18. maijā tiekam sirsnīgi aicināti apmeklēt Vēstures nakti
zoodārzā. Varēsim jauki un nesteidzīgi pavakarēt vēsturiskā
gaisotnē Rīgas Zooloģiskajā dārzā, apskatīt simtgadīgās celtnes,
uzzināt, ar kādām grūtībām bija jāsaskaras zooloģiskā dārza
veidotājiem un kā radās un attīstījās šī apbrīnojamā dzīvās dabas
saliņa pilsētā.
Iestājusies agrā vasara, un restorāna Ostas skati
šefpavārs Ingmārs Ladigs ar prieku gatavo zaļu, svaigi pozitīvu,
uzmundrinošu un veldzējošu maltīti. Viņš iesaka trīs ēdienus, ko
pats gatavotu un pasniegtu saviem vismīļajiem ģimenē, arī draugiem,
gardēžiem, vienkārši jaukiem cilvēkiem, kuri izjūt atnākušo siltumu
un maija smaržas, kā arī pats nobaudītu šos ēdienus ciemos vai
apmeklējot kādu no restorāniņiem, kur saimnieko labs pavārs.
Tukuma dzīvnieku patversmē starp daudzajiem tās iemītniekiem
ieraugu desmit kārnus, netīrus, jaušami pusbadā turētus suņus.
Patversmes vadītāja Simona Grundule stāsta - šie atvesti no kādām
mājām Jaunpils novadā. Pašvaldība katru gadu vakcinēja tās mājas
suņus, bet saimniece kategoriski atteicās dzīvniekus atdot.
Nesavtīgi mīlat dzīvniekus, īpašu cieņu izjūtot pret kaķiem un
pašlaik esat darba meklējumos? Patversme Dzīvnieku draugs
meklē kaķu kopēju! Interesentiem tiek piedāvāta aizraujoša
saskarsme ar dažādām kaķu personībām un iespēja pilnveidot
cilvēciskās komunikācijas prasmes saskarsmē ar potenciālajiem
adoptētājiem. Pretendentus lūdz zvanīt 67500491 darba dienās
(izņemot ceturtdienas) no plkst. 10 līdz 18, e-pasts
[email protected].
Par savu māju vecajā Ziepniekkalnā Normunds Jakušonoks varētu
pilnā balsī dziedāt - te ir mana dzimtene, jo «šeit es piedzimu un
uzaugu, no šejienes gāju skolā un arī tagad, kad man pieder vairāki
dzīvokļi, vislabāk jūtos savā bērnības mājā», - tā tautā iemīļotais
mūziķis. Mūsu tikšanās reizē viņš ir gana steidzīgs, jo jau naktī
ar savu biznesa komandu jādodas uz Helsinkiem.
Restorāna Viesistaba kazarmās virspavārs Reinis
Čerņajevs nolēmis ieteikt un pamācīt saviem virtuves mākslās vēl
nepieredzējušajiem vienaudžiem gardu un pārsteidzoši vienkārši
pagatavojamu ēdienu receptes. Viņš uzsver, ka virtuvē galvenais ir
spēja strādāt radoši un drosmīgi riskēt. Recepte jau nav nekas
akmenī iecirsts - katrs pieliek garšvielas pēc garšas un vēlēšanās,
pamaina ēdiena sastāvdaļas un daudzumu uz sev tīkamākām.
Pirms aptuveni septiņiem gadu desmitiem mazs puišelis pie Puzes
stacijas ganīja govis un skatījās uz garām traucošo vilcienu, kas
devās uz Ventspili. Zēns apskauda braucējus - laimīgie, es arī
gribētu pasauli redzēt! Tas puišelis vakar nosvinēja 75. dzimšanas
dienu. Viņš ne tikai Rīgu un Latviju, bet arī visu Eiropu redzējis,
bijis Japānā un strādājis Āfrikā. Volejbola treneris Andris Kļaviņš
joprojām ir ierindā un cer, ka volejbols Latvijā atgūs savu agrāko
spožumu.
Pirms gada aukstā janvāra dienā, kad termometra stabiņš
noslīdēja zem divdesmit pieciem grādiem, Tukuma dzīvnieku
patversmes pagalmā iebrauca automašīna. No kaķu pārnēsājamā būra
patversmes vadītājai Simonai Grundulei pretī raudzījās pārbiedēts,
nomocīts, izmisuma pilns acu pāris. Sunītes galviņu klāja daudzas
rētas. Izkāmējusi un vāja, viņa alka tikai pēc miera un kripatiņas
siltuma. Patversmē jaunajai iemītniecei deva vārdu Tapiņa.
Kopš aprīļa sākuma Latvijā risinās labdarības akcija
Atbildības diena. Tajā ikviens ir aicināts palīdzēt
četrkājainajiem, kas mīt 27 Latvijas patversmēs. Tagad visi esam
sirsnīgi lūgti 27. aprīlī būt kopā Atbildības dienas
noslēguma koncertā t/c Spice, kur pasākumā būs iespēja
ziedot savu artavu patversmēm. Koncertu, kuru vadīs Andris
Freidenfelds, varēs skatīt Kanālā 2 pulksten 21.
