Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Inese Liepiņa

Latvijā valsts uz katru iedzīvotāju tērē daudz mazāk nekā Igaunijā(19)

Šā gada sākumā medijos skaļi izskanēja Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa (ZZS) viedoklis, kurā viņš pauž nožēlu, ka "Igaunijā budžets ir lielāks par desmit miljardiem, bet mums – it kā lielākai valstij ar lielāku ekonomiku – ir pāri septiņiem miljardiem". Sakāmais neatstāja vienaldzīgu arī Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieku Aldi Austeru, kurš, vēloties pārliecināties par prezidenta vārdu patiesumu, veicis Latvijas un Igaunijas valsts budžeta analīzi, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Satikšanās laiku mainīt nedrīkst(7)

No 28. decembra līdz 1. janvārim Rīgā risināsies kristīgais forums Tezē, uz to, lai vienotos lūgšanās, galvaspilsētā ieradīsies teju 15 tūkstoši jauniešu no visas pasaules. Šī būs jau 29. šāda veida gadumijas sagaidīšana, taču Baltijas jūras krasts par tikšanās vietu izvēlēts pirmoreiz.

Veras pasaulē aizvērtām acīm(2)

Itālis Maurīcio Molināri, neskatoties uz to, ka jau kopš dzimšanas ir neredzīgs, sapņo lielus sapņus un mērķtiecīgi kāpj pa karjeras kāpnēm. Lai gan ikdiena nes izaicinājumus pat visvienkāršākajās lietās, viņš neapstājas, tā vietā pilda Eiropas Parlamenta (EP) preses sekretāra pienākumus Romā, kopā ar latvieti Ilonu audzina dēliņu, aizraujas ar ekstrēmajiem sporta veidiem un cer reiz aizlidot kosmosā.

Vardarbības upuru balsis(4)

"Vairāk nekā trīs tūkstoši bērnu un sieviešu tiek turēti Islāma valsts (ISIS) gūstā. Katru dienu viņi piedzīvo ciešanas, kas pielīdzināmas nāvei. Katrs no viņiem "mirst" vairākas reizes dienā," saka viena no šāgada Saharova balvas saņēmējām Lamija Adži Bašara (18).

Mamma pussimtam atvašu

"Mēs esam pati laimīgākā ģimene uz šīs zemes, un mēs tam ticam, jo mūsu mājās ir saticība un pats galvenais – mīlestība," saka krāslaviete Valentīna Stabulniece – sieviete, kas trīspadsmit gadu laikā kļuvusi par audžu mammu jau 44 bērniem. "Tas, ko viņa dara, ir neiespējamā misija," pieteikuma vēstulē Latvijas lepnumam 2016 par sievieti raksta Gundars Āboliņš. Un nudien – viņa ne vien atvērusi sava nama durvis svešinieku atvasēm, bet arī atdevusi tām visu savu sirdi.

Sola stāvēt pacientu kurpēs(4)

Lai arī ģimenes ārstu problēmas joprojām nav atrisinātas un tiek spriests par jaunām protesta akcijām, pārmaiņas tomēr notiek un Veselības ministrija (VM) pamazām ķērusies pie pretrunīgi vērtētā Pasaules Bankas (PB) pētījuma rekomendāciju īstenošanas.

Diena pēta: Tūkstošiem jauniešu Latvijā - bez darba un izglītības(45)

Jauni cilvēki 15–34 gadu vecumā veido teju ceturto daļu Latvijas sabiedrības. Tos, kuri dzimuši pēc 1980. gada, dēvē par millenials jeb latviskojot – par tūkstošgades paaudzi. Mēdz teikt, ka viņi dzimuši iespēju laikā, tomēr realitātē ne visas durvis ir tik plaši atvērtas. Diena sāk rakstu sēriju, kurā dažādos griezumos tiks apskatīts, kā dzīvo mūsdienu jaunieši un ar kādiem izaicinājumiem viņi sastopas, sākot patstāvīgu dzīvi.

