Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Aktuāli
Rīgā -20 °C
Skaidrs
Pirmdiena, 2. februāris
Spīdola, Sonora

Ieva Štāle

Latvieši ir visur!

"Dzīvojot Latvijā, mums ir grūti iejusties reemigrantu situācijā un apzināties, cik sarežģīta ir atgriešanās Latvijā pēc daudzu gadu prombūtnes. Cilvēkiem, kuri vēlas atgriezties, nedrošība ir pat par tik vienkāršām lietām kā pieteikšanās pie ārsta, darbā; ārvalstīs dzimuša bērna iekārtošana pirmsskolas iestādē un skolā. Jārisina jautājumi - kā juridiski pareizi veikt pārcelšanos, kāda ir nodokļu politika un pabalstu sistēma Latvijā. Ilgstoši dzīvojot ārpus Latvijas, šie cilvēki vairs neorientējas Latvijas situācijā. Tas būtu diezgan līdzīgi, kā mums pašiem pārcelties uz dzīvi citā valstī," atzīst Daina Šulca, Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Viņa pati Latvijā atgriezusies pēc vairākiem Dānijā pavadītiem gadiem.

Rīdzinieks, kurš neiederas Rīgā

"Man jau augstskolā mācīts, ka multimediju jomā tehniskās prasmes, pogas spaidot, nenoliedzami ir svarīgas, bet tad tu kļūsti par tehnisko speciālistu. Tāpēc ir svarīgi domāt par saturu, iet sava darba radošo ceļu. Man nav plānotas karjeras kāpnes, es nezinu, kurp vedīs mans ceļš. Man nav ilgtermiņa plāna ar konkrētiem spēles noteikumiem – neteikšu, ka tas ir pareizi, bet tas ir mans ceļš," saka fotogrāfs un dabas un tūrisma filmu veidotājs Arvīds Barānovs, kurš savas ieceres realizē dabas filmu studijā Eaglewood Pictures – tas ir ģimenes uzņēmums.

Es esmu savā vietā!

Ar Ingunu Lūkinu Siguldas viesu mājā Vālodzes tiekamies pašā pavasara plaukumā. Pirms gada kopā ar dzīvesbiedru Vinci Blampiedu viņa atgriezās Latvijā no Apvienotās Karalistes Kroņa īpašumam piederošās Gērnsijas salas. Cerību pilni šeit veidot mierpilnu, komfortablu turpmāko dzīvi. Vince bijis tas, kurš ierosinājis pārcelties uz Latviju! Iegādājušies Vālodzes, veiksmīgi uzsākuši viesu mājas biznesu, taču Covid-19 pandēmija to apturējusi. Bet saimnieki nesēž klēpī saliktām rokām – pie guļbaļķu ēkas ar astoņiem numuriņiem, plašu viesu zāli un teritorijas iekopšanas darāmā ļoti daudz. Un viņi ir darītāji.

Augu valstībā dīkstāve nav pieļaujama ne brīdi

Līdzīgi kā daudzas nozares, arī dārzkopību, tai skaitā stādaudzētāju jomu, ir ietekmējusi saistībā ar Covid-19 izplatības risku ieviešanu noteiktā ārkārtas situācija. Augus gan jaunais koronavīruss neskar, tie prasa kopšanu, pavairošanu, pārstādīšanu, podošanu atbilstoši augšanas ciklam neatkarīgi no tā, kas notiek cilvēku pasaulē. Patlaban ir vērojami sarežģījumi, taču, kā atzīst Stādu audzētāju biedrības vadītājs Andrejs Vītoliņš: par laimi, tie ir pārvarami.

Koka mājas kļūst aizvien pieprasītākas arī Latvijā

Būvējot jaunas ēkas vai iegādājoties jaunus mājokļus, Latvijā un citur pasaulē cilvēkiem arvien būtiskāki kļūst to energoefektivitātes rādītāji. Tāpat pakāpeniski aug pieprasījums pēc koka moduļu mājām, kuras tiek būvētas no ekoloģiski tīriem materiāliem, ir drošas un izturīgas, turklāt šī tehnoloģija tiek uzskatīta par ekonomiskāko un arīdzan ātrāko privātmāju būvniecības procesā.