Mājdzīvnieki ap un pa māju, meža zvēri kaut kur tuvumā Mārupes
Ainavām allaž uzturējušies, jutušies pasargāti un drošībā
un arī paši sargājuši Radio Skonto dibinātāju, savulaik labi
pazīstamo radio un televīzijas cilvēku, mūzikas izdevēju,
kompānijas Baltic Records Group direktoru un
līdzīpašnieku, bērnu ārstu Arvīdu Mūrnieku un viņa ģimeni - sievu
Kristīni un trīs mīļās meitas Paulu Danielu, Annu Petru un Elzu
Robertu.
Dzīvnieki izjūt tikpat stipru savstarpēju pieķeršanos un
draudzību kā cilvēki. Pagājušajā nedēļā skumja ziņa pienāca no
Rīgas pilsētas dzīvnieku patversmes Līčos. Tur beidzās stāsts par
kādu draudzību, par to, ka patversmē nonāca vecā Džīna un viņas
auklējums - balonkas kucēns Irmiņa. Abu saimniece pirms nāves bija
lūgusi nešķirt viņas mīlules.
No pirmā acu uzmetiena Tunka ir vienkārša Latvijas pelēkā
tīģerīte. Trīs gadus veca. Agrā bērnībā no patāla Latgales nostūra
pārcēlusies uz Rīgu. Ja atturīgi lepnā kaķene prastu runāt, droši
vien palepotos, ka viņai ar pirmo piegājienu laimējies iefiltrēties
plašā un draudzīgā Maskačkas mafijā, ka viņas saimnieki ir populāri
cilvēki - dziedātāja Māra Upmane-Holšteina un mūziķis un komponists
Goran Gora jeb vienkārši Jānis Holšteins-Upmanis. Un viņa, protams,
neslēptu, ka uzreiz tikusi pie diviem dzīvokļiem. Taču kaķene
neprot runāt, tāpēc klausos Māras un Jāņa stāstu par savu
Tunku.
Zvana draudzene no laukiem. Priecīga. Viņas sunīte vairāk nekā
gadu nemitīgi kasījusies. Veterinārārste parakstījusi dārgas zāles
un kādu īpašu sauso barību no dārgā gala. Situācija nemainījās.
Pirms mēneša veterinārajā aptiekā kāda sieviņa teikusi - ko viņa
naudu tērējot, sunim esot blusu ješkas, lai nopērkot neostomazāna
ampulu, uz litru silta ūdens iepilinot 5 g šķīduma un lai
izmazgājot suni, nieze pazudīšot! Kas tās par blusu ješkām,
draudzene neesot zinājusi, bet izlasījusi internetā, ka
neostomazāns siltasiņu dzīvniekiem neesot kaitīgs, un rīkojusies
pēc sieviņas ieteikuma.
Trīs bērnu Toma (24), Lilites (22) un Montas (11) māmiņa un
četru mājdzīvnieku īpašniece literāte, Apgāda Zvaigzne ABC
projektu vadītāja Kristīne Sadovska pati izskatās kā meitene. Viņa
ir apveltīta ar milzīgu humora izjūtu un gatava pieņemt vistrakākās
dzīves piedāvātās iespējas. Kristīne trīs reizes pa mēnesim
nodzīvojusi Indijā, kur «ai, cik daudz svaigu un sulīgu augļu,
karsta saule, skaļi un laipni cilvēki».
«Viegli iekaist, viegli aizraujas un tikpat viegli metas iekšā
jebkurā pasākumā. Rezignāciju neatzīst, jo ik diena atnes kaut ko
negaidītu. Viņas lielā aktivitāte dažu labu pat nobaida,» šādi
vārda Anta īpašnieces savā grāmatā Vārdi atklāj teātra
dzīves apcerētājs Gunnars Treimanis. Vai kādreiz slavenā Jaunatnes
teātra populārā aktrise Anta Krūmiņa atbilst šim raksturojumam?
Anta uz norunāto interviju Jaunā Rīgas teātra kafejnīcā atnāk
stalta, smaidoša, eleganta, tērpusies sarkanā atturīga piegriezuma
kostīmā: «Man ir tieši divas stundas laika! Pagūsim
izrunāties?»
Lieldienās pavasaris bija ietērpies baltos sniega zābakos.
Biķernieku mežs pilns ar cilvēkiem. Pretī nāk jauka ģimenīte -
pāris ar mazu bērneli tētim pie rokas, vēl mazāku ratiņos un
azartiski spriņģojošu garkājainu kurtu pavadā. Tas grib lēkāt pa
sniegu, bet netiek laists vaļā, jo varot pamukt. Taču kurts ir
mednieks, tam jāauļo, jādzen pēdas! Ģimenei drīzāk derētu
pūdelītis, spaniels, papijons vai vienkārši sirsnīgs neliela auguma
suņuks no patversmes. Taču - ko nu vairs? Kāds ir, ar tādu
mokās.
