Laika ziņas
Šodien
Sniega pārslas
Aktuāli
Rīgā -2 °C
Sniega pārslas
Sestdiena, 23. novembris
Zigfrīda, Zigrīda, Zigrīds

Tekla Šaitere

Izspūrušie biroja klerki frakās

Pirms gadiem pieciem, līdz asarām aizkustināta, noskatījos aizraujošo filmu par cilvēkiem līdzīgajiem imperatorpingvīniem Ceļojošās ciltis 2. Pingvīnu gājiens. Pērn Rīgas zoodārzs tika izraudzīts kā piemērota vieta caurceļojošā Džentū pingvīnu bariņa karantīnai. Tie izraisīja necerēti lielu apmeklētāju interesi - augustā pingvīnus ieradās aplūkot 78 000 cilvēku! Pirms pāris nedēļām Rīgā ieradās jauni caurceļotāji - četrpadsmit dažāda vecuma Humbolta pingvīnu. Sarunājusi par gidu zoodārza Izglītības un informācijas nodaļas darbinieku Māri Lielkalnu, devos tos apskatīt.

Esmu pacietīga kā velns

Iekāpjot pasūtītajā Lady taxi mašīnā, pirmajā brīdi pat apmulstu. Pie stūres sēž simpātiska pusmūža sieviete melnā kleitā ar baltiem rimbulīšiem, pie krūtīm sarkana puķe. Eleganta un smaidīga, viņa vaicā - uz kurieni brauksim? Ar šīs firmas laipnajām autovadītājām esmu braukusi ne reizi vien, bet jāatzīstas - viņas ir gados pajaunas, bet te - gandrīz mana laikabiedre. Iepazīstos ar Sarmīti Lapiņu un norunāju tikšanos.

Viss pašu zemītē audzēts

Arvien biežāk, gatavojot maltītes, lūkojamies pēc pašmājās ražotā. Tad tomāts smaržo citādi, tad ābols sulīgāks, kartupeļi miltaināki, ogas - mūsu saulītē sānus izsildījušas un graudi - Latvijas zemē spēku ņēmuši. Restorāna Ostas skati šefpavārs Ingmārs Ladigs ir savas zemes patriots un priecājas, ka pašu mājās izaugušais ceļams galdā jebkurā gadalaikā.

Manās mājās tikai krokodila nav bijis

Ciemojoties pie Ēvī Upenieces, lietus no pelēkajām debesīm te sijā smalkām lāsēm, te gāž kā no spaiņiem. Lai saimnieces mīluļi Šīla un Loris fotokameras priekšā nostātos visā godībā, viņi no lietus paglābti mājā. Mākslinieces dārzs ir karalisks - mežonīgs, aizaudzis un vasaras valgmes pilns. Milzīgs mežvītenis cieši apskāvis māju, tvanīgi izsmaržojuši jasmīni un ceriņi, gar ēkas stūri vijas vīnogas.

Cīņa ar vējdzirnavām

Visā valstī ielās, pie mājām klaiņo daudz slimu, aklu, izvārgušu kaķu, nereti dzīvniekus smagi sakropļo mašīnas, un interneta portālos arvien biežāk parādās aicinājumi ziedot naudu nelaimīgo glābšanai. Arī es nospiežu «dalies» un ziedoju, kaut apzinos, ka tā ir cīņa ar vējdzirnavām. Jādomā citās kategorijās. Dabā izdzīvo stiprākais, tā lēmis Dievs.

Zivjērgļu ligzda uz mana rak stāmgalda

Esmu kļuvusi stipri un neglābjami atkarīga. No rīta mostoties, steidzos apsveicināties ar putniem, dienā, kad vien iespējams, vēroju viņu izdarības, barošanu, cāļu savstarpējās ķildiņas, bet vakaros pirms došanās pie miera novēlu mazajiem labu nakti. Reizēm pieķeru sevi pie domas, ka cenšos dzīvoklī uzvesties klusāk, jo ligzda taču ir tepat blakus - uz mana rakstāmgalda! Datora ekrānā izpētu katru putnu spalviņu, redzu, kā zibens noplaiksnī virs cāļu galvām un vēja šalkās līgojas tuvējo koku galotnes.

Ar mīlestību gatavota maltīte

Pusdienotava EcoCatering Telpa Matīsa ielā 8 nu jau labu laiku kļuvusi par stilīgu un iecienītu ēdienu baudīšanas vietu. Tā atrodas visai urbanizētā vidē, un nezinātājam būtu grūti to atrast, ja vien skatu nepiesaistītu otrajā stāvā iekārtotā terase! Telpas slava gājusi no mutes mutē, līdz sasniegusi arī mani.

