To atklāj biznesa augstskolas Turība sadarbībā ar pētījumu centru SKDS veidotais Turības biznesa indekss 2025. Šogad 63% aptaujāto uzņēmēju uzskata, ka biznesa vide Latvijā ir slikta, bet tikai 29% domā, ka tā ir laba.
Pētījums atklāj, ka, pēc respondentu domām, mūsu valstī ir viegli nodibināt jaunu uzņēmumu un ka sabiedrības attieksme pret uzņēmējiem ir samērā laba. Atzinīgi tiek vērtēta arī interneta un dažādu mūsdienās nepieciešamo tehnoloģisko risinājumu pieejamība Latvijā.
Toties problēmas uzņēmējiem rada sarežģījumi finansējuma piesaistē, vajadzīgo darbinieku trūkums, kā arī publiskā sektora lēmumi.
Protams, tas, vai uzņēmumam izdodas aizņemties izaugsmei nepieciešamo finansējumu, ir atkarīgs ne tikai no valdības politikas vai aizdevēju nostājas, bet arī no paša uzņēmuma finansiālās situācijas. Ja uzņēmumam ir stabils apgrozījums un, kā mēdz sacīt, laba finansiālā veselība, tad iegūt aizņēmumu ir iespējams. Tā, piemēram, viena no Latvijā vadošajām bankām pat maziem uzņēmumiem pērn aizdevusi kopumā vairāk nekā 60 miljonu eiro.
Arī tas, cik ātri izdodas atrast nepieciešamos darbiniekus, daļēji ir atkarīgs no paša uzņēmuma. Pēc oficiālajiem statistikas datiem, Latvijā bezdarbnieku skaits nemainīgi pārsniedz vakanču skaitu. Turklāt katru gadu darba vidē ienāk skolu, profesionālās izglītības iestāžu un augstskolu absolventi, kuri ir gatavi sākt savas karjeras veidošanu. Tas, ja kādā nozarē tiešām hroniski trūkst darbinieku, drīzāk liecina par plaisu starp izglītības sistēmu un darba tirgu nekā par strādātgribošu cilvēku neesamību.
Turības biznesa indekss atklāj arī tādu paradoksu, ka darbaspēka pieejamību it īpaši negatīvi vērtē uzņēmēji Latgalē, kur ir augstāks bezdarba līmenis nekā citur Latvijā, bet uzņēmējiem Kurzemē, kur bezdarba līmenis ir samērā zems, skatījums ir optimistiskāks. Tas norāda uz to, ka nodarbinātības problēmām dažādos mūsu valsts reģionos nepieciešami atšķirīgi risinājumi.
To, ka valsts attīstība gluži pareizā virzienā neiet, gan apliecina tas, ka pēdējā laikā audzis tādu uzņēmēju īpatsvars, kuri uzskata, ka valdības lēmumi traucē biznesam, turklāt jaunākajā pētījumā šis viedoklis parādās pat izteiktāk nekā kovidpandēmijas gados.
Visticamāk, te vainojama pēdējā laikā daudz apspriestā birokrātija, kuru mazināt nekādi neizdodas un kura visai pamatīgi sarežģī dzīvi ne tikai uzņēmumiem, bet arī iedzīvotājiem tad, kad nākas sazināties ar valsts un pašvaldību institūcijām.