Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Inese Liepiņa

Ne visi dokumenti ir vērā ņemami(8)

Latvijas iestādes aizvien biežāk saskaras ar dokumentiem, kurus ir izdevušas neatzīto valstisko veidojumu un teritoriju varas iestādes vai kuros ir iekļauta informācija par starptautiski neatzītu pārvaldes struktūru realizētu kontroli, liecina Ārlietu ministrijas (ĀM) rīcībā esošā informācija. Piemēram, dokumenti, kas izdoti Krievijas okupētajā Krimas pussalā vai arī tādos starptautiski neatzītos valstiskos veidojumos kā Piedņestras Moldāvu Republika Moldovā, Dienvidosetijas Republika Gruzijā un citas, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Jaunā veidolā atdzims Zaķusalas TV tornis(5)

Īsi pirms Lieldienām tika parakstīts līgums par būvprojekta izstrādi Zaķusalas TV tornim, tā dodot startu ievērības cienīgam pārbūves projektam. Plānots, ka pēc pieciem gadiem tornis un tā apkārtne iegūs pavisam jaunu elpu, lai ne vien nodrošinātu labāku vidi pašreizējiem darbiniekiem, bet arī vērtu durvis vērienīgām apmeklētāju plūsmām. Torņa vizuālais tēls būtiski netiks mainīts, vienīgi papildināts, savukārt apkārtne gan piedzīvos redzamas pārmaiņas.

Militārās iemaņas jau skolā(19)

Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Aizsardzības ministriju nākusi klajā ar priekšlikumu kā vienu no obligātajiem izvēles priekšmetiem vidusskolās ieviest valsts aizsardzības mācību, kur cita starpā skolēni varēs apgūt arī iemaņas apieties ar ieročiem. Diskusijas par šo tēmu bijušas arī iepriekš, taču šoreiz jautājumu apspriež jau nopietnāk. Atbildīgās amatpersonas gan atzīst, ka priekšā vēl daudz darāmā. Savukārt daļa Dienas uzrunāto vidusskolu direktoru par konkrēto ieceri nav sajūsmā – skolēni jau tā ir pārāk noslogoti.

Viena mēle visām tautām(1)

Mēdz teikt, ka visi cilvēki smejas un raud vienā valodā. Taču tieši valoda bieži ir arī lielākā barjera ļaužu starpā. Līdzīgi domāja poļu ārsts Ludviks Zamenhofs, kurš, lai satuvinātu tautas, XIX gadsimta beigās radīja esperanto. Lai gan tā neattaisnoja sākotnējās cerības un šodien nav uzskatāma par vispasaules valodu, tomēr aktīvistu, kas joprojām ļauj esperanto dzīvot, netrūkst arī mūsdienās

Pašvaldības bez parādiem neiztiek(4)

Mēdz teikt, ka parāds nav brālis, taču reizēm tieši aizlienēta nauda var palīdzēt izaugsmei. Latvijā šobrīd nav nevienas pašvaldības, kurai nebūtu parādsaistību, kas ņemtas, lai attīstītos, jo savu līdzekļu vienkārši nepietiek. Pēc Latvijas pašvaldību savienības (LPS) pārstāves Lāsmas Ūbeles teiktā, visticamāk, tuvākajos gados arī nebūs novērojama situācija, kad kāda pašvaldība būs brīva no parādiem, piektdien lasāms laikrakstā Diena. Šobrīd kopējā pašvaldību aizņēmumu summa ir virs viena miljarda eiro. Lai gan atsevišķām pilsētām parādi mērāmi vairākos miljonos, to vadītāji apgalvo, ka jūgu nejūt – nauda aizlienēta, apzinoties savas iespējas.

