Piemēram, Latvijas aviokompānija airBaltic nesen vēstīja, ka mākslīgais intelekts veidojis tās žurnāla Baltic Outlook marta numura vāku un ka ir iecerēts sagatavot mākslīgā intelekta radītu "galamērķu mākslas kolekciju". Tehnoloģiju eksperts Elviss Strazdiņš savukārt uzsver, ka pagaidām mākslīgā intelekta radītos attēlus "var atšķirt no īstām bildēm, bet, ņemot vērā, ka šī tehnoloģija tiek pilnveidota, nākotnē atšķirības pamanīt nebūs iespējams".
Jau patlaban ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts liks no saviem stereotipiem atbrīvoties tiem cilvēkiem, kuriem šķiet, ka viņu gaume ir vienīgā pareizā, jo piedāvās inovatīvu redzējumu, un šo redzējumu apstrīdēt nebūs vienkārši. Tāpat arī ir skaidrs, ka mākslīgais intelekts transformēs darba tirgu. Plaši tiražētā kompānijas Goldman Sachs prognoze rāda, ka jau drīzumā mākslīgais intelekts aizstās 300 miljonus darba vietu, it īpaši mazinot attīstītajās valstīs administratīvajā jomā, lietvedībā un klientu apkalpošanā nodarbināto cilvēku skaitu, bet kopumā skars ļoti daudzas sfēras, to vidū tūrismu, transportu, tirdzniecību, rūpniecību un lauksaimniecību.
Ar šo domu pamazām sāk aprast arī Latvijas sabiedrība, bet vienlaikus būtiska problēma, ko nes līdzi mākslīgā intelekta uzvaras gājiens, ir tā, ka aizvien sarežģītāk kļūs atšķirt patiesu informāciju no daļēji maldinošas vai pilnībā nepatiesas.
Mūsu sabiedrībai ar piesardzību informācijas izvērtēšanā neiet spoži. Pētījumu centra SKDS veiktā aptauja rāda, ka 34% respondentu bieži ir parakstījuši līgumus, tos rūpīgi neizlasot vai neizprotot. Četru lielāko banku klientiem, pašiem apstiprinot maksājumus, šā gada janvārī izkrāpti kopumā 1,457 miljoni eiro, kas ir par 50,9% vairāk nekā janvārī pērn, atsaucoties uz Finanšu nozares asociāciju, vēsta LETA. Pa sociālās saziņas vietnēm klīst mānīgi vēstījumi gan tekstu, gan attēlu formā, un uz tiem "uzķeras" pat labi izglītoti, erudīti cilvēki.
Ja izplatīsies mākslīgā intelekta radīts saturs, kā arī attēli, kurus būs grūti atšķirt no t. s. īstām bildēm, tad var vien iedomāties, cik milzīga piesardzība būs vajadzīga priekšvēlēšanu laikā, lai atšķirtu mākslīgi veidotu kādu politiķi ļoti pozitīvā vai tieši pretēji negatīvā gaismā attēlojušo saturu no tāda satura, kurā, iespējams, ir kāds patiesības grauds.
Ir saprotams, ka nevajadzētu pieļaut to, lai vēlētāju izvēli ietekmētu mākslīgā intelekta radīti maldi, un tāpēc jau laikus jādomā, kā šādu risku novērst.