Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Inese Liepiņa

Sērga vēl soļo pa meža takām(6)

Lai gan Āfrikas cūku mēra izplatība Latvijā turpinās un bīstamā sērga iekaro arvien jaunas līdz šim neskartas teritorijas, jau gandrīz gadu ar to nav inficējušās mājas cūkas. Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) ģenerāldirektors Māris Balodis norāda, ka fakts vērtējams pozitīvi, tomēr vēl ir pāragri atslābināties, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Jaunbērzes negadījuma upuru ģimenes neatstās vienas likteņa rokās(5)

Visām trim pagājušajā nedēļā Jaunbērzē bojā gājušajām personām nebija noformētas darba attiecības ar zemnieku saimniecību Makleri, kurā notika traģiskā nelaime. Šā iemesla dēļ viņu ģimenēm, iespējams, nepienākas valsts sniegtās sociālās garantijas, taču pašvaldības sola nekalpot burtam un atbalstīt nelaimē nonākušos, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Jāatmet stukaču stereotips(31)

Trauksmes cēlāji visā pasaulē palīdz novērst un atklāt daudzas pretlikumības, taču, to darot, viņi bieži riskē kļūt par izrēķināšanās upuriem. Turklāt pie mums cilvēku apziņā joprojām dzīvs ir padomju laiku "stukaču" stereotips, ko kļūdaini pielīdzina arī šā veida ziņošanai par pārkāpumiem. Balstoties citu valstu pieredzē, Latvijā top likums, ar kura palīdzību plāno aizsargāt trauksmes cēlājus un mudināt cilvēkus neklusēt. Lai gan darbam jānoslēdzas jau šā gada nogalē, joprojām ir pietiekami daudz neskaidrību. 

Jāatmet «stukaču» stereotips

Trauksmes cēlāji visā pasaulē palīdz novērst un atklāt daudzas pretlikumības, taču, to darot, viņi bieži riskē kļūt par izrēķināšanās upuriem. Turklāt pie mums cilvēku apziņā joprojām dzīvs ir padomju laiku «stukaču» stereotips, ko kļūdaini pielīdzina arī šā veida ziņošanai par pārkāpumiem. Balstoties citu valstu pieredzē, Latvijā top likums, ar kura palīdzību plāno aizsargāt trauksmes cēlājus un mudināt cilvēkus neklusēt. Lai gan darbam jānoslēdzas jau šā gada nogalē, joprojām ir pietiekami daudz neskaidrību.

Bailes liek mainīt galamērķus

Drošības situācijas maiņa kādā valstī jau sen nav tikai lokāla problēma. Savā ikdienā to izjūt dažādu jomu pārstāvji visā pasaulē, tajā skaitā arī tūroperatori, kam nākas sastapties ar klientu atteikumiem doties uz jau sen iecienītiem galamērķiem. Pēdējās pārmaiņas nākušas līdz ar militārā apvērsuma mēģinājumu Turcijā, taču katrs nozares pārstāvis situāciju raksturo citādi - vieni saka, ka darbs rit kā līdz šim, bet otri jūt klientu kritumu, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Bailes liek mainīt galamērķus

Drošības situācijas maiņa kādā valstī jau sen nav tikai lokāla problēma. Savā ikdienā to izjūt dažādu jomu pārstāvji visā pasaulē, tajā skaitā arī tūroperatori, kam nākas sastapties ar klientu atteikumiem doties uz jau sen iecienītiem galamērķiem. Pēdējās pārmaiņas nākušas līdz ar militārā apvērsuma mēģinājumu Turcijā, taču katrs nozares pārstāvis situāciju raksturo citādi - vieni saka, ka darbs rit kā līdz šim, bet otri jūt klientu kritumu.

Piena iepirkuma cenu gūstā(6)

Eiropas Komisijas (EK) lēmums piešķirt Latvijas piensaimniekiem teju 10 miljonus eiro vērtējams pozitīvi, taču ar konkrēto summu pietiks tikai pāris mēnešiem, lēš nozares pārstāvji. Daži saimnieki, cerot uz gaišu nākotni, savelk ciešāk jau tā šaurās jostas, bet citi, valdot emocijas, atvadās no gadiem iekoptā rūpala, trešdien vēsta laikraksts Diena.