Ar uzņēmību, pieredzi un klientu loku pāriet citā kvalitātē

Daudziem labi pazīstamajā zivju tirdziņā Ragaciemā kopš pērnā gada jūnija durvis vērusi Satikšanās vieta Skudras, kurā saimnieko uzņēmēja, SIA Kuģenieki īpašniece Agnese Skudra. Vietējie iedzīvotāji un arī daudzi iebraucēji viņas ražoto produkciju bija iecienījuši jau pirms vairākiem gadiem, kad dažādus gaļas kūpinājumus te varēja iegādāties mazā, necilā kioskā. Savu biznesu Agnese uzsākusi brīdī, kad bija jūtama iepriekšējā ekonomiskā krīze – ap 2008. gadu.

Uzņēmējdarbība Raunas pusē attīstās. Ja dara to, kas patīk, tad sanāk izveidot biznesu

Raunā bijušās aptiekas telpās interesentiem atvērts SIA Latvijas ķiploks veikaliņš. Tā ir Sintijas Rudes izlolota un gadiem ilgi testēta uzņēmējdarbības ideja. Pašlaik no Latvijā audzētiem ķiplokiem tiek ražots plašs produktu klāsts, sākot ar garšvielām un dažādām tējām, beidzot ar ķiploku šokolādi, t. s. kompetēm un pat ķiploku saldējumu.

Mainoties darba videi, mainās arodslimību riski

Sabiedrības novecošana, globalizācijas ietekme uz ekonomiku, globālās vides pārmaiņas, līdz ar to arī darba vides izmaiņas – šie faktori mūsdienās būtiski ietekmē arodveselības jomu, liekot domāt par jauniem izaicinājumiem gan arodveselības ārstiem, gan darbspējīgajai sabiedrības daļai, jo darba vide nemitīgi attīstās, parādās jauni riska faktori.

Aug un attīstās, pateicoties komandas zināšanām

Patlaban Covid-19 aizvien straujākā izplatība un tās mazināšanai ieviestie pasākumi ir radījuši lielu nedrošību par nākotni cilvēkiem daudzās valstīs un, protams, arī Latvijā, taču līdz šim koka logu ražošanas uzņēmums Arbo Windows ir veiksmīgi attīstījies un nostiprinājis savu nišu gan vietējā, Latvijas, gan arī eksporta tirgos.

Vecmāmiņa uz pilnu slodzi

"Visu laiku esmu kustībā. Ja cilvēks kustas, viņš tik ātri nenoveco," uzskata Zina Aksjonova. Pērn viņa piedalījās konkursā Vecmāmiņa 2019. Tas bijis lielisks piedzīvojums un Zinai palīdzējis kļūt atvērtākai, komunikablākai. Konkursā viņa ieguva titulu Vecmāmiņa Dāma. Viņa ir šuvēja. Dzīvo Tukumā un daudz laika velta savām trim mazmeitiņām.

Ievārījumu biznesā ar sirdi, rokām un radošu domāšanu(9)

Mana pirmā iepazīšanās ar SIA Atasco produkciju Zelta zaptes notika kādā tirdziņā Vecrīgā. Piemēram, Siera našķis – ievārījums, kura sastāvā ir plūmes, āboli, pīlādži un ērkšķogas, bet kā garšvielas pievienots gan oregano, gan baltie pipari, gan ķimenes! Turklāt 60% šajā našķī ir ogu, un tas ir bez E vielām. Mazās burciņas ir tik glīti noformētas, ka var pasniegt kā dāvanu, kuru dažam labam saņēmējam kā skaisti noformētu produktu cienītājam būtu pat žēl atvērt.

Krustpils pusē atklātajā finiera rūpnīcā darbinieku netrūkst

Pērn novembrī Krustpils novadā tika atklāta AmberBirch kokapstrādes rūpnīca, kurā tiek ražots bērza finieris. Kāpinot jaudu, rūpnīcā gada laikā plāno pārstrādāt līdz 100 tūkstošiem kubikmetru finierkluču, saražojot līdz 40 tūkstošiem kubikmetru finiera. Produkcija tiek realizēta Dienvidaustrumāzijā, bet drīzumā plānots uzsākt pirmās piegādes Eiropas valstu pircējiem. Šis ir viens no lielākajiem investīciju projektiem reģionā – rūpnīcas izveidē investēti vairāk nekā desmit miljoni eiro.