Skarba diagnoze veselības sistēmai(8)

Pasaules Banka (PB) nākusi klajā ar gala ziņojumu pētījumam par Latvijas veselības aprūpes sistēmu. Minētais pētījums, kas izmaksāja 1,3 miljonus, jau iepriekš izpelnījās vietējo jomas ekspertu nopēlumu un, neskatoties uz to, ka veikti labojumi, atsevišķas personas joprojām to sauc par brāķi, aicinot valsti neapmaksāt pētnieku darbu. Veselības ministre Anda Čakša (virzīta no ZZS) gan pārliecināta, ka rezultāti ir vērā ņemami.

Budžets nav gluda monēta(1)

Atbildīgā Saeimas Budžeta un finanšu komisija straujiem soļiem izskata jautājumus, kas saistīti ar nākamā gada valsts budžetu, lai jau 23. novembrī to varētu nodot otrajam jeb galīgajam lasījumam parlamentā. Darbs pie budžeta un to pavadošajiem likumprojektiem aizsācies jau sen, un daļa jautājumu iztiek bez plašām diskusijām, taču atsevišķi ierosinājumi joprojām rada domstarpības un tiek atlikti. Turklāt, kā norāda komisijas vadītājs Jānis Vucāns (ZZS), likumprojektos atklājas arī konceptuālas nepilnības, par kurām konkrētajai komisijai nemaz nebūtu jālemj.

Obligāta e-pastkastīte, ļaušot taupīt(62)

Sākts darbs pie tā, lai iedzīvotāji un uzņēmēji saziņai ar iestādēm izmantotu valsts piešķirtu e-adresi. Arī šis projekts izmaksās miljonus un darāmā vēl daudz, tomēr atbildīgās personas apgalvo, ka šis nebūšot kārtējais neveiksmīgais e-projekts.

Bēgļi Zviedrijā: Atver robežas un sirdi(26)

Kā pašiem pieņemt līdz šim svešo, un kā atklāt sevi "svešajiem"? Zviedrijā rūpes par migrantu integrāciju uzņēmusies ne vien valdība, bet arī iedzīvotāji, kuri dibina dažādas nevalstiskās organizācijas un pat gatavi svešiniekus uzņemt savās mājās. SestDiena devās turp, lai tuvāk iepazītu sabiedrības iniciatīvas ieceļotāju atbalstam

Kritušo dvēseļu gaisma(6)

Par neatņemamu Lāčplēša dienas sastāvdaļu kļuvušas tūkstošiem mazu svecīšu liesmas, kas, godinot varoņus, ik gadu tiek atstātas Rīgas pils mūrī. Taču tā nav bijis vienmēr, tradīcija dzimusi tikai atmodas laikā un šogad norisināsies 29. reizi

Gatava krist par savu valsti(38)

Septiņpadsmit procentu no Latvijas Nacionālo bruņoto spēku (NBS) sastāva ir sievietes. Viena no tām ir arī leitnante Santa Morozova, kura turklāt ir arī pirmā sieviete, kas Amerikas Savienotajās Valstīs (ASV) absolvējusi mīnmetēju komandiera kursu. Gluži kā jebkurš karavīrs Santa gatava celties un krist par savu valsti un ir pārliecināta, ka ieguldījumu tautas nākotnē var sniegt ikviens no mums.

Bažas, ka jaunās sociālās apdrošināšanas normas nesīs bankrotu(11)

Līdz ar nākamā gada sākumu stāsies spēkā grozījumi likumā Par valsts sociālo apdrošināšanu. Grozījumi paredz, ka biedrībām, nodibinājumiem un uzņēmējiem, kas nodarbina cilvēkus nepilnu darba laiku, no 2017. gada 1. janvāra par darba ņēmēju būs jāmaksā sociālās apdrošināšanas iemaksas vismaz no trim ceturtdaļām minimālās darba algas, bet no 2018. gada 1. janvāra – no pilnas minimālās darba algas. Tas nepieciešams, lai novērstu sociālo nevienlīdzību, proti, tās personas, par kurām tiek maksātas nelielas apdrošināšanas iemaksas, nenopelna sev vecuma pensiju, piektdien lasāms avīzē Diena.