Pēdējais apsūdzētais attaisnots(18)

Pirms astoņiem gadiem 2009. gada 13. janvārī teju desmit tūkstoši cilvēku pulcējās uz protesta akciju Doma laukumā, lai nevardarbīgā veidā pieprasītu Saeimas atlaišanu. Tomēr sākotnējais miermīlīgais plāns izgāzās, un pēc protesta akcijas Vecrīgā sākās grautiņi – tika izsisti logi vairākām ēkām, tajā skaitā stipri cieta Saeimas nams, un tika aplaupīts Latvijas balzama veikals. Masu nekārtībās piedalījās vairāki simti cilvēku, no kuriem daudzi bija alkohola reibumā. Tovakar tika aizturētas 126 personas, 30 cilvēkiem, kas cieta sadursmēs, pie Saeimas tika sniegta medicīniskā palīdzība, bet slimnīcā ar dažādām traumām ievietoja 28 cietušos. Izmeklēšanā secināts, ka grautiņus nav organizējuši konkrēti cilvēki, bet nemieri sākušies stihiski un attīstījušies kā pūļa efekts.

Rīkojoties gudrāk, pašvaldības varētu ietaupīt tūkstošus(6)

Valsts kontrole (VK) nule kā pabeigusi divas apjomīgas revīzijas par maksas pakalpojumiem un administratīvo resursu izlietojumu pašvaldībās. Rezultāti nav iepriecinoši – pašvaldības bieži savus resursus izmanto neekonomiski. Katrā no divdesmit apskatītajiem novadiem identificētas arī problēmas, kas jārisina, lai finanses tiktu izlietotas ne vien lietderīgi, bet arī likumīgi. Rūpīgāk plānojot izdevumus, būtu iespējams ietaupīt tūkstošiem eiro.

Skatīt nākotni lopu vagona logā(8)

"Tur stacijā, netāl’ no Rīgas, tur stāvēj’ restēm kalti vagoni. Tur vīrus atšķīra no sievām, tur bērnus ņēma vecākiem. Tad sākās vaimanas un raudas, tad straumēm plūda asaras. Tie nebij’ cilvēki, bet zvēri, kas sita, grūda, raustīja," skan dzejas rindas, ko savulaik pierakstījis viens no tā sauktajiem Sibīrijas bērniem Jānis Lapiņš. Dzejoli, esot svešumā, sacerēja viņa tēvs, arī Jānis Lapiņš, kurš to teju katru dienu klusi dungoja, darot ikdienas darbus. Vīrietim šie nav vien parasti vārdi, katrs no burtiem uz papīra sev līdzi nes atmiņas par savulaik salauzto likteni.

Datu atklātība pašvaldībās klibo(6)

Noraidoša attieksme, vairākkārtēja skaidrošanās, iesniegumu rakstīšana – ar šīm un vēl citām problēmām nākas sastapties, lūdzot pašvaldībām sniegt informāciju par pašvaldību deputātu domes sēžu apmeklējumu no protokola, kam pēc likumā noteiktā būtu jābūt publiski pieejamam.

Ilgā cīņa tomēr ļauj ģimenei palikt kopā(94)

"Tā ir labākā dzimšanas dienas dāvana," par savu nule kā iegūto termiņuzturēšanās atļauju Latvijā saka gambietis Džallo Abduls. Diena pēdējo mēnešu laikā vairākkārt vēstījusi un sekojusi līdzi puiša un viņa aizbildnes cīņai ar birokrātiju par tiesībām šeit palikt. Vēl pavisam nesen Džallo savu astoņpadsmito dzimšanas dienu, kas bija šīs nedēļas sākumā, gaidīja ar satraukumu – šajā datumā stātos spēkā rīkojums par viņa izraidīšanu no valsts. Taču dažas dienas pirms pilngadības sasniegšanas, pateicoties ģimenes un brīvprātīgo juristu neatlaidīgajiem pūliņiem, puisim tomēr izdevies saņemt atļauju palikt Latvijā vēl uz pieciem gadiem, lai pabeigtu skolu.