Man patīk redzēt visu skaisto(1)

"Man patīk redzēt visu skaisto," saka jūrmalniece Inta Saksone. Viņas 43 gadus ilgais darba mūžs aizritēja Latvijas Nacionālajā simfoniskajā orķestrī, kur Inta bija altiste. Klavieres viņa joprojām spēlē – gan mājās, gan Jūrmalas Kauguru Dienas centrā, kur Inta darbojas kā klaviermeistare senioru ansamblī Dardedze. Vijole gan devusies pelnītā atpūtā kopā ar tās saimnieci, taču šo savu mūzikas instrumentu Inta Saksone ne mirkli nav gribējusi pārdot – pārāk tuvs, sirdij dārgs. Mūzikā viņa atgriežas, izmantojot arī mūsdienu tehnoloģiju iespējas. Intai ir planšete, ar kuras palīdzību var klausīties pasaules skaistākos klasiskās mūzikas garadarbus.

Rada produktu, kas saistīts ar vietu, vidi un cilvēkiem

Pašā Kuldīgas centrā, rātslaukuma rajonā atrodama kafejnīca Kursas zeme. Šajās telpās atrodas arī kafijas grauzdētava Curonia Coffee Roasters, kur top zīmola Curonia kafija no Centrālamerikas un Āfrikas zaļajām kafijas pupiņām. Kafejnīcā saimnieko Dzintra un Ingmārs Lādeni, kafijas grauzdētavā – Klāvs Šlakorcins.

Ir pienācis laiks būt drosmīgai!(14)

"Man ir pārliecība, ka man ir pietiekami daudz prasmju, esmu gudra un spējīga, un varu atkal mācīties apgūt ko jaunu," par dzīves un biznesa iespējām, atgriezusies Latvijā no Anglijas, saka Nelda Blūma.

Manā valstī viss ir kārtībā(42)

"Pie mums ir skaisti! Vajag ieraudzīt tās lietas, ka te ir labas. Bet pret sliktajām lietām vajag cīnīties un tās risināt – arī balsot un protestēt," uzskata Līva Engere. Kopš atgriešanās Latvijā pēc vairākiem ASV pavadītiem gadiem viņa strādā uzņēmumā Magebit, kur ir web lapu testētāja un kvalitātes speciāliste. Ar darbu Līva ir apmierināta, jo te saredz izaugsmes iespējas, taču nenoliedz iespēju vēl kādreiz doties plašajā pasaulē.

Dziļi elpojot, labas domas domājot

"Jo vecāks paliec, jo lielāki plāni," smej Ilze Fiseiska, raksturojot savu pašreizējo dzīves posmu. Ar viņu tiekamies Jūrmalā, Kauguros, kur pēc atgriešanās no teju 30 Maskavā pavadītiem gadiem Ilze iekārtojusi savu dzīvokli. Ja citām tikpat elegantām dāmām vājība varētu būt dārgakmeņi, Ilzei tā ir smalku, greznu trauku kolekcija – daži no tiem ir muzeja vērti eksponāti. Daiļliteratūru viņa nelasa, vairāk saista vēsture. Taču arī brīvā laika nav daudz – Ilze dzied Jūrmalas jauktajā korī Lira, nūjo, saviem koristiem organizē ekskursijas un vēl Kauguru krievvalodīgo iedzīvotāju grupiņai dienas centrā māca latviešu valodu un Imanta Ziedoņa dzeju no galvas, un tā nu ir Ilzes pašas iniciatīva.

Latvijā cilvēki domā daudz radošāk(13)

"Man patīk būt daļai no uzņēmuma komandas, patīk cilvēki, ar kuriem strādāju. Esmu vienkārši laimīga!" atzīst Renāte Petride. Pēc 13 Kiprā pavadītiem gadiem viņa atgriezusies Latvijā un strādā SIA Deloitte Latvia finanšu konsultāciju nodaļā par konsultanti. Šis uzņēmums ir viena no vadošajām profesionālo pakalpojumu organizācijām Latvijā, kas sniedz audita, nodokļu, juridiskos, finanšu konsultāciju un uzņēmuma riska konsultāciju pakalpojumus.