Kad lielveikalu plauktos pie dārzeņiem parādās norāde
«Latvijas», saproti, ka no ziemas drēbēm var atvadīties. Dienām
ritot, pievienojas prieks, ka cenas pašu siltumnīcās izaugušajam
samazinās par santīmiem vien. Skat, tikko gurķi maksāja tuvu
četriem latiem, nu jau ap Ls 2,50. Zaļie spēcīgie lociņi cenu zaudē
vēl straujāk.
Dikti jau patīk kādreiz lēnām un aizrautīgi tamborēt
ēdienus, kad virtuvē viss virmo, cepas, grilējas, kad paēdis, šķiet, esi jau no
aromātiem vien, kad atvases spriņģo apkārt un gatavas ar mazo pirkstiņu
iebraukt ikvienā bļodā, lai nogaršotu topošo ēdienu.
Lielais olu krāšņošanas laiks atkal ir klāt, tāpēc veikalos
vispieprasītākās ir baltās, jo tajās katrs var izpaust savu
gleznotāja talantu pilnā mērā. Viena nelaime - sakrāso kaudzi olu,
bet svētki ātri paiet, un tad olu kaujās daudzcietušās un neapēstās
olas žēl mest laukā, vai ne? Restorāna Ostas skati
šefpavārs Ingmārs Ladigs piedāvā pāris skaistu ideju, kā ar šo
ķibeli tikt galā bez galvassāpēm.
Man šķiet, katram neatkarīgi no viņa dzimšanas laika un vietas
kaut kur augšā jau ir iezīmēts dzīves gājums. Pat ja esi skaists,
vesels un piedzimis pilī, neviens nevar galvot, ka tā būs arī
rīt.
Pie Lindas Zirdziņas dodos ar mērķi uzzināt, kā, dzīvojot plašā
lauku mājā tikai pārdesmit kilometru no Rīgas un trīspadsmit gadu
strādājot dzīvnieku patversmē Juglā, nesagurt, ik dienu rūpējoties
par nelaimīgiem dzīvniekiem, bet galvenais, kā izdodas izvairīties
no vēlēšanās atvest mājās kārtējo patversmē mītošu un sirdī īpaši
iekritušu suni vai kaķi. Lindas emocionālajam stāstam ir
pārliecinoša ilustrācija - trīs melnas augumā un izskatā diezgan
līdzīgas suņu dāmas un četras dažādas kaķenes, kas šī pavasara
vēsajā saulē sildās uz Taurīšu terases.
Dikti jau patīk kādreiz lēnām un aizrautīgi «tamborēt» ēdienus,
kad virtuvē viss virmo, cepas, grilējas, kad paēdis, šķiet, esi jau
no aromātiem vien, kad atvases spriņģo apkārt un gatavas ar mazo
pirkstiņu iebraukt ikvienā bļodā, lai nogaršotu topošo ēdienu.
Vienmēresmu apbrīnojusi Baibu Šteinu viņas milzīgās enerģijas,
uzņēmības, darba spēju, elegances un šarma dēļ. Esam tuvas
draudzenes jau turpat četrdesmit piecus gadus, un piecpadsmit no
tiem man nācies iepazīties, saprast un pieņemt viņas iecienīto suņu
šķirni - angļu buldogus. Kaut jau citos medību laukos mītošajai
Pegijai vai pašreizējai suņdraudzenei četrus gadus vecajai Endžijai
faktiski neesmu novērojusi šķirnei pierakstītos daudzos mīnusus -
gaisa bojāšanu istabā, alerģiju, siekalošanos, apmatojuma mešanu,
izteikto smirdēšanu pēc suņa, angļu buldogi man nekad nav šķituši
tik simpātiski, lai kādu savas dzīves posmu es ziedotu apaļīgajam,
bet bezgalīgi sirsnīgajam radījumam.
Tukuma dzīvnieku pa-tversmes darbiniecei Simonai Grundulei sāp
sirds: «Nevajag runāt par Dieva sodu, bet sodīt uz līdzenas vietas
tādus radījumus kā to, kurš Bulduru stacijā iekāpa vilcienā, bet
Tukumā viņa tur vairs nebija. Tikai zem sola pabāztā somā atstāti
pīkstēja septiņi kucentiņi!»
Restorāna Neiburgs šefpavārs Tomass Godiņš iesaka pagatavot diezgan
darbietilpīgo ravioli. Godiņš ieteic pamēģināt un sola, ka iznākums patīkami
pārsteigs ēdiena gatavotāju un
viesus.
1. Pīles kāju vāra divas stundas buljonā ar burkāniem, garšvielām, pētersīļu
kātu, kamēr gaļa mīksta. Atdzesē, sagriež kubiņos, pievieno sakapātu pētersīli,
parmezāna sieru, kubiņos sagrieztu selerijas kātu un kubiņos sagrieztu ābolu,
visu samaisa, pievieno sāli un piparus.
Senajiem latviešiem bijis šāds laika vērojums - ja pavasarī
vardes agri kvakšķ, tad kokiem agri lapas izplaukst, bet, ja vardes
ilgi kavējas kurkšķēt, tad arī lapas netaisās plaukt.