Kavē, kad vien iegribas, vai domes sēdes nesasauc vispār(3)

Pētot Latvijas pašvaldību domes deputātu sēžu apmeklējumu, var secināt, ka kopumā 114 deputāti jeb seši procenti no tiem, kas visa sasaukuma laikā piedalījušies domes darbā, apmeklējuši mazāk nekā 60% sēžu. Četru gadu garajā periodā tas kopumā ir ne mazāk kā pusotra gada. Turklāt, lai gan likums Par pašvaldībām nosaka, ka "domes kārtējās sēdes sasauc priekšsēdētājs ne retāk kā reizi mēnesī", ne visur šī norma tiek ievērota, attaisnojoties, piemēram, ar to, ka jūlijs ir atvaļinājumu laiks, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Domnieki darbā neparādās gadiem(13)

"Es nevaru iet uz domes sēdēm, jo man ir jāpelna nauda pašam savā privātajā biznesā," pārliecināti saka Skrundas novada domes deputāts Ainars Piļeckis, kas pagājušajās vēlēšanās startēja no Vienotības saraksta. Vīrietis šā sasaukuma laikā no 2013.gada jūlija līdz 2016.gada novembrim ar savu klātbūtni kolēģus pagodinājis mazāk nekā pusē sēžu. Taču viņš šajā ziņā nav unikāls, citās pašvaldībās atrodami deputāti, kas sēdes apmeklē vēl retāk.

Mīla pie frontes līnijas

Leģionāra Dāvida Buša (23.03.1909.–29.09.1981.) jau sen kā vairs nav starp mums, taču par viņa dzīvi Otrā pasaules kara laikā joprojām stāsta nu jau pajukusi rūtiņu klade, kurā vīrietis dienu pa dienai aprakstījis apkārt notiekošo. Starp sprāgstošu bumbu blāzmām sirds toreiz radusi mierinājumu mīlestībā, kurai gan nebija lemts garš mūžs.

10 gadu neredzēts ciemiņš(34)

Liels bija Liānas, kāda Imantas daudzdzīvokļu nama iemītnieces, izbrīns, pasta kastītē atrodot paziņojumu, kas vēstīja, ka sievietei ir zemes nomas maksas parāds par laika posmu no 2008. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim. Summa nav maza – vairāk nekā 400 eiro. Sākotnēji šķitis, ka tas ir joks vai kārtējais ļaundaru krāpniecības mēģinājums, taču pēcāk noskaidrojies, ka paziņojumā teiktais ir taisnība un nauda jāsamaksā divu nedēļu laikā. Turklāt Liāna nav vienīgā parādniece, līdzīgā situācijā nonākuši teju 700 citu dzīvokļu īpašnieki, pirmdien vēsta avīze Diena.

Jau gadiem nerod kopsaucēju psihologu nozares regulējuma jautājumā(6)

Pēdējos desmit gados bijuši vairāki centieni izstrādāt likumu, kas ļautu sakārtot Latvijas psihologu nozares darbību, taču dažādu nesaskaņu dēļ līdz spēkā esošam regulējumam tā arī nav sanācis nonākt. Tomēr skaidrs, ka ļaut psihologiem strādāt likumdevēja neregulētā vidē nav prātīgi, ņemot vērā faktu, ka viņi, piemēram, gatavo atzinumus policijai un bāriņtiesām, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Dažas vienkāršas patiesības. Saruna ar ekspremjeru Māri Gaili(37)

"Naudas faktors nav būtisks. Ideja ir svarīgāka. Tā jau vienmēr saka, un cilvēki to neuztver nopietni, bet tā ir. Labām idejām vienmēr atrodas nauda, jo ir cilvēki, kam tā ir, bet nav nevienas idejas," intervijā Inesei Liepiņai apgalvo Māris Gailis, kurš arī nevairās no birkas "ekspremjers" - viņam tā pat patīk. Piektdien jau trešo gadu pēc kārtas Liepājā norisināsies radošo industriju konference Subject Creativity. kurā uzstāsies arī Gailis.

Runā vietējais Ķīnas mūris(3)

Par Ķīnas mūri iesauktā necilā paskata, bet milzīgā apjoma dzelzsbetona dzīvojamā ēka Purvciemā maz atšķiras no citiem līdzīgiem padomju laika Rīgas namiem. Garām skrienoši kaimiņi, par kuriem zināms tikai tas, ka tie reizēm māk padot labrītu, tantes uz soliņiem, kuras domā, ka par visiem zina visu, un pa kādam nerātnākam pusaudzim ar krāsas baloniņu, kurš naktīs atbrīvo sevī dusošo mākslinieku. Taču, gluži kā īstais Ķīnas mūris, kura ikkatrā pakāpienā mīt stāsts, arī šā nama sienas aiz katra dzīvokļa durvīm slēpj simtiem cilvēku piedzīvoto, bet plašākai publikai nepateikto. Vismaz līdz šim. Šos stāstus atklāt mēģināja režisore Krista Burāne izrādē Robežas. Lai gan izrādes jau beigušās, ne tikai tās skatītāju, bet arī varoņu – Purvciema iedzīvotāju – iespaidi par dalību tajās turpina dzīvot, viņu stāsti nekur nepazūd un arī rosina uz pārdomām – cik atvērti ikdienā esam, un kādas robežas paši sev būvējam.

