Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā +1 °C
Sniega pārslas
Trešdiena, 18. decembris
Klinta, Kristaps, Kristofers, Krists, Kristers

Inese Liepiņa

Domes pārkāpj demokrātiju(8)

Vides un reģionālās ministrijas (VARAM) redzeslokā nonākušas vairākas pašvaldības, kas, izsakoties ministra Kaspara Gerharda vārdiem, "klaji pārkāpj demokrātijas pamatprincipus". Proti, pēc vēlēšanām, veidojot jaunos komisijas sastāvus, visām partijām nav tikusi dota vienlīdzīga iespēja tajos iekļūt, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Drošība joprojām klibo(1)

Šajā pusgadā kopumā veiktas 417 publisko ēku ekspluatācijas kontroles, kurās secināts, ka 56% gadījumu jāveic pasākumi drošības uzlabošanai un pārkāpumu novēršanai, savukārt 23 ēkas pilnībā vai daļēji jāslēdz, norāda Būvniecības valsts kontroles biroja (BVKB) pārstāve Nelda Elsiņa.

Populārajam portālam Ss.lv draud bargs sods(18)

Jau kopš 2016. gada pastiprinātu Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) uzmanību sev piesaistījis sludinājumu portāls Ss.lv. Patērētāju sūdzības par dažādiem jautājumiem centra pasta kastītē birst kā no pārpilnības raga, un pēdējā pusgada laikā to skaits strauji pieaug. Portāla administrācija ne vien piekopj savādu cenu politiku un dzēš lietotāju sludinājumus, bet nu arī draud klientiem, ceturtdien lasāms avīzē Diena.

Teju trīs miljonu veloceļš plezīram(20)

"Skatoties uz esošo situāciju, redzams, ka veloceļi Rīgā tiek būvēti ķeksīša pēc, lai būtu, ko pateikt atskaitēs – re, mēs kaut ko darām," teic arhitekts un velo entuziasts Oto Ozols. Viņa vārdus apliecina teju trīs miljonus vērtais projekts, kurā plānots ar veloceļu savienot Imantu un Daugavgrīvu. Par tā lietderību šaubās arī pats Rīgas domes Satiksmes departamenta (RDSD) direktora pienākumu izpildītājs Emīls Jakrins, kurš intervijā Latvijas Radio piekrīt, ka "šis veloceliņš taps vairāk plezīram".

Naktsmājas pie svešinieka(13)

Aizvien biežāk, dodoties ceļojumos, cilvēki viesnīcu vietā labprātāk izvēlas apmesties privātās mājās, dzīvokļos vai istabiņās – Airbnb jau gadiem ļauj piemeklēt sev tīkamāko alternatīvu. Ne vienmēr gan viss izdodas, kā plānots, – kā īrnieki, tā izīrētāji mēdz būt dažādi ar visām no tā izrietošajām sekām.

Vēlas ierobežot prostitūciju(29)

"Mēs vēlamies, lai Latvija skaidri pateiktu: prostitūcija vairumā gadījumu ir citu ievainojamības ļaunprātīga izmantošana, un tā netiks atbalstīta!" pārliecināta centra Marta vadītāja Iluta Lāce. Līdz šim prostitūciju Latvijā ierobežojuši vien Ministru kabineta noteikumi, taču pieredze rāda, ka tie ne vienmēr bijuši pietiekami, tāpēc Iekšlietu ministrija (IeM) kopā ar nevalstiskajām organizācijām izstrādājusi likumprojektu, kas sola mazināt prostitūciju un pasargāt tajā iesaistītās personas, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Zināšanu trūkums neļauj novērtēt vardarbību pret bērnu(5)

"Sabiedrība ir gatava palīdzēt bērniem, bet baidās iesaistīties," saka centra Dardedze Konsultāciju daļas vadītāja Laila Balode. Nesenais traģiskais notikums ar piecus gadus veco Ivanu publiskajā telpā raisījis daudz jautājumu. Viens no tiem – sabiedrības atbildība, iesaistoties smagu seku novēršanā.