Kā kaija debesu zilgmē

«Laris» tulkojumā no grieķu valodas nozīmē kaija. Mana kaija ir sena paziņa Larisa Brauna. Pirms četriem gadiem par tērpu dizaineres mājvietu kļuva skaista daudzdzīvokļu māja Pļavniekos. Šeit Rīgas dome piešķīra dzīvokļus tiem, kas nonākuši dzīves pabērnu lomās - jauniešiem no bērnunamiem, bijušajiem ieslodzītajiem, daudzbērnu ģimenēm un no dzīvokļiem izliktajiem.

Kuriļu bobteils no Purvciema

Kad pirms astoņiem gadiem savās mājās socializēju kārtējo uz ielas atrasto kaķēnu, ciemos ieradās Guna Gleizde. Nacionālo ziņu aģentūrā LETA, kur jaunā žurnāliste tolaik strādāja, kolēģe bija viņai stāstījusi par manu rūpjubērnu, bet Guna tieši tolaik bija nolēmusi iegādāties kaķi. Protams, no manis viņa devās mājup ar kaķi somā.

Labdarības saldais darbs

Līgatnes dabas taku apmeklētāju iemīļotajai lācenītei Ilzītei jau divpadsmit ar pusi gadiņu. Viņas voljeram - desmit gadu. Laikazobs darījis savu - mītne prasīt prasās pēc remonta. Kopēja Velga Vītola teic, ka tāme sastādīta jau sen, tās kopējās izmaksas ir 31 tūkstotis latu.

Un sākas viss no gala

Man ļoti patīk gada laiku ritums. To var mērīt arī, piemēram, ar pavāra skatienu. Gads sākas ar cūkas cepeti un skābiem kāpostiem, pavasarī pirmie pieneņu lapu salāti, un tad visa dabas ēdamā palete tiek likta lietā līdz rudenim, līdz jaunam cūkas šņukuram.

Dabūja to, pēc kā sirds alka

Neklātienē Vitu Jaunzemi pazīstu, kopš viņa kļuva par Lielās talkas un Latvijas sakopšanas virsvadītāju. Pirms pāris mēnešiem iznāca Vitas grāmata Mana mamma - Dieva lutekle - piemiņa mammai - leģendārajai olimpiskās zelta medaļas ieguvējai Melburnā 1956. gadā šķēpmetējai Inesei Jaunzemei. Nesen uzzināju, ka dziedātāja Inese Galante nodibinājusi savu fondu un par tā izpilddirektori kļuvusi Vita! Un nupat pilnīgi nejauši portālā facebook izlasīju Vitas izbrīna pilno ierakstu - atradusi savā piemājas baseinā īstu briesmoni, bet nav zināms, kas ir nelūgtais ciemiņš.

Daba slāpst

Tveice kā Sahārā. Saulē jau ap trīsdesmit. Zāle deg laukā dzelteniem pleķiem. Putniem knābji puspavērti. Vārnas prātīgi kāto ap vēl ziedošajām madarām. Kaijas, aizmirsušas par jūru, dzīvo uz mūsu mājas jumtiem. Nav kauslīgas, bet spēcīgie dzeltenie knābji iedveš bijību dzīvām radībām. Esmu iemācījusies ar kaiju sarunāties.

Laimīgu taciņu, Čāpiņ!

Ingmārs Līdaka, Rīgas Zooloģiskā dārza atbalsta biedrības priekšsēdētājs un Saeimas deputāts, ir bebrauklis ar stāžu, jo pirms sešpadsmit gadiem viņš uz pekām nostādīja pirmo bebrēnu. Ingmārs smej: «Dzīvoju zoodārzā, naktī gulēju kabinetā uz kušetītes, jo Skraps grib ēst, man pieredzes nekādas. Svaigs govs piens šim neder, jo tad uz caureju vien velk.

Jaunumi suņu vakcinācijā

2013. gada 9. maijā LR Saeima apstiprināja grozījumus Veterinārmedicīnas likumā.

Pankūkas vēl ilgi jācep!

