Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Aktuāli
Rīgā +4 °C
Apmācies
Trešdiena, 27. novembris
Lauris, Norberts

Anna Strapcāne

Runāt par tabu tēmu - seksuālo vardarbību

Temats «seksuālā vardarbība» nenoliedzami Latvijā vēl ir tabu. To apliecina arī Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas (VBTAI) pieredze, tāpēc atkārtoti tiek rīkota telefonakcija Vardarbība nav mazs noslēpums. Runā par TO! Tās laikā bērni un jaunieši ir aicināti zvanīt uz bezmaksas uzticības tālruni, lai ziņotu un runātu par seksuālu vardarbību. Lai gan pērn akcijas laikā tikai neliela daļa zvanu bija saistīti ar seksuālo vardarbību, tās rīkotāji tomēr cer iedrošināt sabiedrību uzdrīkstēties meklēt palīdzību.

Pēc dienas pie dabas - uz slimnīcu

Četrus gadus veca meitenīte, kura lielāko dienas daļu dzīvojusies saulē. 36 gadus vecs vīrietis, kurš karstajā laikā sportojis. Vairāki vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem kļuvis slikti sabiedriskajā transportā. Šie ir tikai daži no karstā laika upuriem, kuri šogad jau nogādāti slimnīcā. Mediķi atzīst - lai gan gandrīz visiem ir zināms, kā sevi pasargāt karstajā laikā, cilvēki bieži pret to izturas vieglprātīgi.

Pēc dienas pie dabas - uz slimnīcu

Četrus gadus veca meitenīte, kura lielāko dienas daļu dzīvojusies saulē. 36 gadus vecs vīrietis, kurš karstajā laikā sportojis. Vairāki vecāka gada gājuma cilvēki, kuriem kļuvis slikti sabiedriskajā transportā. Šie ir tikai daži no karstā laika upuriem, kuri šogad jau nogādāti slimnīcā. Mediķi atzīst - lai gan gandrīz visiem ir zināms, kā sevi pasargāt karstajā laikā, cilvēki bieži pret to izturas vieglprātīgi. Piemēram, tieši dienas vidū, kad nedrīkst uzturēties saulē, pludmales ir vispilnākās.

Labāka augstākās izglītības finansēšanas sistēma - vien pēc pāris gadiem(3)

Tikai 2016.gads ir noteiktais termiņš, kad varētu sākt darboties jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis. Patlaban sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem notiek tā priekšlikumu izstrāde, tomēr nav zināms, vai valsts budžetā tam atradīsies papildu līdzekļi. Līdz ar to tiek izvērtēti visi iespējamie scenāriji, ceturtdien vēsta Diena.

Ar palīdzību no malas

Tikai 2016. gads ir noteiktais termiņš, kad varētu sākt darboties jaunais augstākās izglītības finansēšanas modelis. Patlaban sadarbībā ar Pasaules Bankas ekspertiem notiek tā priekšlikumu izstrāde, tomēr nav zināms, vai valsts budžetā tam atradīsies papildu līdzekļi. Līdz ar to tiek izvērtēti visi iespējamie scenāriji.

Plānots mainīt latviešu valodas eksāmenu vidusskolām(8)

Atmest ierasto testa daļu centralizētajā latviešu valodas eksāmenā vidusskolām un palikt tikai pie darba ar tekstu un domraksta - šāda ideja tiek apspriesta jau vairākus gadus un tagad sāk materializēties. Ieceri plānots realizēt pāris gadu laikā, trešdien vēsta laikraksts Diena.Jau šogad nedēļas sākumā notikušajā latviešu valodas eksāmenā, lai pārbaudītu skolēnu zināšanas, 1.

Plānots mainīt latviešu valodas eksāmenu vidusskolām

Atmest ierasto testa daļu centralizētajā latviešu valodas eksāmenā vidusskolām un palikt tikai pie darba ar tekstu un domraksta - šāda ideja tiek apspriesta jau vairākus gadus un tagad sāk materializēties. Ieceri plānots realizēt pāris gadu laikā. Dienas aptaujātie latviešu valodas skolotāji gan vēl nav pārliecināti, vai tā ir labākā pieeja, un norāda uz vairākiem riskiem.