Dzīvoja viens un nomira viens(35)

"Cilvēki aktīvi iesaistās interneta diskusijās, raksta komentārus un aktualizē jautājumu – kurš ir jāsoda? Vai vainīgi ir bērna vecāki? Vai ģimenei sekoja sociālais dienests, bāriņtiesa un policija? Kāds būs sods? Varbūt vainīga ir sistēma? Šāda nostāja ir ārkārtīgi cilvēcīga, jo vardarbība pret bērnu pirmajā brīdī patiešām var izsaukt dusmas un niknumu, vienīgi šīs emocijas cietušajam bērnam īsti nepalīdz. Ja tiešām gribam atrast vainīgo – tad tas ir ikviens no mums, kurš savā ikdienā piever acis uz jebkāda veida vardarbību pret bērnu. Lielās traģēdijas sākas no nepamanītiem sīkumiem," saka centra Dardedze pārstāve Anda Avena.

Meklēs, kamēr atradīs – Latvijā vai aiz robežām(2)

"Viņam ir iespēja izdzīvot, mēs meklējam dzīvu zēnu," tā par sestdien Liepājā pazudušo piecus gadus veco Ivanu saka Kurzemes Reģionālās policijas Liepājas iecirkņa Kriminālpolicijas nodaļas priekšnieks Uģis Āva. Šo dienu laikā teju katru pilsētas stūri izmeklējuši tūkstošiem brīvprātīgo un likumsargu, netrūkst arī spekulāciju par iespējamiem bērna pazušanas iemesliem, taču jaunu, patiesu pavedienu par viņa atrašanās vietu līdz trešdienas vakaram tā arī nebija izdevies atrast.

Bērnus pratinās netraumējot

Seksuālā vardarbība ir izplatītākais no nozieguma veidiem, kas vērsts pret bērniem, atklāj Valsts policijas priekšnieks Ints Ķuzis. Nereti bērna liecība kalpo par vienīgo pierādījumu kriminālprocesā, taču izpratnes un resursu trūkums atbildīgajās iestādēs to mēdz padarīt nekam nederīgu, turklāt atkārtoti traumējot upuri.

Atbilde palīgā saucienam(40)

Edijs Daiga reiz pats piedzīvojis nabadzības slogu un nu izveidojis biedrību, kas nelaimē nonākušajiem steidz piegādāt pārtiku, drēbes un cita veida palīdzību. Lai to būtu iespējams darīt, talkā nāk simtiem brīvprātīgo gan Latvijā, gan tālu aiz valsts robežām.

Starp līksmību un putekļiem(5)

Jūnija vidus Rīgas iedzīvotāju un pilsētas viesu atvasēm nesa labas ziņas – Barona ielā atklāts pamatīga izmēra rotaļu laukums ar modernām atrakcijām dažāda vecuma bērniem. Neskatoties uz grandiozo pieteikumu, jau pirmajās dienās apmeklētāji sastapās ar virkni nepilnību, kas traucēja izbaudīt jauno spēļu vietu, otrdien vēsta laikraksts Diena.

Latvju zīmju renesanse(20)

Gadsimtiem godātie raksti šodien atdzimst jaunos veidolos – tos drukā uz apģērba, zīmē uz produktu etiķetēm, grebj traukos, bet drosmīgākie pamanās pat ietetovēt uz ķermeņa. Domas par to dalās – vieni teic, ka tautiskās zīmes šodien kļuvušas par masu produktu, kas sastopams teju uz katra stūra, bet citi priecājas, ka latviešu saknes spējušas iet līdzi laikam.

Paciente bezspēcīga ārstu priekšā(42)

"Ak, šausmas, cik milzīgs bērns, ko tu visu laiku bulciņas ēdi?" šie, visticamāk, nav pirmie vārdi, ko no ārsta gribētu dzirdēt tikko dzemdējusi sieviete. Pie Dienas vērsusies kāda jaunā māmiņa Ilze, kas ne vien dzemdību dienā saskārusies ar slimnīcas darbinieku rupju attieksmi, bet arī vēlāk konstatējusi, ka no medicīnas iestādes izraksta "izgaisuši" ieraksti par to, ka dzemdības nenoritēja gludi. "Papīri tīri", tāpēc savu taisnību Ilze pierādīt nevar – viņas vārds pret speciālistu teikto.

