 100 vidusskolu var palikt uz pašvaldību pleciem

«Latvijā skolu nākotnē būs mazāk, jo ir vērojama skolēnu skaita samazināšanās,» tā vēl nesen medijiem sacīja izglītības un zinātnes ministre Mārīte Seile. Šāda nākotne varētu pienākt pavisam drīz, jo pašvaldībās diskusijas par skolu reorganizāciju aizvien pieņemas spēkā, un ik pa laikam izskan arī jau konkrēti lēmumi par atsevišķu skolu slēgšanu. Turklāt, nosakot minimālo skolēnu skaitu 10. klases atvēršanai, grūtības nākamajā mācību gadā varētu rasties gandrīz 100 izglītības iestādēm. Un pašvaldībām, iespējams, nāksies pieņemt arī smagus lēmumus.

Bērns paliek aiz pieaugušo kašķiem(24)

Ar lielu neizpratni beidzies kāds gadījums Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Bērna mamma apgalvo, ka viņas bērnam atteikta palīdzība un personāls par viņu ņirgājies, bet slimnīcas vadība to noliedz, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.Egita (vārds mainīts) dzīvo Tukumā, audzinot divus bērnus, no kuriem vienam ir pārmantota slimība.

Būtiskais pazūd slimnīcas gaiteņos

Egita (vārds mainīts) dzīvo Tukumā, audzinot divus bērnus, no kuriem vienam ir pārmantota slimība. Bērns nav jāsūta ārstēties uz ārzemēm un nav jāvāc sabiedrības līdzekļi, lai sniegtu palīdzību - ārstēšanu apmaksā valsts. Taču tas nozīmē, ka bērnam zāles jāievada vēnā katru otro dienu, ko parasti dara rajona slimnīcā.

Augstskolas grib prasīt vairāk

Pirms pāris nedēļām Latvijas Universitāte (LU) vienīgi apsvēra domu par studiju maksas celšanu no nākamā gada, tagad lēmums jau faktiski pieņemts. Studiju maksas pieaugums varētu svārstīties 10% robežās, taču mācību maksa nebūšot lielāka kā citu augstskolu līdzīgās programmās.

Lai nekristu uz slidenā ceļa, jāiet kā pingvīnam(15)

Roku un kāju lūzumi, mugurkaula skriemeļu bojājumi, iegurņa kaula un pleca kaula lūzumi, smadzeņu satricinājumi un daudzas citas nopietnas traumas, kas jāārstē, ir mediķu ikdiena ziemas periodā.

Daudzbērnu ģimenes novērtē atlaides elektroenerģijai(5)

"Ja citiem ir lieli mērķi karjerā, tad mūsu mērķis ir izaudzināt labus bērnus," sarunā ar Dienu stāsta četru bērnu mamma Dace Rempe. Lēmums par daudzbērnu ģimeni abiem ar vīru Arvi bijis apzināts, un nav biedējis fakts, ka daudzbērnu ģimenēm arī dzīvošanas izdevumi ir lielāki.

Kas vienā valstī labs, citā var nekam nederēt(2)

Lielās mobilitātes dēļ studijas vai karjeras iespējas ārpus savas valsts robežām izvēlas ļoti daudzi, taču ne vienmēr process norit tik veiksmīgi. Problēmas var sagādāt iegūtā izglītības dokumenta atzīšana citā valstī. Lai gan tiesiskais regulējums šajā ziņā stiepjas pat ārpus Eiropas Savienības robežām, tomēr joprojām lielā daļā valstu trūkst pilnīgas izpratnes un turpmāko studiju vai karjeras plānus apraut var izglītības sistēmu atšķirības.