Nacionālais mākslas muzejs kā ieskrietuve(22)

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs (LNMM) ir lielākā profesionālās mākslas krātuve valstī, kas ieņem nozīmīgu vietu kultūras vērtību uzkrāšanā, saglabāšanā un popularizēšanā Latvijā un ārvalstīs. Bieži tiek runāts par tā simbolisko nozīmi un svarīgo vietu kultūras telpā, taču pavisam nesen atklājies, ka muzeja durvis plaši atvērtas ne vien mākslas veidotājiem un cienītājiem, bet arī visai apšaubāmu pasākumu rīkotājiem, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Valsts budžeta laimes spēles(1)

Ceturtdien Saeimā plānots balsojums par nākamā gada valsts budžeta un tā pavadošo 57 likumprojektu paketes nodošanu skatīšanai komisijās. Diena jau vairākkārt vēstījusi, ka valdība arvien cenšas atrast jaunus veidus, kā papildināt valsts kasi, un atradusi arī visai neierastus risinājumus.

Grib atgriezties pie Autoceļu fonda(7)

Gandrīz pusei valsts autoceļu tehniskais stāvoklis pērn bijis slikts vai ļoti slikts, liecina Satiksmes ministrijas (SM) rīcībā esošā informācija. Par sliktiem un ļoti sliktiem uzskatāmi 46% no ceļiem, kas klāti ar melno segumu, un 42% grants ceļu.

Esam naski uz svešām mēlēm(30)

"Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība," ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu.

Esam naski uz svešām mēlēm

«Zināt svešvalodas šodien ir vienkārši pragmatiska nepieciešamība,» ir pārliecināts Ventspils Augstskolas Tulkošanas studiju fakultātes dekāns Guntars Dreijers. Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati, vismaz saskaņā ar statistiku apmierināt šo pragmatisko nepieciešamību mums izdodas visai labi, proti, 95% Latvijas pieaugušo iedzīvotāju no 25 līdz 64 gadiem pārvalda vismaz vienu svešvalodu. Jāatzīmē, ka tas izskatās ievērojami arī uz kopējā Eiropas Savienības (ES) fona, jo saskaņā ar statistikas biroja Eurostat datiem vismaz vienu svešvalodu zina 65,7% ES iedzīvotāju.

Arvien retāk apgūst vācu, biežāk - krievu mēli(43)

"Vācu valoda iziet no modes un zaudē savu ietekmi," atzīst Baltijas Ģermānistikas centra pētnieks Kārlis Cīrulis. Viņa vārdus apstiprina arī dažādi statistikas dati, piemēram, valsts centralizēto eksāmenu vācu valodā Latvijā šogad kārtoja tikai 98 skolēni. Neskatoties uz to, ka lejuslīdošā tendence ir acīmredzama, eksperti pārliecināti, ka šīs valodas apguve joprojām paver plašas nākotnes perspektīvas, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Arvien retāk apgūst vācu, biežāk - krievu mēli

«Vācu valoda iziet no modes un zaudē savu ietekmi,» atzīst Baltijas Ģermānistikas centra pētnieks Kārlis Cīrulis. Viņa vārdus apstiprina arī dažādi statistikas dati, piemēram, valsts centralizēto eksāmenu vācu valodā Latvijā šogad kārtoja tikai 98 skolēni. Neskatoties uz to, ka lejuslīdošā tendence ir acīmredzama, eksperti pārliecināti, ka šīs valodas apguve joprojām paver plašas nākotnes perspektīvas.

Ēstuvju virtuves puse labu apetīti vis nerosina(18)

"Ir tādi ēdināšanas uzņēmumi, kas ļoti piedomā pie higiēnas, bet ir tādi, kur ejam gadu no gada un kā tur ir nekārtība, tā ir," runājot par Latvijas kafejnīcām un restorāniem, laikrakstam Diena atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākā eksperte Ilga Zepa. Cepetis, kas glītā traukā tiek pasniegts tā ēdājam, nereti patērētāja acu skatam paslēptajā virtuves daļā piedzīvojis apstākļus, kas, maigi sakot, apetīti vis nerosina.

Ēstuvju virtuves puse labu apetīti vis nerosina

«Ir tādi ēdināšanas uzņēmumi, kas ļoti piedomā pie higiēnas, bet ir tādi, kur ejam gadu no gada un kā tur ir nekārtība, tā ir,» runājot par Latvijas kafejnīcām un restorāniem, atklāj Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) vecākā eksperte Ilga Zepa. Cepetis, kas glītā traukā tiek pasniegts tā ēdājam, nereti patērētāja acu skatam paslēptajā virtuves daļā piedzīvojis apstākļus, kas, maigi sakot, apetīti vis nerosina. Pilnīgi drošs par savu maltīti nevar būt nekad, to apliecina PVD pārbaužu statistika, kurā redzams, ka vairāku gadu griezumā sodīto un slēgto uzņēmumu skaits būtiski nemainās.