Tikko ienāku ārstu telpā, Rīgas Austrumu klīniskās slimnīcas stacionāra Latvijas Onkoloģijas centra Krūts ķirurģijas nodaļas onkoloģe Sarmīte Baltkāje apmulsina ar jautājumu, kad es esot veikusi skrīninga mamogrāfiju. Pūlos atcerēties, bet viņa stingri nosaka: «Nu, redziet, tāda pati neapzinīgā kā daudzas citas Latvijas sievietes! Uz valsts apmaksātu skrīningu atnāk labi ja trešā daļa uzaicināto!» Jūtos kā norāta skolas skuķe un klusībā nolemju, ka teju nākamajā nedēļā labošos.

Maltīte vasaras saulgriežos

Vasaras viducis, viss zied, plaukst, smaržo un reibina. Saulgrieži. Cilvēks šajā laikā allaž tiecas būt tuvāk dabai. Vasaras saulgriežos vairums dodas ārā no pilsētas, aiztraucoties no ierastās ikdienas, bet arī tie, kas dažādu iemeslu dēļ paliek pilsētā, var baudīt īpašas un gardas saulgriežu maltītes.

Mans mīļākais seriāls

Vai varēju kādreiz iedomāties, ka savām acīm skatīšu kaut ko tik brīnišķīgu? Vēroju, kā ligzdā zivjērgļi Ulla un Uldis aprūpē trīs mazuļus! Tagad ar viņiem kopā mostos un kopā eju gulēt. Ligzda ir kā uz mana rakstāmgalda nolikta, un es nevaru novērst acis no datora ekrāna, kur tuvplānā skatu zivjērgļu ģimenītes dzīves ainas.

Bafija lauž siržu ledu

Sagaidot atnācēju firmā, Bafija, laipni, bet piesardzīgi luncinot asti, aposta svešinieku, tad atkāpjas, aicinot nākt iekšā. Viņa ir trīs gadus jauna sniegbalta samojedu šķirnes sune. Kopā ar saimniekiem - eksporta konsultācijas uzņēmuma GatewayBaltic direktori Inesi Andersoni un viņas dzīvesbiedru Kimu Bafija katru rītu kājām mēro ceļu no mājām Katrīnas dambī uz biroju Elizabetes ielā pretī Esplanādei.

Brīvlaikā virtuvē darbojas bērni

Līvu laukumā satikusi restorānu Zilā govs un 4 Rooms šefpavāru Rolandu Rudzātu, stāstu viņam, ka brīvlaikā ciemos atbraukušas mazmeitas, viņas trinas pa virtuvi un pašas grib kaut ko uzmeistarot. Citi bērni nāk ciemos, jāuzcienā. Rolands apsola dažas receptes, kas neprasa ne laiku, ne virtuves karsēšanu līdz pirts temperatūrai un būs pa spēkam pat ņipram iesācējam.

Olimpiskā atlase Ķīpsalā

Uzvara prestižajā Crufts suņu izstādē, kas ik gadu notiek Birmingemā Lielbritānijā, ir katra suņu audzētāja sapnis. Protams, ja viņa mīlulis tendēts veidot izstāžu karjeru. Crufts pirmo reizi notika 1891. gadā. Kurš katrs suns uz izstādi nemaz nevar doties. Lai saņemtu ceļazīmi uz šīm suņu olimpiskajām spēlēm, jāiziet stingra atlase savā valstī.

Pa patversmi kleitā nestaigā

Tukumā Klusajā ielā 5 klusums ir rets viesis. Tikko pie dzīvnieku patversmes parādās svešinieks, sākas īsti koru kari - ap sešdesmit suņu balsu pauž ieinteresētību notiekošajā. Simona Grundule priecājas: «Mums noveicies ar kaimiņiem, nesūdzas, ir saprotoši cilvēki.» Desmit gadu Grunduļu ģimene apsaimnieko Tukuma dzīvnieku patversmi.

Alise laimīga savā brīnum zemē

Zini, kā bija? Topavasar biju vēl pavisam maziņa. Dārzā ieraudzīju mazu slapju vardīti, īstu skaistulīti. Laiks vēl bija auksts, bet viņa tāda kā slima un nosmērējusies, ar pumpām. Saķēru mazulīti, ar kabatas lakatiņu sāku viņai berzt pumpas nost un saucu mammu - te ir slima vardīte, viņa jāārstē! Biju tik dumja! Mamma paskaidroja, ka tā nav vardīte, bet gan krupītis, ka viņš laimīgi sagaidījis pavasari un jāļauj viņam iet savu ceļu,- desmit gadu vecās Alises valodiņa rit raiti kā strautiņš un, stāstot savus brīnišķīgos piedzīvojumus, prieks mijas ar skumjām.