Atsevišķas ministrijas čakli izmanto fondu līdzekļus, bet citu ceļā vērojami šķēršļi(3)

Laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam Latvijai pieejami 4,4 miljardi Eiropas Savienības (ES) fondu naudas. Lai gan joprojām novērojami atsevišķi kavēkļi naudas apguvei, Finanšu ministrija (FM) uzskata, ka milzīgu nobīžu no plāna šobrīd nav, pirmdien vēsta laikraksts Diena.Galvenais priekšnoteikums reālai projektu īstenošanas uzsākšanai ir ES fondu finansējumu regulējošie Ministru kabineta (MK) noteikumi.

Lai velosipēdists nebūtu kā piektais ritenis(14)

Par riteņbraukšanu pilsētās kā ikdienas pārvietošanās veidu runājam daudz, arī citās valstīs netrūkst labo piemēru, tomēr Latvijā tās attīstība kavējas. Kur vērojamas lielākās problēmas, un kā tās risināt?

Klientu centri attaisnojuši cerības

Pērn savas durvis Latvijas iedzīvotājiem vēra pirmie valsts un pašvaldību vienotie klientu apkalpošanas centri (VPVKAC). Nu tie jau krietni ieskrējušies un, kā apgalvo atbildīgās amatpersonas, attaisnojuši visas iepriekš paustās cerības - šī gada jūnijā VPVKAC sistēmā reģistrēts divdesmittūkstošais pieteikums publiskajam pakalpojumam.

Latvijā dzīvojošie cittautieši pārtiek no Krievijas televīzijas(87)

Centieni Latvijā dzīvojošos cittautiešus pievērst vietējo mediju saturam un novērst divu informatīvo telpu pastāvēšanu līdz šim bijuši veltīgi, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvija rīcībā esošie dati. Eksperti spriež, ka šāda situācija ir satraucoša valsts nacionālās drošības kontekstā, taču trūkst kopēja redzējuma tās labošanai.

Vietējie mediji neuzrunā

Centieni Latvijā dzīvojošos cittautiešus pievērst vietējo mediju saturam un novērst divu informatīvo telpu pastāvēšanu līdz šim bijuši veltīgi, liecina pētījumu aģentūras TNS Latvija rīcībā esošie dati. Eksperti spriež, ka šāda situācija ir satraucoša valsts nacionālās drošības kontekstā, taču trūkst kopēja redzējuma tās labošanai.

Skatās acīm ciet(6)

Neredzīgais Artūrs Līvmanis kolekcionē latviešu filmas, šauj ar loku un kā gids izrāda tūristiem Liepāju. Pilsētu viņš iepazinis vien caur vēstures grāmatām, skaņām un pieskārieniem, tomēr spēj to uzburt krāsainu un bagātu.

Uzraudzīs ceļotājus

Arvien biežāk notiekošie terorakti valstīm visā pasaulē par prioritāti liek izvirzīt iekšējo drošību. Neskatoties uz to, ka terorisma draudu līmenis pie mums saglabājas zems, Latvijai tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāstrādā pie šī jautājuma - gan individuāli, gan veicinot starptautisko sadarbību.

Vēl 3,3 miljoni mājokļu programmai

Šā gada pirmajos mēnešos Ekonomikas ministrija (EM) sita trauksmes zvanus, jo līdzekļu trūkuma dēļ draudēja apstāties Mājokļu galvojuma programma, kurā valsts palīdz ģimenēm ar bērniem tikt pie savas dzīvesvietas. Vakar valdības sēdē pieņemts lēmums par papildu 3 378 373 eiro piešķiršanu, kas ļaus programmu turpināt bez pārtraukuma un palīdzēt vēl aptuveni 1200 ģimenēm. 2,5 miljoni eiro piešķirti no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, bet atlikušie 887 tūkstoši eiro no ārzemnieku maksājumiem par termiņuzturēšanās atļaujām.

