Bez papardes zieda
Kad Diena Līgo vakarā neilgi pirms vēlēšanu iecirkņu slēgšanas sazinājās ar Lielbritānijas latviešiem, vairākums teica, ka ir vienaldzīgi pret iznākumu. Piemēram, Braitonā strādājošie Viktorija un Kristaps atsaucās uz savu vecumu, apgalvojot, ka ir jauni un vienā vietā ilgi tāpat nesēdēs - ja vajadzēs, brauks kaut kur citur. Tomēr abi gan bija pārliecināti, ka balsojums būs par palikšanu ES: «Runājot ar kolēģiem un apkārtējiem britiem, var redzēt, ka viņi paši nemaz netic, ka kaut ko var ietekmēt. Tāpat palikšot iekšā, jo viss jau esot izlemts, tautai neviens vārdu neesot devis, iedeva vienkārši sajusties svarīgiem - tā viņi paši saka.»
Viktorija strādā skaistumkopšanas salonā un bieži par šo tēmu runā ar vietējiem: «Pēdējā laikā sanāk uzdot jautājumu, par ko tad cilvēki balsos. Uzreiz pēc reakcijas jau var redzēt - tie, kas balso pret izstāšanos, ir mierīgi, bet tie, kas par, sāk dusmoties, kļūst emocionāli. Ienāca kāds vīrietis, kuram ir 67 gadi, viņš balsojis par palikšanu, kad jautāju, kāpēc, viņš teica, ka labāk palikt pie zināmā, nevis lēkt nezināmajā.» Arī Ineta, kura dzīvo netālu no Getvikas pilsētas, pirms referenduma rezultātu izziņošanas minēja, ka izstāšanās būtu nereāls scenārijs, un pauda cerību, ka balsojums būs pretējs. Svinēt Līgosvētkus uzrunātajiem tautiešiem tā īsti nav sanācis - nākamajā dienā jādodas uz darbu, tāpēc rīkotas vien tādas nelielas pasēdēšanas. Taču visu sarunu centrālais objekts šogad nav bijuši vis saulgrieži vai papardes zieds, bet gan Brexit. Ineta teic, ka Lielbritānijā šis temats jau visus nogurdinājis: «Tas medijos, ielās, sarunās ir tik ilgi, ka šķiet, ka cilvēki jau ir noguruši. Neatkarīgi no iznākuma, kad balsojums būs beidzies, beidzot visi vismaz varēs uzelpot, ka tas ir garām.»
Vienaldzība pāraug šokā
Pavisam cita tonalitāte bija jūtama sarunās pēc oficiālo rezultātu izziņošanas. «Godīgi sakot, esmu šokā,» atklāja Viktorija un piebilda, ka šādam iznākumam nudien nebija gatavojusies. «Pamodos no Kristapa īsziņas, kurā viņš saka, ka esam ārā, iegāju internetā un redzēju, ka tiešām ar niecīgu pārsvaru uzvarējusi puse, kas vēlas izstāties.» Skaidrs, ka tūlīt galvā dzimušas arī domas, ko nesīs nākotne, taču prognozēs ir vairāk spekulāciju nekā droši zināmā. Runas esot dažādas: vieni sakot, ka tas ietekmēs tikai tos, kuri slinko un pārtiek no pabalstiem, citi zina teikt, ka valdība dos laiku aizbraukt, vēl kādi mierina, ka būs grūti jaunajiem iebraucējiem, bet tiem, kuri jau strādā, problēmu nebūšot. Esot grūti saprast, kas no tā visa ir taisnība, taču minējumi nerimstas - un satraukums tieši tāpat. Ineta, lai gan nepatīkami pārsteigta, tomēr saglabā vēsu prātu: «Nevaram prognozēt, kas notiks ar mums, skaidrs, ka pārmaiņas būs, bet tās nebūs straujas. Jāņem vērā arī tas, ka referendums vēl nenozīmē izstāšanos, jālemj parlamentam.»
