Ļaut vai neļaut?

Apmēram šādu tekstu biju ierakstījis interneta domapmaiņā, un tas raisīja nelielu diskusiju gan par to, cik tālu (vai līdz kādiem absurdiem) var aiziet ar visādiem aizliegumiem, gan arī par mājdzīvnieku turēšanu pilsētā. Ievēroju, ka šī arī bija vispār viena no tēmām, par kuru visvairāk tika diskutēts svētku laikā. Tostarp par to, vai salūti būtu izskaužami un kā.

Jau daudzus gadus spēkā ir Pirotehnisko izstrādājumu aprites likums, kas nosaka visai striktus ierobežojumus salūta raķešu iegādē un lietošanā, tomēr, redzot, cik daudzās vietās tiek tirgota pirotehnika un cik plaši lietota, rodas šaubas, vai likuma ievērošanu vispār kāds kontrolē.

Tajā pašā laikā sabiedrības iniciatīvu platformā ManaBalss.lv rit parakstu vākšana, lai mudinātu politiķus pieņemt aizliegumus valsts un pašvaldību līdzekļu izdošanai par uguņošanu un salūtu.

Vai tas nozīmē, ka salūtus nākotnē neredzēsim? Diez vai tā būs. Pat ja tiks vairāk kontrolēta privātpersonu darbošanās ar pirotehniku un pat ja tiks noteikts aizliegums salūtiem tērēt nodokļu maksātāju naudu, tas nekādā veidā netraucēs uzņēmējiem finansēt profesionāļu nodrošinātas uguņošanas, piemēram, korporatīvajos pasākumos.

Tātad arī viens no iepriekš minētās iniciatīvas mērķiem, ka ''netiks piesārņota vide un biedēti dzīvnieki'', pilnībā netiks sasniegts. Vismaz ne ar esošajiem vai rosinātajiem aizliegumiem. Varbūt tā var vien samazināt intensitāti.

Bet tad ir jautājums – kas nāks vietā? Vai kas lētāks, videi mazāk kaitīgs? Ja alternatīva ir pilsētvides pastāvīga izrotāšana svētku laikā ar dažādiem gaismas objektiem, tad tas noteikti nav lētāk, turklāt, ja šī pastāvīgā gaisma ir mirgojoša vai pārlieku intensīva, tas varētu būt arī visai kaitīgi visa veida dzīvajām radībām, tostarp cilvēkiem.

Kāds labākais risinājums? Nezinu. No vienas puses, arī man nepatīk dažādi aizliegumi, tostarp daudzi no tiem, kas pamatoti ar cilvēku drošību, jūtu aizskārumu utt., jo tā var ātri nonākt pat līdz totāliem absurdiem. Turklāt totāla kādu liegumu ievērošanas kontrole arī diez vai būtu pieņemama. Varbūt labāk ejams būtu tas ceļš, ka parastos salūtus, skaļu uguņošanu sabiedrība aizvien vairāk uztvertu kā kaut ko arhaisku, nemodernu, savukārt pašvaldību rīkotās uguņošanas, kas, manuprāt, saglabājamas, būtu aizvien mazāk ar pirotehniku, bet vairāk ar dažādām gaismas projekcijām, mūziku.