Mācīšanās kopā motivē

Digitālās zināšanas nav tikai e-pakalpojumi un ērtības, tā ir arī komunikācija starp paaudzēm un kopīgas valodas atrašanas ar bērniem un mazbērniem. Arvien vairāk senioru apzinās, ka, apgūstot digitālās lietas, viņi var kļūt komunikablāki un vairāk iekļauties sabiedrības norisēs, atzīst Ņina Priede, Rīgas aktīvo senioru alianses (RASA) pārstāve un digitālā aģente.

Atlaist, iet tālāk un sākt visu atkal no nulles(14)

Ar Zaigu Matvejāni tiekamies Pestīšanas armijas sociālajā centrā Rīgā, kur viņa strādā kā sociālā darbiniece. Pārliecināta kristiete Zaiga ir kopš 17 gadu vecuma. "Palīdzēt ir mans aicinājums, citādi nav iespējams šādā profesijā strādāt," viņa atzīst. Pēc septiņiem Skotijā pavadītiem gadiem 2016. gadā Zaiga atgriezās Latvijā un tagad palīdz bezpajumtniekiem, mazturīgajiem, dzīves grūtībās nonākušajiem – ar padomu, sniedzot morālu atbalstu, palīdzinot risināt juridiskus jautājumus un gādājot, lai šie ļaudis kaut reizi dienā var ieturēt siltas pusdienas.

Par Madagaskaras pingvīniem, lekšanu Daugavā un pleca sajūtu(4)

"Cilvēks jebkurā valstī ir atbildīgs par savu dzīvi, lai kur viņš dzīvotu," uzskata Ramona Liepiņa – Krauja, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) pārraudzībā esošā Rīgas plānošanas reģiona reemigrācijas koordinatore. Kaut dažkārt arī nakts vidū viņa ar savu auto dodas uz lidostu sagaidīt kādu, kurš atgriežas uz dzīvi atpakaļ Latvijā un nākas organizēt pat latviešu sievietes ekstrēmu pārcelšanos no Spānijas uz Latviju no trakoti greizsirdīga un vardarbīga vīra, tāpat risināt nakts telefonsarunas ar Ameriku un Austrāliju un – gluži kā mamma – uzklausīt arī bēdas un asaras, viņa sevi tā nesauc. "Esmu tā, kas cilvēkam var dot reizēm tik nepieciešamo pleca sajūtu. Būt atbalsta persona, mentors. Jā, šajā darbā esmu ieguvusi arī jaunus draugus," apliecina Ramona.

Vai klimata pārmaiņas atņems mums svētku eglīti?(11)

Pašlaik Latvijā tiek izstrādāta stratēģija klimata neitralitātes sasniegšanai periodam līdz 2050. gadam, un tās mērķis ir radīt stimulus pārejā uz mazietilpīgu oglekļa attīstību, ņemot vērā vides, ekonomiskos un sociālos aspektus. Klimats gan mainās ātrāk par cilvēces centieniem pārmaiņas apturēt. Tas nozīmē arī nepieciešamību pielāgoties klimata pārmaiņām dažādās tautsaimniecības nozarēs, tai skaitā mežsaimniecībā. "Klimata pārmaiņu kontekstā pasaulē runā par riskiem, bet maz tiek skarti jautājumi par iespējām. Latvijas mežsaimniecībā ir arī iespējas," atzīst Valsts mežzinātnes institūta Silava direktors Jurģis Jansons.

Ja būs labi, tad redzēs, kā būs(9)

Kronvalda parkā, atceļā no darba, bieži redzu kādu vīrieti – spēka gados, ar iedzīvi divos maisos "apkrāvies", tomēr lasām grāmatu. Lasām grāmatu! Citreiz viņš risina krustvārdu mīklas – pildspalva un žurnāls, tātad, ir! Bet Pestīšanas armijas nodarbībās un virtuvē, kur plkst. 13 pasniedz pusdienas, tādu ir daudz. Pārsvarā sievietes, mātes senioru vecumā. Bet ir arī vīrieši spēka gados. Viens, kurš Latvijā atgriezies no Zviedrijas, ir laimīgs lūgt sociālajai darbiniecei viņas tālruni, lai sazinātos ar meitu: "Meitiņ, viss kārtībā!” Un tad sev paglauda vēderu: "Cik labi, ka bērni nav novērsušies! Ka meita runā... Tagad varu iet gulēt mierīgi, tas silda sirdi." Iet gulēt nozīmē šovakar atrast mājas bezpajumtnieku patversmē. Pie gultasvietas var tikt, sākot no plkst. 17.