Uzraudzīs ceļotājus

Arvien biežāk notiekošie terorakti valstīm visā pasaulē par prioritāti liek izvirzīt iekšējo drošību. Neskatoties uz to, ka terorisma draudu līmenis pie mums saglabājas zems, Latvijai tāpat kā citām Eiropas Savienības (ES) valstīm jāstrādā pie šī jautājuma - gan individuāli, gan veicinot starptautisko sadarbību. Viens no veidiem, kā sekmēt drošību, ir apkopot ziņas par ceļotājiem, un iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Vienotība) cer, ka Saeima jau šoruden operatīvi pieņems regulējumu aviopasažieru datu reģistra ieviešanai Latvijā.

Vērtēs vecāku atbildību notikušajā

Vēsts par no smilšu kastes pazudušo divgadnieku Hugo aizskāra daudzus un lika sadoties rokās - ne tikai pārnestā, bet arī tiešā nozīmē - pat svešiniekiem. Lai meklēšanas darbi sekmētos, iesaistītajiem bija jāsaglabā vēss prāts, taču neiztika bez brīžiem, kad emocijas ņēma virsroku. Tam par apliecinājumu kalpo arī vakardienas Valsts policijas (VP) paziņojumi, kuros neilgi pēc bērna atrašanas amatpersonas vēstīja, ka lietvedību, lai izvērtētu vecāku atbildību notikušajā, neuzsāks, bet pāris stundu vēlāk jau uzsvēra pretējo.

JRT rekonstrukcija: Cerētā finiša vietā aizkavējies starts(2)

Darbi pie Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas krietni aizkavējušies - iesākumā bija plānots tos noslēgt 2016. gada jūnija beigās, taču, tā kā tie vēl nemaz nav sākušies, finišs pārlikts divus gadus vēlāk - 2018. gadā. Termiņi dažādu kavēkļu dēļ mainīti jau vairākkārt, kā pēdējais rekonstrukcijas sākšanas datums nosprausta šī gada nogale, un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sola, ka tā arī tiešām būšot.

Cerētā finiša vietā aizkavējies starts

Darbi pie Jaunā Rīgas teātra (JRT) rekonstrukcijas krietni aizkavējušies - iesākumā bija plānots tos noslēgt 2016. gada jūnija beigās, taču, tā kā tie vēl nemaz nav sākušies, finišs pārlikts divus gadus vēlāk - 2018. gadā. Termiņi dažādu kavēkļu dēļ mainīti jau vairākkārt, kā pēdējais rekonstrukcijas sākšanas datums nosprausta šī gada nogale, un Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) sola, ka tā arī tiešām būšot.

28 dienās 28 maratoni 28 valstīs(9)

Nevis vienkārši skrien, bet katru kilometru pārvērš performancē ar cēlu mērķi – arhitekts Dins Vecāns, aicinot ziedot un palīdzēt mazajiem onkoloģijas pacientiem, nepilnā mēnesī noskrēja maratona distances visās Eiropas Savienības valstu galvaspilsētās.Runājot par Dinu, lieti der apzīmējums "tas dullais".

Krievija demonstrē muskuļus(63)

Krievijas militāro aktivitāšu skaits Baltijas pierobežā sasniedzis vēl nepieredzētu intensitāti - neilgi pirms Līgosvētkiem kopš gada sākuma bija aizritējusi vien 171 diena, bet kaimiņvalsts bruņoto spēku lidmašīnas un kuģi Latvijas robežai šajā laikā paspēja pietuvoties 395 reizes. Eksperti norāda, ka militārās mācības ir normāla parādība, taču pauž bažas par manevru skaita kraso pieaugumu un to patiesajiem nolūkiem, piektdien vēsta laikraksts Diena.

Tautiešiem Lielbritānijā Līgo vietā neziņa par nākotni(45)

"Labāk būtu bijušas paģiras," komentējot Brexit jeb referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultātus, saka latvietis Ilgvars, kurš Lielbritānijā strādā jau gandrīz sešus gadus. Viņš un vēl citi Dienas uzrunātie Apvienotajā Karalistē dzīvojošie tautieši uz savu nākotni skatās kā caur miglas brillēm, jo skaidrības, ko tā nesīs, nevienam īsti nav. Latvijas amatpersonas iesaka neļauties emocijām un sola, ka cīnīsies par savējo tiesībām, pirmdien lasāms laikrakstā Diena.