Nav tomāts vai gurķis

Sākas skolēnu brīvlaiks un dārziņu sezona. Opīšu un omīšu mājas piebirs ar mazbērniem. Pēc mīļās atvasītes uzstājīgiem lūgumiem viņu izklaidei nereti iegādājas dzīvu rotaļlietu - kaķīti vai sunīti. Cilvēki to izdara emociju uzplūdā, bezatbildīgi un neapdomīgi, un padara mazo radībiņu atkarīgu no sevis uz trim vasaras mēnešiem.

Deja kļuva par viņas likteni

Izcilās latvietes vārdu varētu ierakstīt Ginesa rekordu grāmatā. Vija Vētra ir dejotāja, horeogrāfe, gleznotāja, kostīmu māksliniece un scenogrāfe. Viņa runā latviešu, krievu, angļu, spāņu, itāliešu, grieķu un latīņu valodā. Pasaulē viņai piešķirtas neskaitāmas balvas un pagodinājumi, bet visaugstāk māksliniece vērtē Dzimtenes apbalvojumu - IV pakāpes Triju Zvaigžņu ordeni.

Tuvu, tuvu, tuvāk vēl, baltie šveicieši!

Jaunā zinātniece Liāna Širmane, dienā saņēmusi L'OREAL Latvijas stipendiju sievietēm zinātnē, pēcpusdienā uz interviju kopā ar dvīņumāsu Aļonu atspurdz smaidīga. Jau nākamajā rītā abas dosies uz starptautisko suņu izstādi Budapeštā. Šī iemesla dēļ svaigi safrizēti arī divi baltie Šveices aitu suņi. Visu dienu nonīkuši pie friziermeistares, viņi priecīgi joņo pa parka zālienu, bet Liāna runā. Ātri un aizrautīgi. Viņa ir komunikabla un nebūt nesatraucas, ka vēl nav sakravātas somas braucienam uz Ungāriju.

Ļoti vajag laimīti

Esmu kļuvusi māņticīga. Man šķiet, ka šai slejas vietiņai avīzē piemīt kāds īpašs spēks. Kaut vai pēdējo mēnešu notikumi - pēc publikācijas avīzē savus cilvēkus no Aizkraukles sagaidīja gan Tukuma patversmē ilgi mitusī labestīgā skaistule Krona, gan pie jaukiem cilvēkiem mājās jau devusies daļa no pagājušajā atvērumā aprakstītajiem no Jaunpils novada Tukuma patversmē atvestajiem badā mirstošajiem suņiem.

Smalki, bet vienkārši ēdieni

Galvenais, lai ēdiens tiek gatavots ar mīlestību, tad būs arī rezultāts, saka Tomass Godiņš. Sākumā šķiet - nu gan meistarstiķis, vienkāršajam mirstīgajam(-jai) tas nav pa spēkam! Taču galvenais ir uzdrīkstēšanās sākt! Man, rīdziniecei, piemēram, bija problēma dabūt lauku olas! Nopirku Centrāltirgū, bet nezin kāpēc man šķita, ka tās tomēr ir fabrikas vistu dējums.

Galvenais - uzdrīkstēties sākt

Inga Jēruma, visu darba mūžu strādājusi žurnālistikā, tagad detektīvromānu lasītājiem pazīstama kā rakstniece Margarita Grietēna. Viņa ir arī popularitāti ieguvušās grāmatas No Zentas līdz Zentai (par Valmieras teātra aktrisi Regīnu Devīti, Zentas lomas atveidotāju TV seriālā Ugunsgrēks) autore. Ingas galvenā īpašība ir prasme pārsteigt.

Mākslinieka nerentablā vien ība - suns

Mākslinieka Roberta Koļcova dzīvē pirms mēneša gandrīz vienlaikus risinājās divi būtiski notikumi - galerijā A. Sūna tika atklāta viņa piecpadsmitā personālizstāde Vizuāls, bet Dzīvnieku veselības centrā pēc smagas mugurkaula operācijas uz dzīvības un nāves trauslās robežas atradās viņa astoņarpus gadus vecais taksītis Maksis. Roberts atzīstas: «Kad ar suni kaut kas notiek, tas mani izsit no sliedēm, esmu par vāju, notiekošais norauj uz rocenes! Labi, ka izstādes sagatavošanas darbus nebiju atstājis uz pēdējo brīdi. Man grūti darboties paralēli, un ja vēl tāda ķibele mājās!»