Glābjot dabu, mēs glābjam paši sevi(4)

Šogad vasaras nogalē Latvijas polārpētnieki atgriezās no savas septītās ekspedīcijas – tā notika Svalbārā. Viņi pabijuši arī Islandē, Grenlandē un Antarktikā, pētot ledājus, to gultnes reljefu, ledus struktūru un arī kušanas procesus, kopumā ledus valstībā pavadot aptuveni 120 dienas.

Latvijā ir iespējams efektīvāk izmantot ūdens resursus(7)

Pateicoties Latvijas ģeogrāfiskajam novietojumam, esam raduši domāt, ka ūdens resursu trūkums nav mūsu teritorijai raksturīga problēma. Taču straujās klimata pārmaiņas un pārmērīga ūdens patēriņa tendences Eiropā un arīdzan Latvijā liek domāt par ūdens resursu izmantošanas paradumu maiņu jau tuvākajā nākotnē.

Atvērusi savā dzīvē jaunu grāmatu. Zelta vāciņos(8)

Ar Santu Kļavu tiekamies viņas omulīgajā studijā Kuldīgā – jaunā sieviete nupat atgriezusies no atpūtas Bali un jau nākamās dienas laikā paguvusi izdekorēt telpu, jo vēl nākamajā dienā pēc mūsu sarunas šeit ieradīsies kliente uz fotosesiju Ziemassvētku noskaņās. Santa ir floriste un pasākumu dekoratore: "Puķes ir mana meditācija. Kad es pieskaros puķei, es meditēju."

Kā izdodas tik daudz smaidīt?!(10)

Šogad novembrī paiet gads, kopš Antra Ozoliņa atgriezusies Latvijā, bet, runājot par pērnā gada rudenī piedzīvotajām izjūtām, izrādās, ka viņa šeit bijusi, lai piedalītos 13. Saeimas vēlēšanās 6. oktobrī. Staigājusi pa Jūrmalu, Kauguriem, un ienākusi kādā šūšanas darbnīcā – apvaicāties, vai nevajag šuvējas. Vajag! Antra atgriezusies Lielbritānijā, mēneša laikā pieņēmusi lēmumu - sakravājusi mantas, pārdevusi tur viņai piederošo šūšanas darbnīcu un pārcēlusies uz Jūrmalu. "Doma par atgriešanos bija, bet nedomāju, ka tas notiks tik ātri," vaļsirdīgi teic Antra.

Izveidota Siltumnīca, kur audzēt jaunas, zaļas idejas

Patlaban Eiropas Savienības ieviestā klimata politika ir virzīta uz vismaz 80% siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju samazināšanu līdz 2050. gadam. Viens no lielākajiem izaicinājumiem tajā ir oglekļa mazietilpīga attīstība, kas nozīmē pāreju uz tādu ekonomiku, kas rada minimālas SEG – sevišķi oglekļa dioksīda (CO2) –, emisijas, kā arī saglabā un vairo CO2 piesaisti. Nozīmīgākie emisiju samazināšanas pasākumi Latvijā jāveic enerģētikā, transportā un lauksaimniecībā.

Visi mēs nākam no bērnības

''Visi mēs nākam no bērnības,'' saka Marija Janvāre. Viņu satiekam Jūrkalnē pagasta pārvaldes mājā, kur 20 gadsimta 60. gados bijusi Jūrkalnes skola. Te tagad Marijas kundze ierodas ik ceturtdienu. Mūsu tikšanās dienā uz galda stāv jau iedzeltējuši pagasta avīzes Maģie Suiti numuri. Marijas kundze datorā raksta vēsturiskus atmiņu stāstus par Jūrkalnes cilvēkiem. Viņa pati sava darba mūža nozīmīgākos gadus aizvadījusi kā Jūrkalnes pamatskolas direktore. Tagad plauktos sagūlušas biezas mapes ar savākto novadpētniecības materiālu, kādi 100 darbi par Jūrkalni – tas ir seniores sirdsdarbs.