Igaunija lūdz pretgripas zāles(1)

Saslimstība ar gripu Igaunijā šogad izvērsusies neplānotā apjomā, Dienai norāda kaimiņzemes Veselības ministrijas (VM) pārstāvis Illars Kaljumee. Šī iemesla dēļ strauji izsīkst recepšu medikamentu krājumi. Lai neiedzīvotos situācijā, kad sasirgušajiem pacientiem nav pieejamas zāles, Igaunija lūgusi sniegt palīdzīgu roku citām valstīm, arī Latvijai. Tas, ka slimības izplatība pavisam netālu ir negaidīti intensīva, liek jautāt, vai arī mums nevajadzētu satraukties, tomēr eksperti teic, ka bažām nav pamata.

Bērnus sola sargāt cītīgāk

Nule kā publicēts Labklājības ministrijas (LM) informatīvais ziņojums par bērnu stāvokli Latvijā 2015. gadā. Apkopotā informācija un dati liecina par vairākiem uzlabojumiem, tomēr gan pirms gada, gan šodien joprojām ir arī virkne trūkumu, pārliecināta Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas vadītāja Ilona Kronberga. Uz to norāda arī vairākas nesenās traģēdijas, kurās dažādu iemeslu dēļ bojā gājuši neaizsargāti bērni.

Cilvēks kā nebijis precedents(16)

Diena jau iepriekš vēstījusi par 17 gadu vecā gambieša Džallo Abdula cīņu ar Latvijas birokrātiju par tiesībām šeit palikt. Vēl pavisam nesen puisis dzīvoja bez personas koda un iespējām saņemt jebkādu palīdzību. Lai gan nu atsevišķas lietas ar smagu piepūli atrisinātas, viņš ar bažām gaida savu 18. dzimšanas dienu, kad tiks izraidīts no valsts. Viņa jaunā – latviešu – ģimene izmisīgi cenšas atrast veidus, kā apturēt izraidīšanas procesu, un nevēlas samierināties ar to, ka ģimene nesakārtotu likumu dēļ tiks šķirta.

45 pagasti bez ģimenes ārsta(2)

"Veselības ministrija (VM) nav nodrošinājusi savlaicīgu, drošu, kvalitatīvu un vienlīdzīgu veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību," teikts nule kā publicētājā Valsts kontroles (VK) revīzijas ziņojumā par ambulatorās veselības aprūpes sistēmu Latvijā. Īpašu uzmanību iestāde pievērsusi ģimenes ārstiem, kas ir viens no svarīgākajiem ambulatorās veselības aprūpes elementiem.

Vētraino dienu ierindnieks(8)

"Patriotisms, tāpat kā gļēvulība, tiek iebarots ar mātes pienu," pārliecināts viens no barikāžu aizstāvjiem Valdis Šteinbergs (85). 1991. gada janvāra naktis Doma laukumā viņam šodien palīdz atcerēties tolaik cītīgi pierakstītā dienasgrāmata un pašrocīgi uzņemti melnbaltie fotokadri

Mīlestība nezina grūtības - Aldis un Jūrate gredzenus mija barikāžu laikā(2)

Atceroties 1991. gada janvāra barikāžu laiku, ierasts runāt par ugunskuriem Doma laukumā, satraucošām ziņām radio un ložu šķindoņu Iekšlietu ministrijā. Taču, neskatoties uz notikumiem, dzīve toreiz neapstājās, mājās tāpat kūpēja zupas katli un miegā tika ieaijāti bērni, savukārt vienā no Vecrīgas dievnamiem kāds jauns pāris svinēja mīlestību, solot viens otram būt kopā priekos un bēdās. Jūrates un Alda Bušu jūtām nekas nevarēja stāties ceļā, iespējams, tāpēc arī šodien viņi viens otru uzlūko dzirkstošām acīm.