Zemes garša šķīvī(1)

Ar garšas palīdzību jāspēj cilvēkam izstāstīt stāstu – ir pārliecināts šefpavārs Dzintars Kristovskis. Viņš kļuvis par oficiālo Rīgas–Gaujas reģiona gastronomijas vēstnesi Eiropā un uzsver vietējo produktu nozīmi, taču ar piebildi – "audzis Latvijā" vēl nav kvalitātes zīme, to veido vairāku faktoru kopums.

Ar pasaules elpu(5)

Ar pārliecību, ka Latvija ir iespēju zeme, šurp no ārzemēm atbraukušie jaunie profesionāļi nodibinājuši biedrību, kurā ne vien grasās veidot draudzīgas saites ar līdzīgi domājošiem, bet arī kopīgiem spēkiem padarīt dzimteni labāku.

Kavētāji atkal savos krēslos(1)

Puse no divdesmit biežākajiem domes sēžu kavētājiem valstī atkal tikuši deputātu krēslos. Daļa no viņiem ir apņēmušies jaunajā sasaukumā darboties aktīvāk, citi to solīt nevar. Tomēr sēžu apmeklēšana ir būtisks kritērijs domnieku darba vērtēšanai vai, kā saka politoloģe Iveta Kažoka, "vēlēšanās mēs balsojam par saviem pārstāvjiem, pieņemot, ka viņi pildīs savus solījumus, un solījumus ļoti grūti pildīt, nenākot uz darbu". Viņa uzteic faktu, ka daļa deputātu sapratuši, ka nespēj pievērsties pašvaldības darbam, un nav vairs kandidējuši. Tomēr citviet popularitāti acīmredzot nosaka nevis deputāta darbs, bet vārda atpazīstamība, tāpēc arī tie, kas regulāri nenāk uz sēdēm, tikuši ievēlēti.

Sibīrija – zīmogs, kas mūžam neizbāl(19)

"To taču nekādi nevar piedot," teju vai korī atskan četru sieviešu balsis. Lai gan katra no viņām ir citāda, visas vieno viens stāsts – viņas bērna gados vēroja savu izpostīto likteni lopu vagona logā. 1941. gada 14. jūnija un 1949. gada 25. marta nakts Latvijā ievilka smagas rētas tūkstošiem cilvēku sirdīs un dzīvēs. Daudzu māju durvis tika atvērtas ar zābaku spērieniem, un mazus bērnus kopā ar mātēm, tēviem, brāļiem, māsām un vecvecākiem sasēdināja ešelonos, lai vestu svešumā. Šo bērnu vidū bija arī četras meitenes: Gaida Kalniņa, Beāta Ločmele, Brigita Kaukule un Nita Matvejeva. Lai gan viņu dzīvesstāsti ir skaudri, tie nedrīkst tikt aizmirsti, pārliecināta režisore Inga Nestere, kas šīs liecības iemūžinājusi nule kā tapušajā dokumentālajā filmā Mēs atgriezāmies.

Latvijas vidējais aritmētiskais

Fotogrāfs Mārtiņš Cīrulis Latvijai sagatavojis īpašu dāvanu – fotoalbumu ar tūkstoš portretiem, kuru vidū katrs iedzīvotājs spēs atrast sev pazīstamu seju, sākot no Valsts prezidenta, beidzot ar piemājas sētnieku.

Dievu lūdz pilīs un būdiņās(19)

Baznīcu nakts Latvijā notiek jau ceturto gadu un izpelnās lielu interesi – pērn to apmeklēja ap 26 tūkstošiem cilvēku.

Krievijas hakeri arī pie mums vismaz reizi mēnesī(3)

Krievija izvērsusi plašu kiberspiegošanas un dezinformācijas kampaņu, kas jau tikusi vērsta pret simtiem personu un organizāciju vismaz 39 valstīs, tajā skaitā Latvijā. Vieni no lielākajiem mērķiem bijuši ANO un NATO, secināts Toronto Universitātē veiktajā pētījumā.

Ukraina ceļā uz eiropeiskām vērtībām(12)

Kamēr Ukrainas austrumos notiek karš ar īstiem ieročiem, vietējie mediji nemitīgi cīnās ar Krievijas propagandu, kas jebkuru ziņu spēj novest teju līdz absurda līmenim. Kritiskās domāšanas trūkums sabiedrībai neļauj atšķirt melus no patiesības, uzskata ukraiņu žurnālists Dmitrijs Plakto.