Enerģijas dzērieni tāpat kā alkohols - no 18(30)

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nogādāts jaunietis, kurš enerģijas dzērienus lietojis kopā ar kafiju. Ar šādu dzērienu kombināciju puisis bija mēģinājis nakti palikt nomodā, tomēr no lielā kofeīna daudzuma jaunietim palicis slikti un viņš izsaucis ātro palīdzību. Turklāt - tā puisim nav bijusi pirmā reize, kad viņš nonācis līdzīgā situācijā. Slimnīcā jaunietis nogādāts ar ļoti ātru, neregulāru sirdsdarbību un augstu asinsspiedienu. Tikai pēc diennakts ārstniecības iestādē sirdsdarbība puisim atgriezās normas robežās.

Tāpat kā alkohols - no 18

Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS) nogādāts jaunietis, kurš enerģijas dzērienus lietojis kopā ar kafiju. Ar šādu dzērienu kombināciju puisis bija mēģinājis nakti palikt nomodā, tomēr no lielā kofeīna daudzuma jaunietim palicis slikti un viņš izsaucis ātro palīdzību. Turklāt - tā puisim nav bijusi pirmā reize, kad viņš nonācis līdzīgā situācijā. Slimnīcā jaunietis nogādāts ar ļoti ātru, neregulāru sirdsdarbību un augstu asinsspiedienu. Tikai pēc diennakts ārstniecības iestādē sirdsdarbība puisim atgriezās normas robežās.

Valsts nenovērtē, pacienti gan

Neskaitāmas pacientu vēstules ar labiem vārdiem un cieņas apliecinājumiem bija iemesls, kāpēc piektdien akcijas Meklējam labu ģimenes ārstu! noslēguma ceremonijā tika sumināti vismīļākie Latvijas ģimenes ārsti. Kopumā astoņiem mediķiem izteikta atzinība par ieguldīto darbu iedzīvotāju veselības veicināšanā un ārstēšanā. Svinīgais sarīkojums gan notika laikā, kad nule kā tieši ģimenes ārsti izteikuši neuzticību veselības ministrei par dramatisko situāciju veselības aprūpē.

Mainot izglītības standartus, varētu mainīties arī skolēnu slodze(35)

Lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība un samērā zemie skolēnu sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs ir iemesls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei mācību saturu pamatskolās un pēc tam arī vidusskolās balstīt uz konkrētu kompetenču apgūšanu, nevis zināšanu iekalšanu, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Apgūt prasmes, nevis faktus

Lielā mācību priekšmetu sadrumstalotība un samērā zemie skolēnu sasniegumi lasītprasmē, matemātikā un dabaszinātnēs ir iemesls Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) iecerei mācību saturu pamatskolās un pēc tam arī vidusskolās balstīt uz konkrētu kompetenču apgūšanu, nevis zināšanu iekalšanu. Tas nozīmē, ka ar laiku varētu samazināties mācību priekšmetu skaits, bet skolēnu reālās prasmes - pieaugt. Šāda iecere, iespējams, arī mainītu skolēnu slodzi. Patlaban gan nav pētījumu, vai pašreizējais skolēnu noslogojums ir pieņemams un atbilstošs mūsdienu prasībām.

Latvijā ik dienu insults nes septiņu cilvēku nāvi(9)

Latvijā ir divarpus reižu augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā un katru dienu ar šo slimību mirst apmēram septiņi cilvēki. Tomēr iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas par insulta riskiem un simptomiem, tāpēc ārstēšanās nereti ir novēlota. Veselības ministrija (VM) gan sola lielāku uzmanību pievērst profilaktiskiem pasākumiem, tomēr par konkrētiem risinājumiem pagaidām neviens nerunā, ceturtdien vēsta Diena.

Tikai dažas stundas, lai nebūtu par vēlu glābt

Latvijā ir divarpus reižu augstāka mirstība no insulta nekā vidēji Eiropas Savienībā un katru dienu ar šo slimību mirst apmēram septiņi cilvēki. Tomēr iedzīvotājiem joprojām trūkst informācijas par insulta riskiem un simptomiem, tāpēc ārstēšanās nereti ir novēlota. Veselības ministrija (VM) gan sola lielāku uzmanību pievērst profilaktiskiem pasākumiem, tomēr par konkrētiem risinājumiem pagaidām neviens nerunā.

FOTO: Droša velodzīve - Amsterdamas piemērs(14)

Izkāpjot no autobusa Nīderlandes lielākajā pilsētā Amsterdamā, gribas nedaudz apstāties un pavērot apkārtni. Pirmajā brīdī liekas - haoss. Visapkārt mudž velosipēdisti, pa vidu lavierē gājēji un turpat arī autobraucēji. Tomēr, uzmanīgi ieskatoties, var pamanīt, ka viss norit pēc labi izstrādātas kārtības - katram satiksmes dalībniekam ir sava speciāli atdalīta vieta, un neviens otram virsū nebrauc.