Vairāki Lielbritānijā dzīvojošie tautieši pārmet, ka nav nekādas precīzas informācijas arī no Latvijas valdības puses. Ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (Vienotība) iesaka nogaidīt, taču atzīst, ka nezināmā arī valdību līmenī tiešām ir daudz: «Šis ir bezprecedenta gadījums, esam skaidri pateikuši, ka iestāsimies par Latvijas valsts piederīgo interesēm, bet šis šoreiz nav jautājums, kurā mēs varam izstāstīt vai informēt par kaut ko, jo nekas vēl nav nolemts, tas ir jāsaprot. Protams, mēs darīsim visu, lai viņu [Lielbritānijā dzīvojošo tautiešu] stāvoklis nepasliktinātos. Nav tā, ka mēs varam izstāstīt kaut ko tādu par viņu statusu, kas viņiem nebūtu zināms. Mēs uzskatām, ka tiem cilvēkiem, kuri ir ieradušies labā ticībā dzīvot un strādāt Lielbritānijā, kad tā vēl ir ES sastāvā, ir jāpiemēro tiesiskās paļāvības princips un jāsaglabā statuss. Neziņa šobrīd ir visiem, tai skaitā Lielbritānijas valdībai.»
Ekonomikas plusi un mīnusi
Lai gan šobrīd ir vairāk neskaidrības nekā skaidrības, ekonomists Pēteris Strautiņš saka - daži pieņēmumi par to, kā Brexit ietekmēs Latviju, jau ir izdarāmi. Piemēram, sagaidāms, ka nākotnē došanās strādāt uz Lielbritāniju būs daudz apgrūtinātāka un varbūt daļa no tur jau dzīvojošajiem tiks mudināti atgriezties mājās. «Vienlaikus cilvēku skaits darbspējīgajā vecumā pie mums samazinās. Latvijas ekonomikai vajadzēs darbarokas, tāpēc šis būs labvēlīgs efekts, varbūt pat ļoti nozīmīgs,» uzsver P. Strautiņš.
Pēdējās dienās daudz runāts arī par mūsu eksportu, kurā varētu notikt ievērojams kritums, tomēr ekonomists mierina, ka nav pamata lielam satraukumam šajā jautājumā: «Latvijas eksports uz Lielbritāniju ir diezgan necils. Tas pērn veidoja piecus procentus no kopējā preču eksporta, un tajā dominē samērā zemas pievienotās vērtības koksnes produkti. Tā ir standartprece, kuras cenu pirmām kārtām nosaka nevis apstākļi noieta tirgū, bet globālā mērogā, turklāt tai pircējus nepieciešamības gadījumā var atrast arī citās valstīs.» Tomēr esot daudz citu iespējamās ietekmes aspektu, piemēram, ja referenduma rezultāts tiks uztverts kā signāls par lielāku politisko nestabilitāti Eiropā, tas var negatīvi ietekmēt investīciju apjomu arī Latvijā. Tomēr īsti skaidrs, kas notiks, šobrīd nav, viss esot vien pieņēmumu un minējumu līmenī.
Kā vienu no notikušā efektiem min iespējamo cilvēku atgriešanos dzimtenē, taču visi Dienas uzrunātie latvieši Lielbritānijā apgalvoja, ka pat nepieļauj tādu iespēju - sākt te visu atkal no nulles esot daudz sarežģītāk nekā emigrēt uz kādu citu bagātu valsti. E. Rinkēvičs vien atkārtoti aicina nesteigties ar secinājumiem: «Es ieteiktu visiem tiem, kuri šobrīd ir pārcēlušies uz dzīvi Lielbritānijā, saprast, ka tiks darīts viss, lai viņu tiesības tiktu ievērotas, un apliecinu, ka tiks darīts viss, lai šis jautājums tiktu nopietni diskutēts. Sliktākais, kas šobrīd būtu, pirms sarunas ir sākušās, ir ļauties panikai. Latvieši nav vienīgā kopiena, ir daudz citu ES dalībvalstu pilsoņu, kas dzīvo Lielbritānijā, - tā ka mums ir daudz sabiedroto, šajā ziņā mēs neesam vieni.»