Tautiešiem Lielbritānijā Līgo vietā neziņa par nākotni

«Labāk būtu bijušas paģiras,» komentējot Brexit jeb referenduma par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) rezultātus, saka latvietis Ilgvars, kurš Lielbritānijā strādā jau gandrīz sešus gadus. Viņš un vēl citi Dienas uzrunātie Apvienotajā Karalistē dzīvojošie tautieši uz savu nākotni skatās kā caur miglas brillēm, jo skaidrības, ko tā nesīs, nevienam īsti nav. Latvijas amatpersonas iesaka neļauties emocijām un sola, ka cīnīsies par savējo tiesībām.

Skaļo diskusiju ēnā paliek olšūnu imports(1)

Jau ilgu laiku nerimstas diskusijas ap grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Lielāko viedokļu vētru izraisīja punkts, kas paredz aizliegt ziedot savas olšūnas tām sievietēm, kas vēl nav dzemdējušās, taču citas izmaiņas, tajā skaitā dzimumšūnu importa un eksporta atļaušana, palikušas bez īpašas sabiedrības ievērības, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Skaļo diskusiju ēnā paliek olšūnu imports

Jau ilgu laiku nerimstas diskusijas ap grozījumiem Seksuālās un reproduktīvās veselības likumā. Lielāko viedokļu vētru izraisīja punkts, kas paredz aizliegt ziedot savas olšūnas tām sievietēm, kas vēl nav dzemdējušās, taču citas izmaiņas, tajā skaitā dzimumšūnu importa un eksporta atļaušana, palikušas bez īpašas sabiedrības ievērības.

Atsevišķu publiski lietojamo ēku drošība joprojām ir zema(2)

Būvniecības nozares pārstāvji un valdība maija beigās parakstīja sadarbības memorandu, kurā apstiprināti prioritāri veicamie uzdevumi no 2016. līdz 2018. gadam, tajā skaitā ēnu ekonomikas mazināšana, kvalitātes uzlabošana un citi jautājumi. Pāris dienu vēlāk uz papīra aprakstītās problēmas par sevi atgādināja arī dzīvē - tika pamanītas izmaiņas Rīgā esošā veikala_ Prisma Deglava _konstruktīvajos elementos.

Baigā gada rētas smeldz joprojām(44)

"14. jūnijs ir diena, kad gribas skaļi izkliegt, izraudāt un nebeigt jautāt vēl un vēl - kādēļ, par kādiem grēkiem tas viss tika nodarīts latviešu tautai? Vai grēks bija dzimtenes mīlestība?" šodien retoriski vaicā Zigrīda Pommere-Perevalova, kura Sibīrijas biezoknim piespiedu kārtā atdevusi 18 savas dzīves gadus.

Daudz ēku ar sliktu drošību

Būvniecības nozares pārstāvji un valdība maija beigās parakstīja sadarbības memorandu, kurā apstiprināti prioritāri veicamie uzdevumi no 2016. līdz 2018. gadam, tajā skaitā ēnu ekonomikas mazināšana, kvalitātes uzlabošana un citi jautājumi. Pāris dienu vēlāk uz papīra aprakstītās problēmas par sevi atgādināja arī dzīvē - tika pamanītas izmaiņas Rīgā esošā veikala Prisma Deglava konstruktīvajos elementos.

Jaunajām iniciatīvām prasa krietni vairāk, nekā pieejams(2)

Saskaņā ar budžeta sagatavošanas grafiku nozaru ministrijām pagājušajā nedēļā Finanšu ministrijā (FM) un Pārresoru koordinācijas centrā bija jāiesniedz savas jaunās politikas iniciatīvas (JPI). Kā liecina Dienai sniegtā iestāžu informācija, kopumā JPI realizēšanai nepieciešami vairāk nekā 700 miljonu eiro, taču tā dēvētā fiskālā telpa jeb budžeta papildu finansiālās iespējas ir ievērojami mazāka - pēc premjera Māra Kučinska (ZZS) aplēsēm, tie varētu būt 50 miljoni.