Aptiekā bez priekšrocībām(30)

Apmēram pēc pusgada spēkā varētu stāties noteikumi, kas aizliedz aptiekām piedāvāt klientu lojalitātes programmas. Tas nozīmē, ka aptiekās vairs nebūs īpašas atlaides klientu karšu īpašniekiem. Lielākā daļa nozares pārstāvju uzskata, ka no tā ieguvēji būs paši pacienti un samazināsies neracionāla zāļu lietošana. Paralēli gan tiek pausts arī viedoklis, ka tādējādi zudīs īpašā klientu apkalpošana un zāles paliks dārgākas, liecina laikrakstā Diena trešdien publicētais viedokļu apkopojums.

Ar inovācijām vairākus soļus priekšā

Lai gan Latvijā vēja ģeneratori nav sveši, tomēr, jau pirmajās minūtēs braucot caur Nīderlandes pilsētām, var saprast, ka tur izpratne par vēja izmantošanu enerģijas ieguvē ir citādāka. Gandrīz pie katras lauku privātmājas slejas vējdzirnavas, un kaut gan daļa no tām vairs nestrādā, tās arī liecina par nīderlandiešu atšķirīgo attieksmi pret vēja spēka izmantošanu.

Nīderlandē īpaša uzmanība velosipēdistu drošībai

Izkāpjot no autobusa Nīderlandes lielākajā pilsētā Amsterdamā, gribas nedaudz apstāties un pavērot apkārtni. Pirmajā brīdī liekas - haoss. Visapkārt mudž velosipēdisti, pa vidu lavierē gājēji un turpat arī autobraucēji. Tomēr, uzmanīgi ieskatoties, var pamanīt, ka viss norit pēc labi izstrādātas kārtības - katram satiksmes dalībniekam ir sava speciāli atdalīta vieta, un neviens otram virsū nebrauc.

Aptiekā bez priekšrocībām

Apmēram pēc pusgada spēkā varētu stāties noteikumi, kas aizliedz aptiekām piedāvāt klientu lojalitātes programmas. Tas nozīmē, ka aptiekās vairs nebūs īpašas atlaides klientu karšu īpašniekiem. Lielākā daļa nozares pārstāvju uzskata, ka no tā ieguvēji būs paši pacienti un samazināsies neracionāla zāļu lietošana. Paralēli gan tiek pausts arī viedoklis, ka tādējādi zudīs īpašā klientu apkalpošana un zāles paliks dārgākas.

Audzēt un lasīt sēnes kaut viesistabā(14)

Neiet pēc sēnēm uz mežu, bet novākt tās mājās kaut vai istabas vidū - šādu pieeju cilvēki izmanto gan Latvijā, gan citur pasaulē, piemēram, Nīderlandē. Kamēr Latvijā pie šādas domas vēl jāpierod, tikmēr Nīderlandē, atskaitot veikalu piedāvājumu, šis ir teju vienīgais veids, kā tikt pie sēnēm. Iemesls gan loģisks - Nīderlandē gandrīz nav mežu.

Grib, lai nauda seko skolotājam

«Skolotāji ir apvainojušies līdz sirds dziļumiem, jo mūs nenovērtē, negrib atzīt un par mūsu darbu atbilstoši samaksāt.» Dienai rūgtumu neslēpj Rojas vidusskolas skolotāja Virgīnija Mūrniece, kas kopā ar citiem apmēram 5000 pedagogu gājienā izrādīja savu neapmierinātību ar esošo situāciju. Lai gan Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) ir panākusi, ka no pirmā septembra pedagogiem samaksa par vienu darba likmi būs 420 eiro un papildu pienākumu apmaksa tiks nodrošināta 40% apmērā, tomēr izglītības darbinieki vēlas redzēt ilgtermiņa plānu un konkrētu darba samaksas paaugstināšanas grafiku.

Lasīt sēnes kaut viesistabā

Neiet pēc sēnēm uz mežu, bet novākt tās mājās kaut vai istabas vidū - šādu pieeju cilvēki izmanto gan Latvijā, gan citur pasaulē, piemēram, Nīderlandē. Kamēr Latvijā pie šādas domas vēl jāpierod, tikmēr Nīderlandē, atskaitot veikalu piedāvājumu, šis ir teju vienīgais veids, kā tikt pie sēnēm. Iemesls gan loģisks - Nīderlandē gandrīz nav mežu.