Invaliditāte kā tiesas spriedums pret izglītību un karjeru(14)

Pērnā gada nogalē Diena sāka rakstu sēriju, tuvāk aplūkojot tūkstošgades paaudzi, kuru mēdz raksturot kā dzimušu iespēju laikmetā. Pirmajā rakstā uzmanība tika vērsta uz tādu personu grupu, kas nav nodarbinātas un neiegūst izglītību. Galvenais iemesls, kāpēc jaunietis var nonākt šādā situācijā, ir priekšlaicīga mācību pamešana – 38% jauniešu 25–29 gadu vecumā, kuri nav ieguvuši vidējo izglītību, nevar atrast darbu. Jaunieši šādu izvēli izdara dažādu iemeslu dēļ, tomēr Latvijā ir kāda sabiedrības grupa, kas jau no pirmā mācību gada izteikti bieži saskaras ar šķēršļiem, mēģinot iegūt tādu izglītību kā visi pārējie, – cilvēki ar invaliditāti. Tas savukārt rada šķēršļus būt konkurētspējīgiem darba tirgū un sevi pienācīgi nodrošināt.

Lai gan dažādi, tomēr visi esam cilvēki(2)

Ēstere Zemīte savā namā pieņēmusi pusaudzi no Gambijas un nu cīnās par viņa tiesībām šeit palikt. Lai gan kultūras atšķirības starp Āfriku un Eiropu ir ievērojamas, ģimene nesūkstās un spēj atrast kopsaucēju dažādās dzīves situācijās.

Latviju ķengā pāri okeānam(22)

Pēdējā mēneša laikā Latvijas vārds ne reizi vien izskanējis Meksikas medijos, taču konkrētā publicitāte valstij godu vis nenes. Plašsaziņas līdzekļi tur ziņo, ka Latvijā pretlikumīgi aizturēts kāds viņu pilsonis, papildus tam tiek norādīts uz neskaitāmiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kurus it kā veikušas mūsu tiesībsargājošās iestādes. Valsts policija (VP) pārmetumus sauc par meliem un norāda, ka rīkojusies atbilstoši likumā noteiktajai procedūrai.

No ātruma pārkāpējiem grib iekasēt teju piecus miljonus(4)

Pēc Iekšlietu ministrijas (IeM) prognozēm, valsts pamatbudžeta ieņēmumu apmērs no naudas sodiem, kurus uzliek par stacionāro fotoradaru konstatētajiem pārkāpumiem, šogad būs 4,8 miljoni eiro, kas ir par diviem miljoniem vairāk nekā pērn, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Alkohols gadumijas svētkus pārvērš likstās

Svētki mediķiem un policistiem ir īpaši intensīvs darba laiks – strauji aug traumu un likuma pārkāpumu skaits. Neskatoties uz to, ka šīs gadumijas brīvdienas bija īsākas kā pērn, aizturēto dzērājšoferu skaits ir krietni palielinājies. Arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) pārstāve Ilze Bukša norāda, ka alkohols kalpojis par iemeslu vairākiem savainojumiem, tomēr brīvdienas aizvadītas, izvairoties no traģiskiem notikumiem.

No politikas līdz personālijām(2)

Šonedēļ noslēgusies Saeimas rudens sesija, kas, pēc frakciju pārstāvju domām, iezīmējas ne vien ar pretrunīgi vērtēto budžeta pieņemšanu, bet arī ar debašu kultūru jeb – precīzāk – tās trūkumu. Saeima kopš otrā septembra sanāca uz 16 kārtējām, četrām ārkārtas un vienu svinīgo sēdi. Šajā laikā deputāti pieņēmuši 115 likumus – 15 jaunus un grozījumus 100 likumos. Lai gan šķietami padarīts daudz, paši parlamentārieši rudens sesiju vērtē atšķirīgi, trešdien vēsta laikraksts Diena.