Grib kārtību, bet nav naudas(10)

"Mēs likvidēsim municipālo policiju," vēsta kādas partijas priekšvēlēšanu plakāti galvaspilsētas ielās. Solījums ir skaļš, taču nevarētu teikt, ka inovatīvs – bez pašvaldības policijas savu ikdienu daudzi Latvijas novadi vada jau tagad. Jāatzīmē gan, ka ne visi ar situāciju ir apmierināti un, ja vien domes budžetā atrastos papildu līdzekļi, steigtos nostiprināt savu drošības sargu pozīcijas, piektdien lasāms laikrakstā Diena.

Mazāk kara, vairāk zaļumbaļļu! Priekšvēlēšanu programmu dīvainības(10)

119 pašvaldībās šogad kopumā iesniegti 599 vēlēšanu saraksti. Vieni savā novadā sola reāli paveicamus darbus, citi vēlētājam apgalvo, ka uzvaras gadījumā izstāsies no NATO un atgriezīs apritē latu. Lai gan priekšvēlēšanu programmas var uzskatīt par vienu no svarīgākajiem partiju dokumentiem, reizēm neko vairāk par smaidu tās neraisa

Sals ieviesīs korekcijas augļu un ogu cenās(5)

"Plūmju un ķiršu mums šogad nebūs," bažīgi nosaka Latvijas Augļkopju asociācijas vadītāja Māra Rudzāte. Lai gan kalendārā jau teju maija vidus un daba jau sen kā modusies, termometra stabiņš joprojām lēkā no augšas uz leju un naktīs pamanās noslīdēt arī krietni zem nulles atzīmes. Neraksturīgie laikapstākļi nav saudzējuši dārzus ne vien pie mums, bet arī citviet Eiropā, rezultātā šai sezonā gaidāms produktu cenu kāpums, ceturtdien lasāms laikrakstā Diena.

Postpadomju nostalģija mirst(43)

Pēc piecu gadu pauzes pētnieki atkal apkopojuši datus, lai iepazītu Latvijas iedzīvotāju sociālo atmiņu, kas šajā kontekstā tiek saprasta kā attieksme pret dažādiem Latvijas vēstures problēmjautājumiem, piemiņas vietām un piemiņas dienām. Dati liecina, ka Latvijas sabiedrība kopš 2012. gada ir kļuvusi iecietīgāka attiecībā uz pretrunīgiem vēstures jautājumiem – būtiski pieaudzis to iedzīvotāju skaits, kuriem ir pieņemams, ka dažādas cilvēku grupas dažādi skaidro XX gadsimta notikumus Latvijā. Tomēr joprojām novērojamas ievērības cienīgas atšķirības, kā valstij sensitīvus jautājumus, piemēram, padomju okupāciju, uztver šeit dzīvojošie latvieši un krievvalodīgie.

Pie viena galda ar svešinieku(1)

"Mīļie kaimiņi! Šodien, 4. maijā, svinam Balto galdautu svētkus! Ielūdzu jūs uz gabaliņu kūkas pagalmā pie vidējām durvīm pulksten 18.00. Gunta no 20. dzīvokļa," teikts zīmītē, ko pērn pie durvīm varēja lasīt kāda daudzstāvu nama iedzīvotāji Teikā.

Meži visbiežāk deg neuzmanības dēļ

Līdz ar maija atnākšanu Valsts mežu dienests (VMD) noteicis ugunsnedrošā laikaposma sākumu visā valsts teritorijā. Meža īpašniekiem un tiesiskajiem valdītājiem nu īpaši jāpiedomā pie ugunsdrošības noteikumu prasību ievērošanas. Prasība ievērot ugunsdrošības noteikumus attiecas arī uz ikvienu iedzīvotāju, kas vēlas uzturēties mežā. Lai mazinātu meža ugunsgrēku izcelšanās iespējas, ir noteikti daži aizliegumi un ierobežojumi, par kuru neievērošanu var piemērot administratīvo, civiltiesisko un pat kriminālatbildību.