Atgriezties tagad vai nekad(37)

Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm.

Atgriezties tagad vai nekad

Lai gan Īrijā pavadīti astoņi gadi, tomēr Vītolu ģimene ar četriem bērniem pirms nepilna mēneša atgriezās Latvijā. Lēmums neesot bijis viegls, taču pieņemts bērnu dēļ. Pēc ģimenes sacītā, viņi ir pirmie gājputni, kas izpētīs situāciju Latvijā un pēc tam ziņos Īrijā palikušajiem draugiem un paziņām. Atgriezties ir gatavas vairākas ģimenes ar bērniem, taču galvenās bažas ir par izglītības sistēmas atšķirībām starp abām valstīm. Latvijā par šo problēmu gan ir zināms, un atbildīgā ministrija sola uzlabojumus.

Jaunu HIV gadījumu skaita ziņā Latvija drīz būs līdere(26)

340 jaunu HIV infekcijas gadījumu pērn un jau 80 reģistrētu inficēšanās gadījumu ar HIV šogad. Lai gan situācija pēdējos gados ir stabilizējusies un nav vērojams straujš inficēto cilvēku skaita pieaugums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija drīz apsteigs citas Eiropas Savienības (ES) valstis, pakāpjoties uz pirmo vietu jaunu inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Situācijas uzlabošanā cerības tiek liktas uz Veselības ministrijas (VM) izstrādāto profilakses un citu pasākumu plānu turpmākajiem diviem gadiem, tomēr tam nepieciešami vairāki miljoni eiro.

Jaunu HIV gadījumu skaita ziņā Latvija drīz būs līdere

340 jaunu HIV infekcijas gadījumu pērn un jau 80 reģistrētu inficēšanās gadījumu ar HIV šogad. Lai gan situācija pēdējos gados ir stabilizējusies un nav vērojams straujš inficēto cilvēku skaita pieaugums, tomēr prognozes liecina, ka Latvija drīz apsteigs citas Eiropas Savienības (ES) valstis, pakāpjoties uz pirmo vietu jaunu inficēšanās gadījumu skaita ziņā. Situācijas uzlabošanā cerības tiek liktas uz Veselības ministrijas (VM) izstrādāto profilakses un citu pasākumu plānu turpmākajiem diviem gadiem, tomēr tam nepieciešami vairāki miljoni eiro.

Slimnīcas atkal brīdina par naudas problēmām gada nogalē(13)

Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no otrdien valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Naudas trūkums slimnīcām radīs problēmas gada nogalē

Gada pēdējie mēneši slimnīcām varētu būt smagi. Šāds secinājums izriet no vakar valdībā pieņemtā lēmuma pagaidām nepiešķirt gandrīz 14 miljonus eiro slimnīcām infrastruktūras uzturēšanai un pacienta iemaksu mazināšanai, bet skatīt to atkārtoti augustā. Tas gan nozīmē, ka pacientu parādi ārstniecības iestādēm varētu tikai palielināties un, iespējams, slimnīcas nevarēs nodrošināt pacientiem pakalpojuma apjomu vismaz pagājušā gada līmenī.

Dublinas centrā latvieši atzīmēs Latvijas neatkarības atjaunošanas dienu(11)

Lai atzīmētu Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienu un par šiem svētkiem atgādinātu Īrijas latviešiem, 4. maijā Dublinas vecpilsētā Temple Bar notiks Latvijas kultūras dienas pasākumi. Plānots, ka tos apmeklēs vairāki simti Latvijas valstspiederīgo, kuri dzīvo Īrijā, kā arī pasākumos piedalīsies Īrijas latviešu radošie dejo kolektīvi, kori, bērni no latviešu nedēļas nogales skoliņām un citi – kopā 229 dalībnieki.

Vides pieejamības jautājums Latvijā vēl klibo

Trīsdesmit gados, ko Lielbritānijas iedzīvotājs Bakingemas Universitātes profesors Pīters Kuks ir pavadījis ratiņkrēslā, viņš ir apceļojis gandrīz visu pasauli. Viesodamies pāris dienu Latvijā, viņš Dienai uzsver, ka cilvēki ratiņkrēslā ceļo tikpat daudz kā citi. Tāpēc ikvienā valstī īpaša uzmanība ir jāpievērš vides pieejamībai. Pēc viņa novērojumiem Latvija ir uz pareizā ceļa, tomēr joprojām ir problēmas, kuras vajadzētu risināt.