Neatstāt ieteikumus atvilktnē(1)

Neskatoties uz lielo dalības maksu, jau pirms iestāšanās Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā (OECD) eksperti tajā saskatīja tikai plusus, kā lielāko ieguvumu minot Latvijas iekļaušanu dažādos organizācijas salīdzinošajos pētījumos, kas ne vien ļauj uzlabot situāciju valstī, ņemot piemēru no citiem, bet arī raisa uzticību svešzemju investoru acīs, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Amatpersonu virtuālo seju spožums un posts(14)

Kādreiz, lai pārmītu pāris vārdu ar deputātiem vai ministriem, cilvēki gaidīja oficiālas vizītes, un arī tad šis prieks nebija lemts visiem, taču šodien ikvienam dota izdevība būt dialogā ar vēlamo amatpersonu – vienīgi virtuālajā vidē. Reizēm tādējādi var notikt vienkārša ideju apmaiņa vai dialogs, bet atsevišķos gadījumos tā var panākt pat grozījumus likumprojektos.

Pētīs ārkārtas nosēšanos

Sākta izmeklēšana, lai noskaidrotu iemeslus, kāpēc 17. septembrī aviokompānijas airBaltic lidmašīna Bombardier Q400 bija spiesta nosēsties paaugstinātas drošības apstākļos. Transporta nelaimes gadījumu un incidentu izmeklēšanas birojs (turpmāk - birojs) Dienai atklāj, ka tiks iesaistīti arī ārvalstu eksperti, bet rezultāti gaidāmi aptuveni pēc pusgada.

Valsts īpašumi bez vienota apsaimniekotāja(4)

Teju pirms desmit gadiem Latvijā tika virzīta ideja par to, ka visas valstij piederošās ēkas būtu jānodod viena apsaimniekotāja rokās - VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kultūras ministrija (KM) bija viena no pirmajām, kura līdz 2008.gada 1.oktobrim visus kultūras iestāžu īpašumus nodeva VNĪ. Tas tika darīts ar mērķi, lai institūcijas nodarbotos ar satura radīšanu, nekustamo īpašumu pārvaldīšanu, uzturēšanu un remontēšanu uzticot šīs jomas profesionāļiem.

Valsts īpašumi bez vienota apsaimniekotāja

Teju pirms desmit gadiem Latvijā tika virzīta ideja par to, ka visas valstij piederošās ēkas būtu jānodod viena apsaimniekotāja rokās - va/s Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Kultūras ministrija (KM) bija viena no pirmajām, kura līdz 2008. gada 1. oktobrim visus kultūras iestāžu īpašumus nodeva VNĪ.

Uz vairākiem lielajiem valsts ceļiem notiek remontdarbi, jāierēķina papildu laiks

Katru gadu, kamēr laikapstākļi ir atbilstoši, visā valsts ceļu tīklā turpinās remontdarbi, un dažviet satiksmes plūsma ir krietni lēnāka, nekā ierasts, tāpēc, lai laikus sasniegtu galapunktu, var nākties no mājām izbraukt pat stundu agrāk, norāda va/s Latvijas valsts ceļi. Šajā rudenī lielākās aizķeršanās Kurzemes pusē var rasties uz Ventspils šosejas, kur no Jūrmalas šosejas līdz Tukuma rotācijas aplim notiek remontdarbi četros posmos.

Krievijas piedāvājumu vēl izvērtē

Krievijas militāro aktivitāšu skaits Baltijas pierobežā šogad sasniedzis vēl nepieredzētu intensitāti, teju katru dienu mūsu robežai pietuvojas kaimiņvalsts bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi. Satraukumu rada fakts, ka svešie gaisakuģi pie Latvijas teritoriālo ūdeņu ārējās robežas visbiežāk pārvietojas bez ieslēgta automātiskā atbildētāja, bez lidojuma plāna un nereaģē uz civilās gaisa telpas kontroles radiosakariem.